Latvijas tautas vienotība panākama bāzējoties uz latviešu tautas kultūras mantojuma fundamenta un kristīgām vērtībām Latvijā. Patriotisma un nacionālā gara audzināšana valsts svētkos ir īpaši uzsverama, taču pagājušajā gadā sarūgtināja ne mazums skaits latviešu, kad valsts svētku kulminācijā neskanēja latviešu mūzika. Tas bija šokējoši un pazemojoši. Priecē, ka šajā gadā Kultūras ministrija (KM) ir ņēmusi faktu, ka Latvijas valsts svētki nav vispār iedomājami, bez viena no latviešu svarīgajiem kultūras mantojumiem,- ziņo spektrs.com

Šogad Valsts prezidenta kanceleja izvēlējās “Latvijas koncertu” (“LK”) piedāvājumu – četri koncerti Latvijas reģionos un galvenais – Dailes teātrī Rīgā.

Ir paredzēti pieci vienlaikus un vienlīdz svarīgi koncerti – Rīgā un četros novados – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē,- vēsta la.lv valsts svētku koncertu veidotājs – “Latvijas koncertu” direktors Guntars Ķirsis.

Viņš saka: „Ņemam vērā, ka Valsts prezidents nevar atrasties reizē piecās vietās. Tādēļ skaidrs, ka no šāda aspekta lielāks nozīmīgums piekrīt Rīgas koncertam. Vēlējāmies, lai visos piecos koncertos piedalās mūsu labākie profesionālie kolektīvi un solisti neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Latvijā vai ārpusē. Varbūt vēl lielāku atsaucību varētu sagaidīt no ārvalstīs dzīvojošiem mūsu māksliniekiem, lai jau šobrīd viņus varētu uzrunāt nākamajam gadam. Pasaulē izcili mākslinieki savu laiku plāno ārkārtīgi tālu uz priekšu. Tādēļ liels prieks, ka no Vācijas varēs atbraukt un uz Ventspili dosies virtuozais pianists Reinis Zariņš, kurš spēlēs uz brīnišķīgā “Steinway” flīģeļa “Jūras vārtos”, bet Valmierā muzicēs izcilā čelliste Kristīne Blaumane. Ārkārtīgi liels paldies visu profesionālo kolektīvu mūziķiem, kuri faktiski savā brīvdienā ir gatavi braukt no vienas Latvijas malas uz otru par pieticīgo četru latu dienas naudu. Arī no viņu puses piedalīšanās šajos koncertos ir visīstākais patriotisma apliecinājums.

Attiecībā par to, kāpēc iepriekš valsts svētkos nav skanējusi latviešu mūzika, Guntars Ķirsis uzsver, ka vēlas norobežoties no jebkādiem pārmetumiem mūziķu virzienā. Jo oficiālo valsts svētku pasākumu programmu neveido ne orķestra mūziķi, ne diriģents! Tas esot jāvaicā tiem, kuriem tobrīd bija iespēja par to lemt.

Guntars Ķirsis piebilst: „Taču arī piekrītu viedoklim – ja dzīvojam Latvijā un rīkojam valsts svētku koncertu, tam jābūt latviešu mūzikas koncertam. Jāskan mūsu valstī tapušiem skaņdarbiem, kādu ir gana daudz un gana labi. Nesen biju Helsinkos. Jaunās koncertzāles atklāšanā no visa skanējušā 99 procenti bija somu mūzika.

Iespējams, ne viss ārkārtīgi atraktīvi un dejas solī, taču nedomāju, ka Somijā kādam varētu ienākt prātā veidot valsts svētku programmu bez somu mūzikas. Ir pietiekami daudz iespēju citos brīžos atskaņot jebkādu labāko pasaules mūziku. Arī Latvijā valsts svētku koncertā jāskan šajā zemē radītai mūzikai. Pie tā, manuprāt, būtu jāturas arī turpmāk.”

Uzziņa

Valsts svētku koncerti 2011. gada 18. novembrī

Rīgā – Dailes teātrī plkst. 17.30 (tiešraide LTV1)

Rēzeknes kultūras namā plkst. 17.30

Ventspils teātra namā plkst. 17.30

Valmieras kultūras centrā plkst. 17.30

Jelgavas kultūras centrā plkst. 17.30