(Paldies par sūtītiem jautājumiem, replikām un argumentiem, kurus turpinām saņemt, no draudžu mācītājiem un tautas, attiecībā par ieceri nākošjām Saeimas vēlēšanām sagatavot kristīgi domājošu politisku partiju un arī par ilgtermiņa iespējamību kādreiz redzēt kristīgu Latviju un kristīgu valdību. Diemžēl jautājumi un argumenti ir pamatīgi un mums ir nepieciešams laiks atbilžu sagatavošanā, tāpēc šo tēmu, ar Jūsu atļauju, vēlamies atlikt uz nākošo mēnesi. Paldies par sapratni.)

„Jēzus ir debess un zemes Kungs.
Jēzus ir Kungs arī Latvijā.
Tāpēc uzvara pieder mums!”
(Skan jauna dziesma)

Jautājums: Amerika multikulturāla valsts, (daudznacionāla valsts), kurā labi sadzīvo dažādas nacionalitātes. Kāpēc tāda nevarētu būt arī Latvija? Tad arī nevajadzētu dalīt tautu latviešos un krievos.

Atbilde: Lai atbildētu uz šo jautājumu vispirms apskatīsim īsumā multikulturālās valsts idejas būtību pagātnē un tās attīstību tagadnē. Un tad arī apskatīsim kāds varētu būt latviešu un krievu vienojošais elements.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Eiropas Savienības “kultūrpolitikas” pamatā ir PSRS, Romas vai kādas citas impērijas prakse. Un tieši Rietumus pārņēmušās ideoloģijas ietekmē arī Latvijas politiķi runā nevis par latviskas valsts, bet par utopiskās multikulturālas sabiedrības veidošanu. Kas skan ne mazāk skaisti, kā “Visu zemju proletārieši, savienojieties!”, bet vēstures kontekstā jau zināms, ka aiz saukļiem mēdz slēpties arī nerealizējamas un postošas idejas. Rezultātā padomju okupācijas radītās kultūrvides problēmas ne tikai nav novērstas, bet joprojām turpina padziļināties Latvijas zemē.

Un tagad ieskatīsimies pieminētajā Amerikas vēsturē, kādā vaidā tā ir no nacionālas valsts kļuvusi par multikulturālu.

Par multikulturālu valsti ASV kļuvusi uz pamatiedzīvotāju asiņainas iznīcināšanas rēķina.
Kristīgā pasaulē pastāv uzskats, ka sākotnēji Amerikas konstitūcija ir celta uz 10 baušļu pamata. Diemžēl tā ir daļa no patiesības.

Pirms multikulturālās varas atbalstītāju sirošanas Amerikas kontinentā, tā bija nacionāla valsts, protams, ne tādā mūsdienīgā izpratnē. Amerikas pamatnācija bija indiāņi, kas apdzīvoja Ameriku līdz eiropiešu ienākšanai, līdz ar to piekopjot masveida genocīdu pret pamatiedzīvotājiem.
Iemeslus var atrast vienmēr, sakot, ka indiāņi bija elku kults piekopēji jeb šamaņi, tāpēc… Bet tas nav attaisnojums, nācijas slepkavošanai.

Tā vien šķiet, ka kolonizatori ir uzvarējuši, sagrābjot svešas teritorijas, paverdzinot, nospiežot un iznīcinot pamatnāciju, kļūstot labklājības lepnuma paraugs Eiropas valstīm. Taču, atmaksa nāk vienmēr! Ar zobenu nāksi no zobena kritīsi. Tas ir tikai laika jautājums.

Saprotams, ka mazās valstu pamatnācijas nespēj aizstāvēties no Lielvaru skaitliski lielajām cilvēku masām, kas spējušas pakļaut tās, un pilnīgi vienalga kādiem lozungiem tās arī savu klātbūtni nepieteiktu. Visos laikos vēsturiskie kari apliecinājuši tikai vienu mērķi…

Vai uz pamatnāciju upuru kauliem tagad dzīvojušās ir kļuvušas laimīgas?

Viss šajā dzīvē notiek līdz brīdim. Atmaksu sauc dažādi, vieni to sauc par karmu, citi par dzīvības nezūdamības likums, taču Dievs ir definējis savu pozīciju skaidri, kas skan sestajā bauslī „Tev nebūs nokaut!” un „ko sēsi to pļausi”. Tagad ielūkosimies kā šie abi postulāti darbojas mūsdienās, Amerikas gadījumā.

Saprotams, ka atmaksa ne vienmēr nāk tādām pašām metodēm, varbūt arī tāpēc dažkārt cilvēku tuvredzība nespējot to saskatīt, zaudē vēl vairāk.

Diemžēl, ne visi spēj nolaisties līdz tādam zemam un pagrimušam līmenim, kā dzīvības atņemšana. Piemēram, indiāņu gadījumā, atšķirībā no civilizētajiem kolonizatoriem, kuriem nav bijusi zināma morāle, ētika, gods un t.t. Ar to rodot tikai pretjautājumu, kura tad ir bijusi „zemā rase” vai „kulta pielūdzēji” indiāņi, kuri nespēja aizstāvēties savā zemē, vai civilizētie un kultūras pārpilnie kolonisti, kuri, starp citu, arī piekopa savu kultu „varaskāri” un „slepkavniecisko māniju”?

Atmaksa nāk! Tā nāk ar bumeranga efektu dubultā spēkā. Varas elku ietekmētie aizmirst, ka uzspiežot savu nepareizo alkatības pārpilno lēmumu un realizējot to uz citu nāciju rēķina, nāks diena, kad radīsies kāds cits vēl lielāks varas elku pārpilnais, kas nospiedīs iepriekšējo, daudz ātrāk, efektīvāk un daudz viltīgāk, nekā priekšgājējs. Tas notiek un tas vienmēr notiks, jo likums „ko sēsi to pļausi” ir nemainīgs.

Tagad Amerika un amerikāņi, tā saucamā pamatnācija, mokās un nespēj atvilkt elpu un sevi nosargāt no imigrantu un nelegālo iebraucēju plūsmām, kuri uzkundzējas, izlaupa, slepkavo un atstāj neizdzēšamas iznīcinošas pēdas. Amerikāņi tik ļoti jūtas nospiesti, ka pat vasarā Amerikas prezidents, pieņēma nepopulāru lēmumu, apstādināt un kontrolēt valsts robežas, neļaujot Amerikas teritorijā iebraukt bēgļiem un citām nelegālām personām.
Amerikas pamatnācijas – indiāņu stāvoklis šodien

Amerikas pirmiedzīvotāju šobrīd ir mazāk nekā l % no visiem iedzīvotājiem. Kopš eiropiešu ierašanās 16. gs. indiāņi ir ierauti ilgā un grūtā cīņā par savām zemēm. Par spīti tam, viņi ir saglabājuši daudzas savas tradīcijas un valodu. Pašlaik apmēram piektā daļa indiāņu dzīvo rezervātos – teritorijās, ko viņiem piešķīrusi ASV valdība.

Vēlos pievērst īpašu uzmanību vārdam „rezervāti” – tāda parādība ieviesta mūsdienu brīvajā, demokrātiskajā, neatkarīgajā, labklājības pārbagātajā ASV!

Tad kādu gan pienācīgu attieksmi pret Latviju vēlamies sagaidīt no Amerikas Latvijas pamatnācijas latviešu samilzušajā problemātikā?

VIENOJOŠAIS LATVIJAS SABIEDRĪBAS ELEMENTS

Saprotams, ka vienojošais elements nav multikulturālisma piekopšana. Kopienas veidošanās pamatā ir kopējs mērķis un izpratne par tā sasniegšanas līdzekļiem. Tādējādi jebkuras lietas vai parādības vērtību nosaka atbilstība izvirzītajam mērķim.

Par cik Latvijas sabiedrību vienojošais mērķis ir sakārtot dzīves vidi Latvijā, tad to nevar izdarīt savādāk, kā vien primāri attīstot latviešu kultūru. Latviešu valoda un Latviskā kultūra ir vērtība, kas saista ne tikai ar vietējās sabiedrības vēsturisko pieredzi, bet arī ar mūsdienu realitāti. Latviešu kultūras materiālās izpausmes, piemēram, arhitektūra un dizains – nodrošina ne tikai sabiedrības radītās un dabas vides saskaņu, bet arī materiālās vides saskaņu ar cilvēku garīgajiem ideāliem. Tāpēc tikai latviešu kultūra var būt sakārtotas un laimīgas sabiedrības pamats Latvijā.

Latvijas kultūras attīstīšanai joprojām trūkst valstiska atbalsta. Tieši valsts vadītājiem būtu jāiezīmē un jāiedzīvina ideāli, kas ir sabiedrības vienotības pamatā.

Bet, kamēr šī vīzija nebūs saprotama, kopta un uzturēta augstā līmenī ikkatra Latvijas iedzīvotāju sirdīs, tikmēr dažādi valstij naidīgie elementi varēs manipulēt ar vārdiem, ka latvieši „šķeļ” sabiedrību, jo vēlas atjaunot spēkus savā zemē un, ka latvieši -„nacisti”, jo vēlas runāt savā valodā un t.t. Kāpēc ir atļauta šāda nostāja un netiek nosodīta? Tāpēc, ka šīs šķelšanas pozīcijas paudēji redz un jūt, ka latviešu nācija un tās lojālie Latvijas iedzīvotāji nav savstarpēji vienoti, nav ideālu un nav pat noskaidroti vienojošo elementu būtība uz kā balstīties.

Tieši tāpēc vienojošā elementa neesamība labi ir izteikta Bībelē, kad Jēzus teica: „Ja avis negana, tās izklīst”. Varbūt tas varētu izskanēt ne-latviski, bet tomēr atļaušos pateikt, ka Latvijai ir vajadzīgs Gans, kas spēs vienot Latviju nevis uz ievazāto un ārvalstu ievesto sapratni, kas nedarbojas un šķeļ, bet gan izvirzītu savu tikai un vienīgi Latvijai saprotamu valodas, kultūras, vēstures, ekonomikas un t.t. vienojošo identitātes saiti.

Un kas gan var būt labāks par Latvijas Galvu un cilvēku Ganu, kā Tas, kurš ir darījis visu, lai latvieši izdzīvotu un pastāvētu? Kurš gan cits kā ne Viņš, kas dara mūs laimīgus? Kurš kā ne Viņš, kurš izprot mūs pašus visos sīkumos, kaut arī paši nespējam sevi saprast? Kurš kā ne Viņš latviešu nācijas un tās identitātes Radītājs? Un visbeidzot: „Jo Viņš ir galva visām varām un spēkiem.” (Kol 2:9-10) Dievs, Debesu Tēvs, Jēzus Kristus!

MULTIKULTURĀLISMA POLITIKA – IZGĀZUSIES

Multikulturālisma politikas neveiksmi imigrantu integrēšanā atzinusi virkne pasaules valstu vadītāju: Vācijas kanclere Angela Merkele, Britānijas premjers Deivids Kemerons, Austrālijas bijušais premjerministrs Džons Hovards, Spānijas ekspremjers Hosē Asnars un citi.

Lielbritānija pret multikulturālisma politiku

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons kurš nāca pie varas 2010. gada maijā, kritizēja “valsts multikulturālisma doktrīnu”, kas veicinājusi dažādu kultūru atsevišķu pastāvēšanu, nodaloties viena no otras un no nacionālās kultūras.
Deivids Kemerons uzskata, ka multikulturālisma politika ir grāvusi nacionālo identitāti Britānijā. Minhenes starptautiskajā drošības jautājumu konferencē atzinis, multikulturālisma politiku par izgāzušos.
Viņš teica, ka tolerance, kas balstīta uz neiejaukšanās to cilvēku grupu lietās, kas noraida Rietumu vērtības, nav sevi attaisnojusi. Britu premjers atzīst ka, nepieciešams pāriet pie valsts politikas, kurā nacionālā identitāte veidojas uz demokrātijas, vienādu tiesību, likuma virsvadības un vārda brīvības rēķina. Kā vienu no pasākumiem šo mērķu īstenošanai britu valdības vadītājs piedāvājis liegt finansiālu atbalstu un padzīt no augstskolu pilsētiņām organizācijas, kurām ir ietekme musulmaņu sabiedrībā, bet kuras neindentificē sevi ar Rietumu vērtībām.
Saskaņā ar valsts multikulturālisma doktrīnu, paskaidrojis premjerministrs, britu varas iestādes ir atbalstījušas kultūru šķirtu līdzāspastāvēšanu. Tas ir novedis pie nacionālās identitātes trūkuma, kas savukārt izraisījis gados jaunu britu musulmaņu interesi par ekstrēmistu idejām.
„Ja mēs vēlamies pārvarēt šos draudus (pašmāju islāma ekstrēmismu), es domāju, laiks pāršķirt lappusi ar neveiksmīgajām pagātnes metodēm,” paziņojis Kemerons.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons secinājis, ka valstī gadu desmitiem piekoptā multikulturālisma politika cietusi neveiksmi, un aicinājis labāk integrēt jaunos musulmaņus, lai apkarotu pašmāju ekstrēmismu, ziņo raidsabiedrība BBC. Kemerons, kurš nāca pie varas 2010. gada maijā, kritizēja “valsts multikulturālisma doktrīnu”, kas veicinājusi dažādu kultūru atsevišķu pastāvēšanu, nodaloties viena no otras un no nacionālās kultūras. Viņaprāt, tas grāvis nacionālo identitāti Britānijā, veicinājis nošķirtību un pamudinājis daļu jauno musulmaņu pievērsties ekstrēmistu ideoloģijai.

Vācija pret multikulturālisma politiku

Pērnā gadā Vācijā asas debates izraisīja Centrālās bankas valdes locekļa Tilo Saracina grāmata “Vācija iznīcina sevi”, kurā apgalvots, ka imigranti, it īpaši musulmaņi, “padara Vāciju stulbāku”.
Politkorektuma apsēsti politiķi panāca Saracina atstādināšanu no amata, taču pēc pāris mēnešiem 2010. gada oktobrī ar Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka multikulturālais sabiedrības modelis ir izgāzies, un pieprasīja, lai imigranti mācītos vācu valodu un integrētos vācu sabiedrībā.

Francija pret multikulturālisma politiku

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņojis, ka multikulturālisma politika ir izgāzusies.
Sarkozī izteicās, ka “mūsu musulmaņu tautiešiem jādod iespēja piekopt savus reliģiskos rituālus tāpat kā citiem pilsoņiem, taču mēs Francijā negribam, ka cilvēki uzkrītoši nodotos lūgšanām uz ielas”.
Rūpes par nacionālo identitāti

“Mana atbilde ir skaidra – tā ir neveiksme,” Sarkozī teica televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu par politiku, kas imigrantu mītnes zemē atbalsta un veicina ieceļotāju grupu atšķirības kultūras un reliģijas jomā. “Protams, mums visiem jāciena atšķirības, taču mēs negribam sabiedrību, kurā kopienas pastāv līdzās. Ja jūs ierodaties Francijā, jūs piekrītat iekļauties vienotā kopienā, kas ir nacionālā kopiena, un, ja jūs tam nepiekrītat, jūs nevarat būt gaidīts Francijā,” uzsvēra valsts galva. “Francijas nacionālā sabiedrība nevar pieņemt maiņu tās dzīvesveidā, vīriešu un sieviešu vienlīdzībā, meiteņu brīvībā apmeklēt skolu,” piebilda Sarkozī.
“Mēs līdz šim esam vairāk rūpējušies par iebraucēja identitāti un nepietiekami par tās valsts identitāti, kurā viņš ieradies,” atzina Francijas prezidents.
Francijas labējās Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna salīdzināja, ka musulmaņu lūgšanas uz ielas ārpus pārpildītajām mošejām Francijā atgādina nacistu okupācijas laiku.
Britu avīze “The Daily Telegraph” atzīmē, ka Francijas labējās Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna apsveikusi Kemeronu par drosmi atzīt multikulturālisma neveiksmi un nepieciešamību stiprināt nacionālo identitāti.
Lepēna paziņojusi, ka Kemerona paustais multikulturālisma noraidījums un aicinājums stiprināt nacionālo identitāti var tikt uzskatīts par viņas partijas politiskās nostājas apstiprinājumu. “Tas (Kemerona viedoklis. – V. B.) ir tieši tāds paziņojums, kas mums 30 gadus liedza piedalīties sabiedriskajā dzīvē,” intervijā avīzei “The Financial Times” teica Lepēna.

Austrālija un Spānija pievienojas

Austrālijas bijušais premjerministrs Džons Hovards un bijušais Spānijas premjerministrs Hosē Maria Aznars pēdējos mēnešos izteikušies, ka multikulturālisma politika nav pietiekami efektīva imigrantu integrācijai.

SITUĀCIJA LATVIJĀ

Viens no multikulturālisma aizsegiem ir islāma lobijs Eiropā. Ieskatīsimies kā tas notiek Latvijā.

Latvijas musulmaņi sapņo par klasisku mošeju Rīgā

LNT raidījums „Top10”. Latvijā ir viena mošeja. Tā gan nav atsevišķa celtne ar minaretiem taču 10 000 musulmaņu Latvijā sapņo par tādu.
Musulmaņu kopienas vadītājs Zufars Zainuļins izteicies, ka vislabāk būtu, ja tā atrastos tuvāk centram. „Kad Latvijas musulmaņiem radīsies iespājas un attiecīgi apstaķļi, mošeja noteikti tiks uzcelta. Es ļoti vēlētos, lai tas notiktu vēl manas dzīves laikā,” sacīja Rīgas musulmaņu draudzes padomes priekšsēdētāja Rufija Ševireva.

Par ko sapņo kristieši?

Domājams, ka šāda veida informācija varētu rast pārdomas kristiešu sirdīs, kuri tik ļoti deg par evaņģēlija vēsts izplatīšanu Latvijā un saprastu, ka ar degšanu vien nepietiek un pienācis laiks rīkoties!

Aicinājums: Lūdz par Latviju! Lūdz Dievam Atmodu Latvijā! Rīkojies- iestājies par kristīgu valsti Latviju un sludini mīlestības evaņģēliju, tādējādi apgrūtinot iespēju Latvijas tautai iekļūt maldu mācības slazdos, kas veicina naidu un terorismu.

Lai Dievs svētī Latviju, mūsu vienīgo Tēvzemi!