Trešdienas pēcpusdienā Zatlera Reformu partijas valdes pieņemtais, paziņotais lēmums „ieturēt pauzi” sarunās ar Vienotību un VL – TB/LNNK nāca negaidīti.

Kamēr Zatlers apzināti „velk gumiju” un „asfaltē ceļu”, tikmēr CS iegūst laiku, lai rīkotos,-ziņo spektrs.com

SC vēlētāji, atbalstītāji un arī SC griezīsies pie Valsts prezidenta pirms 17.oktobra, lai censtos ietekmēt viņa lēmumu attiecībā par jauno valdības koalīcijas izveidi.

Valsts prezidents Andris Bērziņš saņēmis vairāk nekā 2000 pēc “Saskaņas centra” ierosinājuma tapušās iedzīvotāju vēstules ar aicinājumu neatbalstīt valdības koalīciju, kuru veido Zatlera Reformu partija (ZRP), “Vienotība” un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK

Biedrība „Dzimtā valoda” plāno sarīkot manifestāciju, protestējot par lēmumu atstāt apvienību Saskaņas centrs (SC) ārpus valdošās koalīcijas, liecina biedrības pārstāvju paziņojums presei. SC atstāšanu ārpus valdošās koalīcijas biedrība novērtējusi kā izaicinājumu krieviem Latvijā. Paziņojumu parakstījuši Vladimirs Lindermans, Jevgēņijs Osipovs un Aleksandrs Gapoņenko.

Kā pirmie biedrības pasākumi minēti parakstu vākšana Satversmes grozījumiem, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, kā arī gatavošanās masu pasākuma sarīkošanai.

Tiks aktualizēti visi jautājumi – valoda, pilsonība, tiesības krieviem piedalīties valsts pārvaldē.

„Valda Zatlera kārtējais neloģiskais lēmums, šoreiz — pārtraukt nupat tikai sāktās sarunas par valdību —, labākajā gadījumā ir politiskas mazvērtības kompleksa simptoms. Sliktākajā — nepateiktu saistību vai mērķu noteikts mēģinājums bremzēt vai izgāzt valdības veidošanu,” savu domu izsaka TVNET vietnē  Aivars Ozoliņš.

Nodomu patiesuma policija?

ZRP valdes vārdā paziņotā lēmuma pamatojums ir pagalam nenopietns. Redz, Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa „apšaubīja” kādus vienošanās par koalīcijas izveidi punktus, bet Raivis Dzintars kaut kur internetā bildis, ka vienošanās dokumentam būšot „visai nosacīta” loma valdības darbā. Un uzreiz ZRP vadoņi secinājuši, ka topošās koalīcijas partneri esot „gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot”. Partijai „kategoriski nav pieņemama šāda attieksme”.

ZRP uzvedas kā pašnovērtējuma deficīta nomocīts pubertātes vecuma jauneklis, kas apkārtējo cilvēku jebkādu rīcību interpretē kā savējās kritiku. Sarunas par valdību pat nav īsti sākušās, bet ZRP jau atsakās runāt, jo ieraudzījusi partneru rīcībā par maz „patiesa nodoma”.

Pusaudzim raksturīga ir arī ZRP nespēja novērtēt, kā pašas rīcība izskatās citiem. Piemēram, Zatlera vēl tikai pirms dažām dienām pilnā nopietnībā un pilnīgā pretrunā ar ZRP un Saskaņas centra programmām stāstītais, cik abām partijām brīnišķīga programmatiska saskaņa. Vai viņa apņemšanās kopā ar Ušakovu turēties pretī tankiem, kas, kā pats nule atzinis intervijā žurnālam Ir, mainījusies aiz banālā aprēķina, ka ZRP un SC koalīcijai nepietiktu balsu. Pašlaik darbs pie valdības deklarācijas pat nav sācies, bet ZRP vadoņi jau secinājuši, ka tajā rakstītajam pietrūks valdības partneru „patiesas apņemšanās” seguma, kaut gan vēl tikai nupat dažu SC cilvēku pretēji vienmēr darītajam runāto bija gatavi uzskatīt par pamatu kopīgai valdībai.

Jebkura koalīcijas valdība vienmēr ir kompromiss, taču, pat ja koalīcijas politiķiem ir dažādi viedokļi, tiem ir saistošas panāktās vienošanās. Bet Zatlera partija nupat atsakās tās panākt, jo sarunu partneru attieksme tās ieskatā nav gana cieņpilna. Un ko nu — ja Āboltiņa ar Dzintaru neapliecinās ticību Zatleram kā reformu alfai un omegai, valdības nebūs? ZRP dibinās politisko noskaņojumu policiju, kas sekos, vai partneru izteikumi atbilst patiesas apņemšanās standartiem?

Zatlera nepateiktais

Iespējams, Zatlera un viņa partijas iracionālo rīcību var skaidrot ar politiskā darba pieredzes trūkumu un nedrošību par savu spēju piedalīties kā līdzvērtīgiem politikas procesā. Par šādu nedrošību liecina arī pirmdien parakstītās vienošanās tekstā ZRP panāktās veto tiesības par valdības lēmumiem. Ir acīmredzama (droši vien arī pašiem) nesaderība starp gribēto valdības amatu skaitu un spēju piedāvāt pārliecinošus kandidātus šiem amatiem.

Ja tas būtu Zatlera nervozitātes un neloģiskās mētāšanās iemesls, tā būtu pusbēda. Gan jau parlamentārās demokrātijas ikdiena to ar laiku izārstētu.

Taču diemžēl nešķiet gluži neticami arī minējumi, ka Zatleram kāds atgādinājis par kādām iepriekšējām norunām, vai arī — viņš cenšas vismaz atrast ieganstus, lai parādītu saviem pirmītējiem partneriem, ka pašreizējie nav labāki vai ir sliktāki. Sak, Vienotība un VL – TB/LNNK nepiekrīt manām reformām, bet SC gan bija gatavs piekrist.

Skolas cena

Jebkurā gadījumā Zatlera izvēlētais, no prezidenta kancelejas pārceltais partijas vadīšanas un attiecību ar koalīcijas partneriem stils nolemts neveiksmei. Partija, kur nu vēl valdības koalīcija, nav ierēdņu komanda, kurai pienākums pildīt galvenās personas norādījumus un sacensties „pareizas attieksmes” izrādīšanā. Saeimā ievēlētajiem partijas biedriem tāds pats vēlētāju dots mandāts kā pašam Zatleram.

Tiesa, paliek jautājums, par šādas politiskās skolas cenu. Ja tā ir rīcībspējīga valdība, tad sabiedrībai var nākties dārgi samaksāt par Zatlera skološanos.