V. Krustiņš: – Tātad jūsu apvienība panākusi balsošanu, lai valsts skolās latviešu valodā sāktu mācīt jau no 1. klases, un tie pilsoņi, kuri nacionālo spēku priekšlikumu atbalsta, jau no šodienas var ierasties CVK norādītajās vietās un paust savu attieksmi?
R. Dzintars: – Jā, par to savācām 10 tūkstošus parakstu, bet vēl nepieciešami pāri par 140 000 vēlētāju jāvārdi, lai rosinātu referendumu – tautas nobalsošanu.
– Pasakiet, kāpēc mums jāiet uz iecirkņiem, un kāpēc jāatbalsta “Visu Latvijai”/”TB”/LNNK rosinājums?
– Atbilde vienkārša: lai izšķirtu, kādā valodā runās Latvijā jau pēc dažiem gadiem. Valdības pārstāvji šobrīd pūlas iegalvot, ka ar valsts valodas apguvi un mūsu izglītības sistēmu viss esot kārtībā. Maigi izsakoties, tā ir nepatiesība. Statistika un mana pieredze liecina pavisam ko citu. Arī Latviešu valodas aģentūra nāca klajā ar pētījumu, ka no 7. līdz 12. klasei mazākumtautību skolās 39 procenti skolēnu latviešu valodu prot “slikti” vai “ļoti slikti”. Tas ir aptaujāto jauniešu pašnovērtējums! 80% apgalvo, ka nonākuši grūtībās slikto latviešu valodas zināšanu dēļ.
– Gribat teikt, ka krievu skolās slikti māca latviešu valodu?
– Vispār mācīt jau māca, bet ir starpība, vai to sāk no pirmajām klasēm, kad bērni valodas apgūst vislabāk, vai kā tagad – kad mācības latviski notiek vecākās klasēs un tad arī tikai par 60 procentiem. Redzēju 1932. gada otrklasnieka liecību. Tajā redzams, ka bērns mācījies četras valodas – latviešu, vācu, krievu, angļu.
– Vai visi valodnieki šodien saka to pašu, ko jūs? Pat draudzīgās “Vienotības” pārstāvji tam ne vienmēr piekrīt!
– Man arī gribētos, ka viņi būtu draudzīgas partijas pārstāvji, bet šķiet, ka nē, jo uzskata, ka mūsu akcija ir konkurējoša, kas, protams, ir absurdi. Objektīvi speciālisti, piemēram, Vineta Poriņa piekrīt mūsu viedoklim.
– Arī prezidents Zatlers nav vienisprātis ar jums, ka latviešu valodā mācības jāsāk jau no 1. klases.
– “Saskaņas centrs” teicis, kad atbalstītu Valdi Zatleru prezidenta vēlēšanās. Ja prezidents atbalstītu viņu iekļaušanu valdībā. Tā ir uzruna Zatleram no spēka pozīcijām, un skaidrs, ka “SC” 29 balsis Saeimā ir svarīgas, pošoties uz otro prezidenta termiņu.
– Diezin vai Zatlera kungam pilnīgi pietiek ar latvisko partiju balsīm.
– Tas nav tā nolikts. Kā mēs balsosim, spriedīsim pēc tikšanās ar prezidentu. Nav visai augstas ticamības, ka par Zatleru būs visi tie, kuri jau paguvuši viņam solīties. Tā ka vajadzība pēc “SC” balsīm ir ja ne liela, tad ļoti lietderīga.
– Bet runāsim par to, kāpēc Zatlers, par kuru cilvēki daudzkārt izsakās pozitīvi, iebilst pret jūsu priekšlikumiem izglītības nacionāli latviski valodiskajā reformā?
– Tas būtu viņam vaicājams, taču neteikšu jaunumus, ka prezidenta darbībā bijuši vērojami, varētu teikt, nebūt ne latviski momenti. Tas, piemēram, attiecas uz aicinājumu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem automātiski piešķirt pilsonību, tāpat latviskas Latvijas interesēm diez vai atbilst vēlējums ieviest ar Krieviju bezvīzu režīmu. Šādi izteikumi un apstākļi Nacionālajai apvienībai padara balsošanu par Valda Zatlera kandidatūru visai sarežģītu.
– Vēlaties uzsvērt, ka runa par citu politisku pieeju, nevis neobjektīvu informētību?
– Jā, runa ir par citu politisku pieeju. Kam tā ir prokremliska vai prokrieviska, kam vienkārši mīkstāka, bet izskatās, ka pašlaik Saeimā latviska politiskā pieeja ir astoņiem nacionāli noskaņotiem deputātiem plus vēl dažiem atsevišķiem citu frakciju biedriem. Tāda ir realitāte. Un arī prezidenta nostājā nereti bijuši gadījumi – latviskas Latvijas mērķiem neatbilstoši.
– Tomēr daudziem Zatlera kungs joprojām ir autoritāte, tas nozīmē, ka viņi atbalstīs viņa līniju. Un, ja prezidents saka: nevajag ar to referendumu ielaisties, – tad jūsu izredzes, kā paši saprotat, mazinās. Var teikt, ka jūs cīnāties ar pašu prezidentu!
– Prezidents vismaz šobrīd Latvijā vēl nav Dieva vietā. Pat atbalsts viņam nenozīmē, ka tiek atbalstīts itin viss, ko prezidents runā vai dara. Zatleram izdevies izveidot vidējam latvietim gana tuvu tēlu. Viņš bija biežāk līdzās vietējiem cilvēkiem, salīdzinot ar Vairu Vīķi-Freibergu, bijis vienkāršāks, pieejamāks un tāds, kas nevienu asi neuzrunās. Tāds diplomātiskums nostiprinājis viņa autoritāti un cieņu, taču, manuprāt, latviešu vēlēšanās, lai viņi un viņu bērni dzīvotu valstī, kur runā latviski, nav mainījusies. Tā ir būtiska vēlme. Cits apstāklis ir, ka par mūsu kampaņu un šo nobalsošanu ir sarunāts ārkārtīgi daudz puspatiesību un mītu, kas daudziem neļauj līdz galam izprast iecerētās reformas būtību.
– Manā izpratnē netiek pietiekami uzsvērts – runai jābūt ne jau tikai un galvenokārt par latviešu valodas mācību skolās. Viena lieta ir zināt valodu, bet otra, ka skolu sistēma kļūst latviska, ka tur arī vēsturi mācīs latviski.
– Nenoliedzami. Šķiet, daži valdošajās partijās, piemēram, Janīna Kursīte, izprot lietas būtību un ir pateikusi, ka atbalstīs mūsu ieceres. Ar vienu valodas jautājumu visu vienlaikus neatrisinās. Tāpēc arī līdz šim Saeimā esam nākuši klajā ar daudzām ierosmēm nacionālajā politikā, bet skolu latviskošana, bez šaubām, ir būtiska un pamatīga, lai izpildītu pārējās iniciatīvas. Turpretī, ja no mazām dienām cilvēks nemācēs runāt, daļēji domāt latviski, tad pastiprinātai vēstures mācīšanai būs krietni mazāka nozīme, nekā tā varētu būt. Bet es jums piekrītu – skolās jāievieš gan vēsture, gan valstiska, pilsoniska audzināšana.
– Nu ja, un var uzdot jautājumu: kam ir ticama informācija par to, kas patlaban notiek aiz krievvalodīgas skolas durvīm? Iespējams, pavisam ne tas, par ko priecājas mūsu politiskie optimisti. Opozīcija saka pavisam citu.
– Jā, var apšaubīt apgalvojumu, ka sistēma “60 pret 40″ strādā un dod pozitīvu rezultātu. Atgriežoties pie Valodas aģentūras pētījuma – tikai 6% krievu skolu audzēkņu nākotnē vēlas strādāt profesijā latviešu valodā, 80% skolēnu mājās skatās TV programmas citās valodās – nevis latviski. Tie ir visai šokējoši skaitļi, kas liecina par attieksmi pret latviešu valodu un mūsu valsti. Šo attieksmi veicina dzīvošana divās atšķirīgās informācijas telpās. Slikto valodas zināšanu dēļ tā ir spiesta lieta visai lielam skaitam krievu jauniešu.
– Un, ja tas gars skolās nav labvēlīgs, kā jūs sakāt, tad kas notiek ar Latviju? Tā pārkrievojas, un to pārkrievisko? Par to atbildīga ir valdošā koalīcija.
– Mēs speram soļus, lai to nepieļautu. Arī šī referenduma atbalsta balsošana būs pret aizsākto pārkrievošanas vilni, ko grib velt pāri Latvijai. Rosinājām grozījumus Darba likumā – lai vairs nepieļautu, ka latviešu jauniešiem Latvijā tiek prasītas pārmērīgas krievu valodas zināšanas, citādi tos neiekļauj darba tirgū. Tiem nedod darbu. Neguvām atsaucību cīņai par latviešu jauniešu interesēm.
– Vai latvieši vispār ir spējīgi uztraukties par to, ko jūs prasāt un cīnāties?
– Sabiedrībā ir dažādi cilvēki. Gribētos cerēt, ka vairākumam šie jautājumi šķiet būtiski. Daudzus maldina ar propagandu, itin kā Latvijā ar valodas un nacionālajām lietām viss būtu kārtībā. Viņus tur savdabīgā gūstā. Šajā ziņā gaužām noderīgi ir 9. maija pasākumi pie pieminekļa, jo tur redzētais raisa bažas un liek daudziem latviešiem šaubīties, vai tiešām viss ir tik lieliskā kārtībā, kā sludina varas partijas.
E. Līcītis: – Latviešu meitene Baiba, uzvārdā Strautmane, TV raidījumā taisni vai pārmeta Jānim Dombravam: ko jūs ar savām prasībām kaitināt krievus! Un Klementjeva kungs atskaitļoja, ka jūsu iniciatīvas atbalsta tik vien kā 5% vēlētāju, kamēr “Saskaņas centra” pusē ir gandrīz trešdaļa pilsoņu.
– Tā jau nu nav, ka ZZS vai “Vienotības” vēlētāji nepiekristu mūsu prasībām nacionālajos jautājumos. Tās idejas ir tuvas vai saprotamas ievērojami vairāk nekā 5% pilsoņu, turklāt, kā minēju, dažkārt pat viņu deputāti sper soli pāri frakcijas disciplīnas skarbajiem noteikumiem un balso kopā ar “VL”/”TB”/LNNK.
– Ir tādi drosmīgie? Kuri?
– Nereti Dzintra Hirša, Janīna Kursīte vai Ingmārs Čaklais. Arī Ingūna Rībena un pats Šadurskis. Gadījies, ka Brigmanis atbalsta.
– Dzintara kungs, rezumējiet – ar ko jārēķinās un kas jāapzinās tiem vēlētājiem, kuri neies uz šo nobalsošanu? Kas notiks, ja nesavāks nepieciešamos 140 – 150 tūkstošus balsu? Kādas būs politiskās sekas?
– Kā jau esam konstatējuši – notiek Latvijas pārkrievošana, un tā tas arī turpināsies. Veidojot Dombrovska valdību, bija divi nosacījumi, kādēļ Nacionālo apvienību strikti neielaist valdībā. Viens nosacījums bija – nekādā gadījumā necilāt jautājumu par latviešu valodu valsts skolās. Tātad tas ir būtiski kādam (nezinu, kam), lai valsts valoda nevaldītu skolās. Tam agresīvi pretojas. Pretestību organizē plašā perimetrā. No vienas puses, izmanto sabiedrībā pazīstamas autoritātes ar viņu iebildumiem. No otras puses, biedējot cilvēkus, ka nevajag kaitināt krievus, ka celsies nemieri, būs ielās iešana. Tas viss liek domāt, ka ar cīņu par latviešu valodu esam trāpījuši desmitniekā. Jau līdzšinējie 10 000 savākto parakstu paši par sevi ir ļoti vērtīgi. Šais grūtajos laikos cilvēki gāja, nežēloja latus, būdami pārliecināti par tautas valodas lietu. Viņi ir mobilizējuši citus, arī jauniešus, studentus, kuriem radusies interese par valodas aizstāvību, Latvijas latviskošanu. Tāpēc nav tik svarīgs matemātiskais rezultāts referendumu rīkošanā, cik tautā radītā pārliecība, ka par nodokļu maksātāju naudu valsts uzturētās skolās ir jāmāca latviešu valodā, jāgatavo Latvijas pilsoņi – šai valstij piederīgi, nevis kādai citai valstij. Referenduma atbalstītājs, pazīstamais komponists Zigmars Liepiņš ir teicis vēl stingrāk – jautājums par latviešu valodu skolās būtībā ir referendums par Latvijas valsts izdzīvošanu.
– Vai jums ir daudz tādu atbalstītāju kā Zigmars Liepiņš?
– Daudz, piemēram, mākslinieks Agris Liepiņš vai tenors Nauris Puntulis, bet ne jau katram esmu jautājis. Arī tiesību eksperts Egils Levits atbalsta un ir palīdzējis atspēkot vienu otru mītu, ar ko diskreditēja parakstu vākšanas mītiņu.
V. Krustiņš: – Interesanti, vai esat vaicājuši akadēmiķim Stradiņam, ko viņš par to visu domā?
– Vēl ne, bet kardināls Pujats ir pozitīvi izteicies – skolām ir jābūt latviskām. Mēs vispār vairāk ceram uz to, ka šajā lietā būs liela pilsoņu pašorganizēšanās. Mums trūkst naudas, lai rīkotu reklāmas kampaņas, taču novados, kur visur būs vēlēšanu iecirkņi, visu šo mēnesi aktīvi darbosies mūsu biedri, un ikkatrs viņiem var nākt talkā, sniedzot savu artavu – nebūt ne materiālu –, lai nobalsošana izdotos.
– Lindermans un citi parakstu vācēji par krievu kā otru valsts valodu Latvijā priecājas, cik viņiem viss izdodas veicinoši, atbalstoši un gludi. Tā arī ir. Krievi grib krievu valodu par mūsu valsts valodu.
– Tomēr pēc būtības mūsu uzdevums ir stiprināt Latvijas neatkarību, kamēr tiem otriem – vērsties pret Latvijas neatkarību. Lindermana akcija ir skaidra atbilde tiem strausa politikas veidotājiem, kuri daudzina, cik ļoti Latvijā viss ir kārtībā. Kad sasummēs Lindermana parakstu vācēju rezultātus, būs skaidra bilde, cik daudz te mitinās nelojālu cilvēku ar Latvijas pilsoņa pasi. Tas būs tāds savdabīgs 5. kolonnas reģistrs. Nedomāju, ka šajā situācijā vajadzētu turpināt piekāpties, atkāpties un palikt vienaldzīgiem pret norisēm valstī.
– Vai ievērojāt, ka Somijā vēlēšanās lielus panākumus guvusi partija “Īstenie somi”? Vai necerat, ka nākamreiz vēlēšanās Latvijā jūs arī saņemsiet lielāku atbalstu?
– Nacionālā atmoda notiek ne tikai Somijā. Mēs ne tikai ceram – mēs arī gūsim panākumus.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā