Amerikas zinātnieki uzskaita, ka ticīgi cilvēki, ir labāk pielāgojušies dzīves apstākļiem un vairāk apveltītāki ar paškontroli atšķirībā no neticīgajiem. Svarīgākais ir, ka reliģiozas ceremonijas un lūgšana, izrāda pozitīvu iespaidu galvu smadzeņu noteiktajos rajonos. Kopsummā, ticīgie spēj kontrolēt savas emocijas. Viņi vienmēr ir piemīlīgi un labvēlīgi, gatavi palīdzēt jebkurā mirklī.

Turklāt, eksistējošie baznīcas likumi liek ticīgiem cilvēkiem uzturēt īpašus dzīves standartus. Piemēram, ticīgajiem formējas imunitāte pret kaitīgiem ieradumiem, un nehumānu rīcību veikšanu. Tādēļ, satiekot cilvēkus, kuri tic Dievam, atšķirības ir pamanāmas diezgan ātri. Patīkams smaids, izpalīdzība, un vaļsirdīgs labestīgums.