„Satversmē ir teikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tātad pret to vērstas darbības ir antikonstitucionālas. Visam ir savas robežas. Baidos, ka te tās ir pārkāptas. Lai viņi to dara Krievijā, šeit ir Latvija,” – Tiesību doktors un bijušais tiesībsargs jeb ombuds Latvijā -Romāns Apsītis
Krievu šovinisti un krievu radikāļu grupa “Dzimtā valoda” un “Vienota Latvija” – sākuši parakstu vākšanu, lai Latvijā būtu divas valsts valodas – latviešu un krievu,- ziņo spektrs.com
Ja krievu valoda nebūs otra valsts valoda, tad Latvijā līs asins jūra?
Antikonstitucionāla darbības veicinātāji
Eduards Svatkovs – “Vienota Latvija” jau ir sagatavojis likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kuri paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu.
Jau agrāk izcēlušies ar radikāliem vai sabiedrību šķeļošiem aicinājumiem:
Osipovs- kopā V. Lindermans reģistrējis politisko organizāciju “Internacionāle”. J. Osipovs TV5 raidījumā “Bez cenzūras” 18. novembrī izteicās: “Tā ir diena, kas atgādina bēdīgo datumu, kad sabruka mana dzimtene – Padomju Savienība, kurā es piedzimu un kur mums visiem bija daudz siltāk un ērtāk nekā tagad.”
Lindermans- “13. janvāra kustības” līderis , bijis apsūdzēts par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas varu, skrejlapu izgatavošanu ar aicinājumiem “slāvu brāļiem” gāzt pastāvošo valsts iekārtu, nelikumīgu sprāgstvielu glabāšanu savā dzīvoklī; V. Lindermans tiesas zālē solīja: “Latvijā līs asins jūra!”
Gapoņenko – aktīvists un aģitētājs par krievvalodīgo uzņēmēju organizāciju dibināšanu, kuras tiktu pie gardiem biznesa kumosiņiem sadarbībā ar Krieviju.
Jāatgādina, ka šā gada janvārī Lindermans un Osipovs izplatīja paziņojumu, kurā aicināja Latvijas nepilsoņus rīkot pilsoniskās nepakļaušanās akciju un nemaksāt valstij nodokļus. Pretvalstiskas darbības, kuras līdz šim tā arī nav tikušas nosodītas.
Krievu šovinisti dod latviešu nacionālistiem pa zobiem
Ar šādu virsrakstu par šo akciju izklāstīts krievu laikrakstā “Čas”.
Eduards Svatkovs: „Šī akcija tiek rīkota, lai pārtrauktu visatļautību un fašistisko nostāju, kas valda Latvijā. Tas ir atbildes trieciens, ar ko mēs dodam pa zobiem nacionālistiem.”
Ko par antikonstitucionāla darbības veicinājumim runā valsts pārstāvji?
“Saprotams, ka šāda lieta cauri neizies. Vienkārši atsevišķi ārpus Saeimas palikuši spēki cīnās par savu atpazīstamību,” – ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
“Mēs šādu parakstu vākšanu neatbalstām, jo tas nekādā veidā nepalīdzēs sabiedrības saliedētībai. Taču skaidrs arī tas, ka šāda parakstu vākšana demokrātiskā valstī ir atļauta un tāda notiek,” – premjers Valdis Dombrovskis
„ De iure netiks pieņemts lēmums par otru valsts valodu. Neiztur kritiku arguments, ka “krievu valodas stiprināšana neapdraud latviešu valodu”. To apliecina Baltkrievijas piemērs, kur 1991. gadā par vienīgo valsts valodu tika atzīta baltkrievu valoda un strauji pieauga tās lietojums. Četrus gadus vēlāk Aleksandrs Lukašenko piešķīra līdztiesīgu statusu arī krievu valodai un tas novedis pie tā, ka šobrīd baltkrievu valoda noslīdējusi līdz sadzīves un ģimenes valodas līmenim, kaut konstitūcijā ir paredzēta abu valodu vienlīdzība,”- Saeimas deputāte un valodniece Ina Druviete.
“Mēs to nosodām, bet šobrīd ir svarīgākas lietas, par ko domāt. Turklāt viņu priekšlikumu mēs neuzskatām par racionālu un apspriešanas vērtu un nedomājam, ka būtu lietderīgi tam šobrīd pievērst papildu uzmanību,” -VL Raivis Dzintars
„Latvija ir latviešu valsts. Jebkurš aicinājums izcelt krievu valodu uz citu minoritāšu valodu fona ir diskriminējoša, jo šai valodai nav nekādu lielāku tiesību kā citām. “Šis ierosinājums pēc būtības ir fašistisks,” – VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks.
1 komentārs
#1lilyMarch 18, 2011, 5:10 pm
Tas man atsauc atmiņā 16. martā redzētās 2 antifašistes pie Brīvības pieminekļa ar plakātu par to, kas ir fašisms. Bija aptuveni tā: “… + rusofobija = fašisms” (“…” neatceros, bet “rusofobija” ļoti labi iespiedās atmiņā). Interesanti, kur tās redz rusofobiju? Lai aizbrauc uz savu dzimteni un paskatās, ko neonacisti dara ar ārzemniekiem.
Uzraksti, ko domā