Sestdien, draudzes ” Labā vēsts” telpās notika Rīgas Mesiāniskās draudzes „Šofar” rīkots pasākums „Lūgšana par ebreju tautu”. Tajā piedalījās arī Marģers Vestermanis, vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs, kā arī Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis, kurš ar kolēģiem pēta tēmu ”Holokausts Latvijas teritorijā nacistu okupācijas laikā 1941–1945.”- ziņo spektrs.com
Komisijas galvenie izvirzītie uzdevumi: 1. Informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus, it sevišķi jaunatni, par ebreju traģēdiju un saglabāt dzīvu nevainīgo upuru piemiņu. 2. Informēt starptautisko sabiedrību par holokaustu Latvijas teritorijā un izlabot kļūdainu informāciju un nepareizus stereotipus par to.
Lekcijas „Baznīca un Holokausts” laikā Vestermaņa kungs atzina, ka drīz pētniecības laiks komisijā tuvojas noslēgumam un sagatavotie ziņojumi būs apkopoti autora jaunajā grāmatā.
Vestermaņa kungs lekciju sadalīja divās daļās, vispirms viņš iepazīstināja klātesošos ar vispārīgu informāciju par kristīgās pasaules pasīvo nostāju attiecībā par A. Hitlera izvirzītiem plāniem iekarot visu pasauli un iznīcināt ebrejus, taču vairāk lektors iedziļinājās par Latvijas kristīgo draudžu attieksmi ebreju jautājumā.
Vēsturnieks sacīja, ka pasaulē zināmās katoļu un luterāņu draudzes bija vienaldzīgas un neizteica atklātu protestu ebreju likvidēšanas jautājumā Otrās Pasaules kara laikā.
Arī Latvijā kristīgās draudzes neizteica atbalstu un protestu, kaut arī atradās tādi mācītāji kā Grinbergs, Bergs un J. Zanders, kuri bija uzrakstījuši vēstuli Hitleram ar lūgumu atbrīvot Latviju no ebrejiem, kā arī no krieviem un poļiem, taču atradās daudzi atdalīti no savas konfesijas nostājas mācītāji, kuri glāba un slēpa ebrejus no atklātas iznīcības. Neatkarīgi no tā lektors uzskata, ka Latvijas draudzes tomēr varējušas daudz vairāk atbalstīt ebrejus un iesaistīties par viņu tiesībām dzīvot.
Lektors pauda nožēlu, par pasaulē pastāvošo baznīcu pasīvo attieksmi antisemītisma izplatīšanā, gan Otrās Pasaules kara laikā, gan arī mūsdienās Izraēlas notikumos.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā