“Komisijā atkal apspriedām šo priekšlikumu, un kārtējo reizi jāatzīmē, ka likumā nevar noteikt kādas konkrētas konfesijas svētkus par valsts svētku dienu, jo saskaņā ar Satversmi baznīca ir atdalīta no valsts,” pauda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (V). “Tāpat jāņem vērā, ka divu dienu ilgu svētku ieviešana nopietni ietekmētu valsts budžetu. Pēc atbildīgo ministriju aplēsēm tie būtu ap 28 miljoniem latu lieli zaudējumi, kas pašreizējos finanšu konsolidācijas apstākļos nav iespējams”, uzsver komisijas priekšsēdētāja.
Tāpat komisijā izskanēja viedoklis, ka likuma grozījumiem jābūt vērstiem uz sabiedrības vienošanu, nevis tās šķelšanu. “Šis kārtējais ierosinājums paredz svētku dienu kādas noteiktas konfesijas pārstāvjiem, bet ko darīt pārējām konfesijām un tiem, kuri ir neticīgi un nepieder nevienai reliģiskai konfesijai?” priekšlikuma autoriem vaicāja komisijas priekšsēdētāja.
“Ja likumā ierakstītu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, tad svētkus mēs svinētu pēc diviem kalendāriem – pēc jaunā un vecā stila, jeb Gregora un Jūlija kalendāra. Tad būtu jāpārskata arī, piemēram, Lieldienu, Vasarsvētku svinēšana, kas nu gan nav pareizi,” komisijas sēdē atzina Circene.
Ņemot vērā komisijas sēdē paustos argumentus par to, vai visi pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus tiešām svin pēc vecā kalendāra un vai valsts tādējādi viņiem neuzspiež svētkus svinēt citā dienā, komisija balsojumā nolēma atlikt grozījumu tālāko virzību un aicināja iesniegt priekšlikumus, kas būtu pieņemami visām ieinteresētajām pusēm.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā