Kā jau SPEKTRS rakstīja par vienu no Latvijas nacionālām bagātībām- valsts valodu, tad tagad parādījusies jauna ziņa par valsts valodas nozīmes izpratni (darba likuma grozījumu ietvaros).
Saeimas sēdē tika noraidīts Nacionālās apvienības “VL”/”TB”/LNNK deputātu sagatavotos grozījumus Darba likumā (206/Lp10), kurš paredzēja aizliegumu, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības un to laikā noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, tādējādi pasargājot latviešu jauniešus no diskriminācijas darba tirgū, Latvijas teritorijā. Kā arī svešvalodu, kuras ir Eiropas oficiālās, valodas prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.
Izvirzīt grozījumus Nacionālo apvienību mudinājusi Latvijas Ordeņu brālības vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā paustas bažas, ka krievu valodas pozīcijas Latvijā kļuvušas tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. “Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65% jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī,” teikts vēstulē.
Pret: ”VL”/”TB”/LNNK ierosinājumu kategoriski iebilda Ainārs Šlesers (“Par labu Latviju”) (video).
Atis Lejiņš, deputāts no ( „Vienotības”) izteicās, ka nesaprotot kāpēc (VL) vispār ir iesniedzis nekvalitatīvu likumprojektu, kuru realizācija var nest lielas problēmas.
Domājams, ka Atis Lejiņš arī nesaprot, kāpēc pirms likuma iesniegšanas tiek organizētas darba komisija, kurās likumprojektus pārdomāt un noslīpēt, bet, ja Vienotību tas neinteresē…
Īpatnēji noraudzīties, kā vēlēšanu laikā („Vienotība”) skandināja nacionālo interešu aizsargāšanas tēmu, bet tagad paši nostājas „pret” pozīcijā.
Darba likuma grozījumus atbalstīja -34 deputāti, pret bija 32 un vēl 22 tautas kalpi atturējās. Balsis “pret” un “atturos” tiek skaitītas kopā, un līdz ar to šis likumprojekts tika noraidīts.
Saeimas balsojums par („VL-TB/LNNK”) piedāvātajiem grozījumiem Darba likumā
PAR: 34
Aija Barča (ZZS), Silva Bendrāte (Vienotība), Andris Bērziņš (Zemgale; ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Andris Buiķis (Vienotība), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Čaklais (Vienotība), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ina Druviete (Vienotība), Māris Dzelzskalns (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Dzintra Hirša (Vienotība), Rasma Kārkliņa (Vienotība), Jānis Klaužs (ZZS), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK), Ingmārs Līdaka (ZZS), Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Dace Reinika (ZZS), Dana Reizniece (ZZS), Guntis Rozītis (ZZS), Inguna Rībena (Vienotība), Kārlis Seržants (ZZS), Vitauts Staņa (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Staņislavs Šķesters (ZZS), Ilze Vergina (Vienotība), Aivars Volfs (Vienotība), Jānis Vucāns (ZZS), Didzis Zemmers (ZZS), Oskars Zīds (ZZS).
PRET: 32
Valērijs Agešins (SC), Dzintars Ābiķis (Vienotība), Jānis Ādamsons (SC), Aleksejs Burunovs (SC), Sergejs Dolgopolovs (SC), Sergejs Fjodorovs (SC), Guntars Galvanovskis (Vienotība), Valentīns Grigorjevs (SC), Aleksejs Holostovs (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Andrejs Klementjevs (SC), Valērijs Kravcovs (SC), Imants Viesturs Lieģis (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Sergejs Mirskis (SC), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Igors Pimenovs (SC), Ivans Ribakovs (SC), Dmitrijs Rodionovs (SC), Uģis Rotbergs (Vienotība), Artūrs Rubiks (SC), Raimonds Rubiks (SC), Aleksandrs Sakovskis (SC), Juris Silovs (SC), Edvards Smiltēns (Vienotība), Jānis Tutins (SC), Jānis Urbanovičs (SC), Ilze Viņķele (Vienotība), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).
ATTURAS: 22
Solvita Āboltiņa (Vienotība), Imants Jānis Bekešs (PLL), Andis Caunītis (Vienotība),Ingrīda Circene (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Gundars Daudze (ZZS), Ints Dālderis (Vienotība), Rihards Eigims (ZZS), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība), Māris Kučinskis (PLL), Atis Lejiņš (Vienotība), Liene Liepiņa (Vienotība), Klāvs Olšteins (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība), Rita Strode (PLL), Laimis Šāvējs (ZZS), Andris Šķēle (PLL), Inese Šlesere (PLL), Ainārs Šlesers (PLL), Guntis Ulmanis (PLL), Dzintars Zaķis (Vienotība), Edgars Zalāns (PLL).
NEBALSO: 4
Iveta Grigule (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), Vitālijs Orlovs (SC), Ansis Saliņš (Vienotība).
2 komentāri
#1AlmaFebruary 12, 2011, 9:30 pm
Var jau teikt, ka ja darbadevējs gribēs arī turpmāk pieprasīt krievu valodas zināšanas, tad formāli parādīs, ka viņam ir vai arī viņš cenšas attīstīt darījumus ar Krieviju. Gribētos jau lai tā būtu. Bet cik darījumus ar Krieviju attīsta pārtikas veikala pārdevējs/a? vai algu grāmatvede? Vai personāla vadītājs/a?
Būsim reālisti, Latvijā krievu valodas zināšanas tiek prasītas viena iemesla dēļ: krievi (cittautieši) nemāk vai atsakās runāt valsts valodā. un tādu dēļ latvieši ir spiesti lauzīties svešā valodā paši savā dzimtenē.
#2IgorsFebruary 13, 2011, 9:19 am
Somijaa pirms pirmaa pas. kara domineeja uznjeemumos zviedru valoda. Staasta, ka kaadreiz kaads soms svariigaa seedee pieceelies un teicis: no shii briizha mees te runaasim tikai somiski. Un tas arii izdevaas! Taapat mums latvieshiem ir jaaciinaas par latviessu valodu.
Uzraksti, ko domā