Satversmes 4.pants paredz: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Balstoties uz to veikt izmaiņas: aicina ikkatru Latvijas pavalstnieku parakstīties par izmaiņām Satversmes 112.pantā: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”

Jaunā redakcijā: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā. Pamatizglītība ir obligāta.”

Dotajā brīdī savākti aptuveni 6000 iedzīvotāju parakstu par valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, ziņo spektrs.com/”Visu Latvijai!” (VL).

Paraksti tiek vākti referenduma ierosināšanai par Satversmes 112.panta grozījumiem, kas paredzētu, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā.

Parakstu vākšanu sākusi apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), un nolemts, ka “Sargi valodu un Latviju” to turpinās.

Izmaiņas likumā pielietot paredz nevis uzreiz, bet pakāpeniski, sākot ar pirmo klasi, valsts finansētās skolās ieviest valsts valodu, un tas būtu ceļš uz vienotu Latviju.

Parakstu vākšana turpināsies, līdz tiks savākti nepieciešamie 10 000 parakstu, kas nepieciešami, lai varētu ierosināt lielo parakstu vākšanu referenduma rīkošanai.

Partija piedāvās Satversmes grozījumus, kuru rezultātā no 2012.gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu valsts valodā.

TB/LNNK frakcijas deputāts, faktiskais idejas autors Dzintars Rasnačs sacīja, ka sākotnēji nepieciešamos 10 000 parakstus iecerēts savākt līdz šā gada maijam, bet vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana varētu tikt uzsākta mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām – septembrī.

Savukārt pati tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē varētu notikt šā gada nogalē vai 2011.gada sākumā.

Parakstu kampaņas laikā “tēvzemiešu” idejas atbalstītāji pie Latvijas notāriem vai bāriņtiesās var parakstīties par tautas nobalsošanas procedūras uzsākšanu.

Ja zem TB/LNNK rosinātā likumprojekta tiks savākti 10 000 notariāli apstiprinātu vēlētāju parakstu, Centrālā vēlēšanu komisija organizēs desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā.

Ja parlaments vēlētāju ierosināto likumprojektu noraidīs, tiks rīkots referendums šajā jautājumā.

Paraksties arī Tu! Esi savas Latvijas nākotnes noteicējs!

Kas jādara?

Par to informē aliens.lv

Juridiskā puse. Saskaņā ar Latvijas likumiem, viena kalendārā gada laikā ir jāsavāc vismaz 10 000 notariāli apstiprinātu Latvijas pavalstnieku parakstus par šīm konkrētajām izmaiņām Satversmes 112.pantā. Parakstu savākšanas gadījumā patlaban pie varas esošajiem neatliks nekas cits kā organizēt tautas nobalsošanu (referendumu) par šo jautājumu. Tad nu arī izšķirsies, vai latviešiem ir būtisks šī jautājuma likumīgs un saprātīgs risinājums.

Parakstīšanās praktiskā puse. Katram balsot gribētājam (18 gadu vecam, pavalstniekam ar derīgu pasi) jādodas pie notāra vai bāriņtiesā (lauku rajonos, vietās, kur nav pieejams notārs) un jāprasa tur apliecināt viņa paraksts par izmaiņām Satversmes 112.pantā. Maksa par šo apliecināšanu ir 2.00 Ls (valsts nodeva).

Vadoties no savas pieredzes, varam teikt, ka pasākums nav vienkāršs. Pirmkārt, parakstīšanās kampaņa ir mazināma, notāri par to nebūt nav plaši informēti. Tādējādi var gadīties, ka notāra palīgs (ar kuru Jums pirmām kārtām būs saskare) nezinās:

1)  par kādām tieši izmaiņām vēlaties parakstīties;

2)  kāda izskatās parakstu veidlapa un kur to ņemt;

3)  kāda ir maksa par šo pakalpojumu.

Uz katru no šiem punktiem jāreaģē sekojoši:

1)  skaidri un pacietīgi jāskaidro, ka vēlaties parakstīties par izmaiņām Satversmes 112.pantā. Atkārtojiet to kā Tēvareizi ilgi un pacietīgi, kamēr tiksiet saprasti. Saprašanas ātrums atkarīgs no katra notariāta personāla informētības un atjautības individuāli.

2)  paraksta veidlapu varat izdrukāt paši un doties ar to jau gatavu uz notariātu (bet aizpildīšana notiek uz vietas!), jebšu varat norādīt notāra darbiniekiem adresi tīmeklī, kur šī veidlapa atrodama. Lūdzu ņemiet vērā, ka veidlapas ir divu veidu – viena der parakstam pie notāra, bet otra – bāriņtiesā.

Veidlapa parakstīšanai pie notāra (var izmantot vairāki parakstītāji)

Veidlapa parakstīšanai bāriņtiesā (tikai vienam parakstītājam)

Bāriņtiesu adreses: lm.gov.lv

Zvērinātu notāru saraksts: Notaru_saraksts.pdf

3) samaksas izmērus noskaidros paši notariāta darbinieki. Tā ir 2.00 Ls un ne vairāk. Tāda pati – 2.00 Ls arī bāriņtiesās. Alūksnes, Balvu, Bauskas, Carnikavas, Grobiņas, Iecavas, Jelgavas, Kocēnu, Ogres, Priekules, Saulkrastu, Stopiņu, Strenču un Talsu novadu bāriņtiesas ir atbrīvotas no valsts nodevas, līdz ar to pilsoņi, kuru deklarētā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas šajos novados, bāriņtiesā var parakstīties bez maksas.

Laika patēriņš. Apbruņojoties ar laiku un pacietību. Parakstīšanās var prasīt pat 1,5 stundas (gaidīšana, noskaidrošana, veidlapas sagatavošana, pasu pārbaudīšana pie notāra).

Kā praktiski notiks pāreja uz mācībām latviešu valodā? Ar mācību noteikšanu latviešu valodā mās negribam nevienu sodīt un represēt. Mēs gribam tikai to, lai latviešu valoda tiešām reiz Latvijā realitātē nevis deklaratīvi būtu valsts valoda. Tamdēļ tiek piedāvāts ļoti saudzīgs un pakāpenisks pārejas modelis, lai radītu pēc iespējam mazāk sarežģījumu bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Ar kāda konkrēta gada (2011., 2012. vai pat 2013.) septembri visas pirmās klases Latvijā sāks mācības latviski. Nākamajā gadā mācības latviski turpinās otrā klase un sāks nākamā pirmā klase. Tādā veidā 12 gados (vai pat mazliet ātrāk, ja būs iespējams) valsts apmaksāta izglītība Latvijā arī pāries uz latviešu valodu.

Bet kā būs ar mazākumtautību skolām? Apzīmējums “mazākumtautību skolas” jau pats par sevi satur zināmu devu liekulības, jo sakām ” mazākumtautības,”  bet domājam – ” krievi.” Patiesi mazākumtautībam, tadām kā poļi, igauņi, ukraiņi, leiši, nekādu grūtību šai jomā nebūs, jo tās jau mācās latviski, bet papildus apgūst mācību priekšmetus, kas saistīti ar konkrētās tautas kultūru. Tieši šādu pat modeli jāievieš krievu skolās, kur darbojas dīvainais 40-60 % modelis, kas savulaiku ir nokalpojis kā pārejas variants. Tad nu arī Latvijas krievu skolas beidzot kļūtu par parastām un Satversmei atbilstošām Latvijas skolām, kuras mācības (matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija u.c.) notiktu latviski, bet krievu kultūras priekšmeti (krievu valoda, literatūra, vēsture, kultūrvēsture) būtu mācamas krieviski.

Ai, es neparakstīšos – man vienalga! Protams, tā ir Tava izvēle! Tikai nežēlojies, ka visu savu atlikušo dzīvi Tev un Taviem bērniem nāksies pavadīt etniski sašķeltā valstī, kura jau tāpēc vien būs grūtāk vadāma un ekonomiski neefektīvāka.