Atgādinām, ka Saeima steidzami atbalstīja grozījumus likumā par “Grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā” un kāda bijusi pretreakcija.
Tagad ieskatīsimies kā vārdā notikusi šāda ažiotāža, ka pat likums bija jāgroza un kāds no tā ir bijis ieguvums Latvijas valstij…
Gadu pēc dzīvnieku rituālās kaušanas atļaušanas Latvijā oficiāli to dara tikai viens uzņēmums – kādai ārzonas firmai piederošā SIA “Kebeco”, bet SIA “Viesuļi”, kas iniciēja likuma izmaiņas, musulmaņu uzturā lietojamās gaļas eksportu tā arī nav uzsācis un ziemā bankrotējis,- ziņo spektrs.com/delfi.lv
Šogad 17. jūnijā reģistrētā SIA “Kebeco”, saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA “Lursoft” datiem, pieder Belizā reģistrētai ārzonas firmai “Beacon Shipping Ltd.”. SIA “Kebeco” valdes priekšsēdētājs ir Dainis Saukāns, liecina “Lursoft” dati.
Nu jau maksātnespējīgās SIA “Viesuļi” vadītājs Normunds Teicāns, kurš tagad palīdzot “Kebeco” saimnieciskajā darbībā, Teicāns uzsver, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi ir sevi attaisnojuši. Tomēr konkrētus saražotās produkcijas apjomus Teicāns atteicās nosaukt. Par iecerētā projekta apjomiem arī viņš neko nevēlas stāstīt.
Lai gan pērn tieši viena uzņēmuma – SIA “Viesuļi” – dēļ Saeima steidzamības kārtībā mainīja Dzīvnieku aizsardzības likumu, atļaujot Latvijā liellopus kaut pēc musulmaņu reliģiskajām tradīcijām – bez iepriekšējas apdullināšanas. Tikai šādā veidā kautu lopu gaļu musulmaņiem ļauts lietot uzturā.
Likuma pieņemšana steidzamības kārtībā tika argumentēta ar ievērojamiem eksporta tirgiem, kas kļūtu pieejami Latvijas gaļas ražotājiem, ja Latvijā būtu atļauts iegūt gaļu atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. SIA “Viesuļi” tolaik solīja pēc reliģiskās metodes kaut līdz 2000 lopiem pusgadā un eksportēt vairāk nekā 500 tonnas ‘halal’ gaļas mēnesī.
Paradokss
Likuma izmaiņas viena uzņēmuma dēļ, kurš solījis tautsaimniecības biznesa attīstību Latvijas labā un darba vietas vietējiem, tagad atsakās runāt par solītiem rezultātiem. Izrādās nav ne tikai nekāda ieguvuma Latvijai, bet ir sniegta beznosacījuma palīdzības roka ārzonas firmai, kas ,protams, pelņas nodokli Latvijā neatstāj.
Kuram šādas likuma izmaiņas ir bijušas izdevīgas?
0 komentāri
Uzraksti, ko domā