Materiālu sagatavoja Spektrs.com, Marlēna Pirvica.
Īpaši rekomendējošs jauniešu auditorijai!
23. augustā 17:30, Latvijas Kara muzejā, Rīgā, norisināsies Raivja Zeltīta grāmatas “Par Nacionālu Valsti” atvēršana.
Iepazīstoties ar gados jaunā politiķa Raivja Zeltīta autordarbu- grāmatu „Par nacionālu valsti- jaunais nacionālisms 21. Gadsimta Latvijai” rodas iespaids, ka tas varētu būt labs turpinājums cita autora politiķa Raivja Dzintara izdotajām grāmatām „4. Atmoda” un „Pozitīvais nacionālisms jeb Atbilde cinisma un neticības laikam”. Raivis Dzintars grāmatā „4. Atmoda” atklāja 10 Ceturtās atmodas likumus, savukārt Pozitīvajā Nacionālismā formulēja mūsdienu latviešu nacionālisma nostādnes.
Ir pagājis zināms laika sprīdis. Tagad lasītājiem tiek piedāvāts iepazīties ar jaunās paaudzes pārstāvja politiskajā apritē iegūtajām atziņām.
Dažkārt lasot vēsturiski politiskus apcerējumus jauniešu auditorijai varētu šķist nogurdinoši, urbjoties cauri nebeidzamajos senču valstiskās cīņu līkloču izlocījumos tālajā pagātnē, taču ne šoreiz. Aizrauj jaunā autora sniegtās atbildes uz ŠODIEN sabiedrībā izplatītajiem jautājumiem, piemēram,: „Kāpēc valsts politiskie procesi Latvijā ir tik greizi, kaut arī idejiski vajadzētu būt savādāk?”
Grāmatas autors iepazīstina lasītājus ar politiskajiem procesiem, kas caurvij noteiktu ideoloģiju strāvojumu izplatīšanos sadalot Latvijas valsts teritoriju noteiktās ietekmes zonās, kuras kā uzticami sargsuņi uzrauga tā dēvētās valdošās elites. Zeltīts tās iedala 4 īpaši atzīmējamās politikās elitēs: 1) Postkomunistiskā elite; 2) Prokremliskā elite; 3) Nacionālkonservatīvā elite; 4) Liberālā elite. Grāmatas autors piedāvā arī taktiku, cīņā pret Latvijas sadalīšanu elites interesēs izmantojot tautu savu iegribu apmierināšanā, Raivis Zeltīts raksta: „Nepieciešama jauna vērtību sistēma un jauna kopība, pārvarot pretrunas Latvijas iedzīvotāju starpā un izbeidzot ceturtdaļgadsimta atsvešinātības un savstarpējas neiecietības periodu. Nevis “pareizie” un “nepareizie” latvieši, bet gan Latvija un pārējie. Līdzīgi kā, piemēram, hokeja izlasē treneris ar savu darbu katra spēlētāja individuālās īpašības pakārto kopīgajam mērķim, tā katra Latvijas iedzīvotāja un katras iedzīvotāju grupas īpašības tiktu iekļautas idejā: Latvija kā viena komanda ar vienu ideālu un vienu mērķi – nacionālu valsti! Mūsu visu kopīgo un katra atsevišķo interešu aizsardzību, kuru neviens cits mūsu vietā neveiks.”
Izsijājot iekšpolitikas procesus caur ideoloģisko sietu grāmatas autors pieskaras arī šodienas ārpolitikas globālajiem jautājumiem, proti, ārējiem apdraudējumiem. Tie ir globālie pretvalstiskie spēki. Rodas jautājums, ja mums grūti apvaldīt vietējās elites, tad kā pret stāvēt rijīgajiem pretvalstiskajiem globālajiem spēkiem, arī uz to autoram ir atbilde grāmatā lasām: “Mums jāstāv stingri uz saviem pamatiem un jānovelk līnija, kuru nedrīkst pārkāpt neviens. Masu imigrācija būtu viens no šādiem jautājumiem, jo nācija var atkopties no teju visa, taču ne no fiziskas sevis aizvietošanas. Mums ir jābūt laipniem, bet vispirms – pret savējiem. Mums ir jābūt atvērtiem, bet vispirms – pastāv likums un kārtība. Tas, kurš to nesaprot, nav piemērots politiķa amatam, un viņam agrāk vai vēlāk būs jā- atkāpjas! Visbeidzot, pretvalstisko spēku agresija nav to spēka pazīme, bet gan vājuma izpausme – šīs lietas nevajadzētu jaukt. Visas Latvijas grūtības ir pārvaramas, taču pretvalstisko spēku grūtības ir radušās no kļūdainiem pamatpieņēmumiem to uzskatu sistēmās un var beigties tikai ar šo spēku sagrāvi.”
Jauno nacionālismu grāmatas autors iedala apakšvirsrakstos, piemēram: Pozitīvā brīvība; Nacionāla valsts un personības loma; Identitāte; Demokrātija; Jauns ideāls un kultūra; Patiesais konservatīvisms;
Taču pāri visam grāmatas autors smalki apraksta nozīmīgās latviešu nācijai garīgās vērtības, kā autors apakšvirsrakstos raksta: “Garīgais ir pārāks par materiālo” un “Garīgā cīņa”.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā