Likumprojektā ir noteikts ierobežojums aizsegt seju publiskās vietās, tai skaitā, nēsājot seju aizsedzošo apģērbu, vienlaikus paredzot izņēmumus, kad attiecīgais ierobežojums netiek piemērots.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu un atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu. Tostarp Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka Latvijā jāsaglabā latviskā un eiropeiskā kultūrtelpa!

“Atšķirībā no vienkārša musulmaņu sievietes lakata jeb hidžāba, burka, nikābs u.c. seju aizsedzošie apģērbi nav vienkārši reliģisks apģērbs. To nēsāšana var tikt uztverta kā politisks akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru, civilizāciju un paražām, ierobežojums tiek ieviests, lai aizsargātu citu cilvēku labklājību un tikumību.” teikts TM likumprojekta anotācijā. TM vērsusi uzmanību arī uz to, ka Latvijā “ir izteikta kristietības ietekme, kas neparedz sejas aizsegšanu, kā arī tautas folklorā, ticējumos un dzīvesziņā netiek piekopta sejas aizsegšana pilnībā personas ikdienas dzīvē”.

Ierobežojumi attieksies uz personām, kas “bez īpaša iemesla aizsedz seju”.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns atzina, ka sejas aizsegu lietošana islāma zemēs “visbiežāk norāda uz radikālismu”. Šādus sejas aizsegus islāma pasaulē nēsā vien 7% sieviešu – dažviet islāma zemēs tie arī ir aizliegti.

Aiz sejas aizsegšanas tradīcijas slēpjoties uzskati, kas nav Eiropas sabiedrībai draudzīgi un pieņemami. “Hidžābs nozīmē, ka sieviete ir pakļauta vīram, ka vīram ir tiesības viņu sist – Korānā šāda vieta ir atrodama. Sievietei ir jāsamierinās ar to, ka vīrs var paņemt vēl trīs sievas uz likumīgiem pamatiem.

Hidžābs ir sava veida karogs. Šie sejas aizsegi apliecina islāma klātbūtni vienā vai otrā politiskā telpā, valstī. Tas ir savā veidā kara pieteikums. Islāma izpratnē pasaule dalās islāma pasaulē un kara pasaulē, kur ir jācīnās par islāma iedzīvināšanuSievietes un vīrieša nodalīšana publiskā telpā Faktiski šo sejas aizsegu nēsāšana piesaka jaunu, izolētu etniski reliģisku kopienu tajā zemē, kur viņa parādās. Mēs zinām, kādas problēmas ir Francijā, kādas Beļģijā. Es domāju, ka šāda veida filozofija nav pieņemama Eiropas vidē un nav pieņemama Latvijā,” norāda profesors.

Taču, likumprojektā ir noteikts  izņēmumu loks, uz ko šis aizliegums neattieksies.

Sejas aizsegus drīkstēs lietot ārsti, specvienību kaujinieki, sportisti, piemēram, hokejisti, mākslinieki, piemēram, aktieri, un citu profesiju pārstāvji, ja sejas aizsega lietošana nepieciešama darbā.

Latvija nebūs pirmā Eiropas valsts, kas ierobežos sejas aizsegšanu. Līdzīgi ierobežojumi noteikti, piemēram, Francijā un Beļģijā, kas, kā zināms, pēdējos pāris gados daudz cietušas no islāma radikāļu teroraktiem.