Kultūras ministrija: 2018. gadā plānots nozīmīgs finansiāls ieguldījums baznīcu atjaunošanā

Foto: spektrs.com

Pēc Latvijas reliģisko konfesiju vadītāju iniciatīvas KM plāno izstrādāt sakrālā mantojuma atbalsta sistēmas tiesisko regulējumu, lai no 2018. gada varētu veikt ieguldījumus baznīcu atjaunošanā, kas pirmajā gadā varētu būt viens miljons eiro,- spektrs.com ziņo Kultūras ministrija.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija veic izpēti par nepieciešamo tiesisko regulējumu sakrālo pieminekļu atbalstam, Vidēja termiņa valsts budžetā 2018. gadā sakrālā mantojuma pieminekļu atjaunošanas atbalstam tiek plānots finansējums viena miljona eiro apmērā.

Lai nodrošinātu nozīmīgākā sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kas izriet no Latvijas konstitūcijas un starptautiskajām saistībām, nepieciešams radīt stabilu sakrālā mantojuma valsts finansiālā atbalsta sistēmu.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 353 dažādu konfesiju baznīcas. Finansējuma nepieciešamību baznīcu atjaunošanai iniciējuši Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji.

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:

E-pasts:

www:

Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

	Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0) Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

	Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0) Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

	“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0) Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne. YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

	Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0) Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

	Leonards Inkins: Maģija(0) Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,