Notikumu apraksts:
Parīzes teroraktos naktī (14.novembris), uz sestdienu gāja bojā vismaz 129 cilvēki. Atbildību par notikušo uzņēmās radikālo islāmistu teroristu grupējums “Islāma valsts”.
Viena kaujinieka vārdu savā “Facebook” kontā publicēja Francijas politiķis, Šartras pilsētas mērs Pjērs Žoržs. “Tas bija Ismails Omārs Mostefa,” paziņoja Žoržs piebilstot, ka kaujinieks dzīvoja Šartrā vismaz līdz 2012.gadam. Iespējams, Mostefa laika posmā no 2013. līdz 2014.gadam pavadīja Sīrijā.
Vēl viena teroraktu dalībnieka vārds kļuva zināms pēc tam, kad “Stad de France” tuvumā tika atrasts terorista līķis, un pie viņa atradās Sīrijas pase uz Abdulakbaka B vārda. Izmeklētāji gan nav pārliecināti, ka dokuments piederēja tieši tam kaujiniekam, kurš tika atrasts.
Serbijas laikraksts “Blic” nosauca vēl vienu vārdu – Sīrijas pilsoni Ahmedu Almohamedu, kurš nokļuva Parīzē pa balkānu maršrutu. Viņš 3.oktobrī nonācis Grieķijā, un pēc tam devies uz Serbiju no Maķedonijas, un tālāk uz Horvātiju un Austriju. Almohameda pase tika atrasta blakus terorista pašnāvnieka mirstīgajām atliekām.
Vēl pieci cilvēki tika aizturēti Beļģijā, savukārt trīs cilvēki tika izturēti, mēģinot pamest Franciju. Visi aizturētie ir saistīti ar Parīzes teroraktiem.
Reaģējot uz notiekošo pēc Parīzes terora aktiem Polijas jaunās valdības Eiropas lietu ministrs Konrāds Šimanskis atsakās uzņemt imigrantus
Pirms Parīzes notikuma Polijas, Varšavas ielās izgāja 50 000 poļu piedaloties pretimigrācijas gājienā. Pēc Parīzes terorakta Labēji orientētajā ziņu vietnē “wPolityce.pl”, Šimanskis norādījis, ka jaunā Polijas valdība jau iepriekš iebildusi pret saistībām uzņemt savu daļu imigrantu saskaņā ar ES pārdales shēmu.
Tagad, “ņemot vērā traģiskos notikumus Parīzē, mēs nesaskatām politiskas iespējas to īstenot,” raksta Šimanskis.
Latvijas divējādā reakcija
Latvijas valsts prezidents Vējonis mierina Latvijas tautu sakot, ka LV terorisma draudi ir zemā līmenī. Savukārt sociālajā tīkla “Twitter” tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) paziņojis, ka visās Eiropas Savienības valstīs nekavējoties jāatjauno robežkontrole. Ministrs, izsakot līdzjūtību Francijas tautai par piektdien notikušajiem teroraktiem Parīzē, norādījis, lai gan versiju par notikušo sākotnēji būs daudz, “skaidrs ir viens – ES ir pēdējais laiks izšķirošais rīcībai”. “Šengenas līgums ir jāsaglabā, par to nav šaubu. Taču – robežkontrole ir jāatjauno visās valstīs. Tas jādara nekavējoties,” uzsvēris Rasnačs.
Savukārt svētdien intervijā TV 3 raidījumam “Nekā personīga” valdības vadītāja Laimdota Straujuma sacīja: ”Neesmu gatava pateikt, ka mēs slēgsim robežas ar Lietuvu un Igauniju.”
LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Pētersone-Godmane at
Turpretī Lielbritānijā 300 000 parakstīja petīciju par robežu slēgšanu.
Latvijas iedzīvotāji rīko kārtējo protesta akciju pret imigrantiem
Latvijas iedzīvotāji pēc Parīzē notiekošā terorakta svētdien rīkoja protesta akciju pret imigrantiem. Pie Brīvības pieminekļa, pasākuma organizators Kaspars Randa teica: “Nevēlos pieredzēt Francijas notikumus Latvijā, tas vairs nenotiek kaut kur Āfrikā, bet tepat blakus mums. Gribu parādīt ar saviem darbiem, ka man nav vienaldzīgs valsts liktenis. Paņemiet karogus un svecītes, aizdegsim par parastajiem cilvēkiem, kuri cietuši un miruši Francijā, būsim kopā, parādīsim, ka mēs šeit nevēlamies redzēt teroristus un pārējos, kas neciena mūsu valsti un vidi, kurā dzīvojam.”
Raivis Zeltītis: Šokējoši paredzamā Parīze…
Par autoru: Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK ģenerālsekretārs un valdes loceklis. Deputāts Mārupes novadā. Vēsturnieks. Vadu NA Jaunatnes organizāciju. Mana dzīve – sabiedriskais aktīvisms un garīga pašizaugsme.
Iespējams tikšu vainots neiejūtībā, steidzoties analizēt Parīzes slaktiņu, taču tieši racionāls konflikta izvērtējums, manuprāt, ir visvairāk nepieciešams. Tāpat paredzu, ka tieši no šāda izvērtējuma valdošais ‘’establishment’’ visvairāk centīsies izvairīties, jo tas absolūti diskreditē visu Eiropas politisko virzienu, kas tajā ir valdījis kopš 1968. gada radikālo liberāļu nākšanas pie varas. Tā vietā varam sagaidīt –
1) Aicinājumus uz līdzjūtību, bet vienlaikus ‘’atteikšanos kādu vainot’’;
2) Mantru ‘’visi musulmaņi nav tādi’’, it kā nepietiktu ar radikāļu ‘’avangardu’’ ISIS, kas ir tikai vispārējas Islāma Atdzimšanas viena no izpausmēm civilizāciju sadursmē;
3)Mēģinājumus pārdēvēt šo civilizāciju un kultūru sadursmi politkorektos terminos – kā, piemēram, uzbrukums ‘’Charlie Hebdo’’ tika dēvēts par ‘’uzbrukumu vārda brīvībai’’, pilnīgi noklusējot pašu būtisko, bet vēršot uzmanību uz virspusējo;
4)Pēc kāda laika absolūti nekaunīgi mēģinājumi izmantot šo krīzi tālākas Eiropas federalizācijas veicināšanai vai pat imigrācijas plūsmas paplašināšanai, pēc principa – pārspēt nekaunību ar vēl lielāku nekaunību;
5)Mēģinājumi apvainot pamatotu kritiku līdzšinējai multikulturālisma politikai kā ‘’populistisku’’, ‘’amorālu’’ un, protams, ‘’putinistisku’’, ņemot vērā, ka Krievija izmantos Eiropas acīmredzamās kļūdas saviem mēŗkiem.
Arī man sāp, jo franču nāciju uzskatu par mūsu brāļiem. Jūtu līdzi, bet tieši tāpēc atsakos pamest novārtā veselo saprātu un klusēt par absolūto ļaunumu, par ko atbildīga ir sīka, bet ārkārtīgi ietekmīga antieiropeiska Eiropas elite. Notikušo nedrīkstam ļaut pārvērst par interneta līdzjūtības kampaņu, kas nosaukta maldinošos jēdzienos. Nedrīkstam ne mirkli noticēt to liekuļu līdzjūtībai, kas ir veicinājuši Eiropas pārvēršanu par konfliktu zonu.
Tas viss bija paredzams. Tā būtu pārāk liela cieņas izrādīšana atsevišķiem indivīdiem, ja tagad meklētu bravūrīgos kādas partijas aktīvistu ierakstus, kuri pirms kāda laika absolūtā pārliecība apgalvoja, ka ISIS uzbrukumi Eiropai nav iespējami. Starp liberālo narcismu un realitātes neredzēšanu ir korelācija.
Kāpēc tas bija paredzams?
1. Multikulturālisms kā tāds nestrādā. Nekad nav strādājis! Vēl vairāk – visas multikulturālās valstis ir sabrukušas vairāk vai mazāk asiņainos konfliktos. PSRS sabrukums izgāja cauri relatīvi viegli, kaut arī Ukrainas konflikts ir sekas tā laika multikulturālismam. Dienvidslāviju mēģināja apvienot divreiz pagājušā gadsimta laikā un abas reizes tas beidzās ar slaktiņu. Sīrija bija multikulturāla valsts, kuras konflikts starp rietumnieciskajiem arābu nacionālistiem, kristīgās un musulmaņu civilizācijas pārstāvjiem ir pārcēlies uz Eiropu ar ‘’velkomistu’’ kaislīgu atbalstu.
2. Kopš pagājušā gadsimta vidus ir veicināta imigrācija Eiropā, ignorējot imigrantu civilizācijas atšķirības, jo cilvēks taču ir ‘’balta lapa’’, ko var pārrakstīt pēc sirds patikas. Vai tomēr nevar? Eiropas radikālo liberāļu elite ir veicinājusi eiropiešu etnomazohismu – naidu pret savu kultūru un nevēlēšanos to aizstāvēt, kā arī ksenofīliju – bezierunu mīlestību pret visu svešo, neaizdomājoties, ka svešais ienīst visus ‘’neticīgos’’, lai cik tie labi un toleranti arī necenstos būt. Civilizāciju konflikts ir nostiprinājies Eiropas lielpilsētu nomalēs, ik pa laikam izpaužoties dažādu grautiņu, seksuālo noziegumu un vispārējas spriedzes formā, taču 2015. gadā tika ieslēgts ‘’overdraivs’’. Izmantojot reālu bēgļu krīzi Sīrijā, tika īstenota vesela Eiropas pamatiedzīvotāju aizvietošanas operācija. Civilizāciju konflikts paplašinās un tiek dēvēts par ‘’iespēju pārvarēt bailes’’. Imigrācijas veicinātājiem bija ideoloģiska motivācija Eiropas sabiedrību etniskai pārveidei (http://www.telegraph.co.uk/news/uknews/law-and-order/6418456/Labour-wanted-mass-immigration-to-make-UK-more-multicultural-says-former-adviser.html). Eiropai bija ‘’jāiesmērē dažādība’’. Nesakiet, ka viņi nav pelnījuši visas dusmas par notikušo! Valstsvīram ir jādomā par to kā saglabāt savu tautu, kā veicināt tās labklājību un mūžību, nevis jānodarbojas ar globālisma projektiem, ignorējot veselo saprātu un visu vēsturisko pasaules pieredzi. Eiropa ir vienlaicīgi atbalstījusi Rietumu karadarbību musulmaņu valstīs, Irākas un Lībijas sabrukumu, kas ļāva izveidoties ISIS, un pastiprinājusi imigrāciju no šiem reģioniem – vai var būt vēl pašnāvnieciskāka politika?
3. Kopā ar ‘’bēgļiem’’ Eiropā ieradās ISIS kaujinieki. Vai tie, kas paveica teroraktus Parīzē, nāca ar šo imigrācijas vilni, tas pagaidām paliek atklāts jautājums, bet tas ir virspusējs jautājums. Fakts, ka dažas no ziņām neatbilda patiesībai, tika izmantots, lai noklusētu, piemēram, to, ka saskaņā ar Norvēģijas izlūkdienestiem starp 1000 ANO apstiprinātājiem bēgļiem ir vidēji 5-10 teroristi, kas ir saistīti ar ISIS vai Al Qaida (http://www.newsinenglish.no/2015/06/01/terrorists-found-among-un-refugees/). Daudzi fakti nāca arī no citiem nopietniem avotiem. Eiropa tika brīdināta: ( https://translate.google.lv/translate?sl=fr&tl=en&js=y&prev=_t&hl=lv&ie=UTF-8&u=http%3A%2F%2Fm.lavoixdunord.fr%2Fregion%2Fcalais-un-djihadiste-recherche-parmi-les-migrants-ia33b0n3034830%23.VfFgYfvd-HQ.twitter&edit-text=
http://bigstory.ap.org/article/29599fc513b8443085e63c60fbf11c3c/eu-official-terrorists-could-cross-mediterranean-europe). Pēc ‘’Charlie Hebdo’’ uzbrukumiem ‘’vārda brīvībai’’ sekoja uzbrukums vilcienam Amsterdama-Parīze. Tas tika neitralizēts un tieši tāpēc – ātri aizmirsts. Francija jau sen ir pārvērtusies par starpcivilizāciju konfliktu zonu, tikai tagad tas ir izpaudies tik skarbā veidā.
Ja Parīzes notikumi neliks Eiropai mainīt savu imigrācijas politiku, savu ārējo robežu politiku un attieksmi pret islāmu, tad jāsecina, ka liberālisms pusgadsimta laikā ir iznīcinājis jebkādus pašsaglabāšanās instinktus.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā