Jocīgi, cik vienkārši cilvēkiem ir nievāt Dievu, bet pēc tam brīnīties, kāpēc pasaule pārvēršas par elli. Jocīgi, ka mēs ticam visam, kas rakstīts avīzēs, bet kritiski apšaubām visu to, kas teikts Bībelē. Jocīgi, ka visi grib tikt debesīs, domājot, ka nemaz nevajag ticēt, domāt un darīt kaut ko pēc Bībeles. Jocīgi, ka kāds var teikt: “Es ticu Dievam”, bet seko sātanam, kurš arī, starp citu, tic Dievam. Jocīgi, ka mēs rīkojamies ātri, lai tiesātu citus, bet nevis lai taptu paši tiesāti. Jocīgi, ka tu vari sūtīt tūkstošiem joku caur e-pastu, bet, kad vajadzīgs nosūtīt kādu ziņu, kas atgādina par Dievu vai Jēzu, tad tiek apsvērts divreiz, vai tas tiešām vajadzīgs. Jocīgi, cik daudz neķītrību, rupjību, vulgaritātes un piedauzības plūst caur internetu, bet atvērta diskusija par Dievu skolā vai darbavietā tiek apspiesta un ierobežota. Jocīgi – ka kāds svētdienās var būt dedzīgs Kristus sekotājs, bet visu pārējo nedēļu ir pilnīgi neredzams kristietis. Tu smejies? Jocīgi, ka tu šo vēstuli daudziem neizsūtīsi, jo neesi pārliecināts, kam viņi tic, un ko viņi par tevi padomās. Jocīgi, ka es vairāk uztraucos par to, ko cilvēki par mani padomās, nevis- ko Dievs par mani domā. Iegrimi pārdomās…?”
0 komentāri
Uzraksti, ko domā