Straupes baznīca ir unikāla ar faktu, ka tā celta 13. gadsimtā kā Lielstraupes pils ansambļa sastāvdaļa, kā arī ar to, ka tā ir vienīgā baznīca Latvijā, kurai ir no baznīcas atdalīts koka zvanu tornis, kurš būvēts atsevišķi 1744. gadā,- ziņo spektrs.com
Taču liela mākslinieciska nozīme ir vitrāžām altārgala logos, kas ir darinātas pēc Sigismunda Vidberga un Noras Cēsnieces metiem. Baznīcas apsīdu logus grezno Sigismunda Vidberga 1944. gadā izgatavotās, bet neieliktās, vēlāk atjaunotās vitrāžas: “Kristus dzimšana” (1970), “Golgāta” (1974) un “Aizvesto logs” kā veltījums 1941. gada 14. jūnija deportāciju piemiņai. Vitrāžu restaurāciju vadīja māksliniece Nora Cēsniece, kura, lai 1974. gadā nobeigtu ansambli, izgatavoja kompozīciju “Māte”, jo vitrāžu “Aizvesto logu” 1970. gados politisku iemeslu dēļ ielikt logā nedrīkstēja.
„Straupes baznīcā nacionālie simboli savijas ar kristīgajiem motīviem. Baznīcas vitrāžā kā trešā bija paredzēta ”augšāmcelšanās”, taču tad, kad pasūtītāja sieva un bērni 1941. g. tika izsūtīti, viņš lūdza izveidot piemiņas vitrāžu deportāciju upuriem (atjaunota 1994. g.)
Otrajā attēlā redzama altārglezna, ko gleznojis kāds bēgļu nometnes latvietis. Tajā māte Latvija vēršas pie Dieva, lai pēc kara posta notiktu tautas atdzimšana…” spektrs.com stāsta Raivis Zeltīts.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā