Jurģis Klotiņš – Mūziķis, lasa lekcijas un piedalās kultūras projektu vadībā. Rosīgs, kristīgi domājošs Latvijas patriots.

 

“Es jums novēlu: pamēģināt jaunajā gadā iemontēties kombinācijās pa trīs.

Ģimene – tauta – valsts. Dievs – Daba – Darbs. Ticība – cerība – mīlestība.” Tā vēlēja dzejnieks Imants Ziedonis Jaunā gada apsveikumā “Radio Eiropa” 1997. gadā.[1] Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas diena 18. novembris ir jauna gada sākums Latvijas mūžā. Šoreiz no Imanta Ziedoņa ceļavārdiem es vēlos izcelt kombināciju “Ticība – cerība – mīlestība.”

Ticība Latvijas neatkarībai. Ticība, ka tieši neatkarīga un nacionāla valsts ir mūsu tautas nākotnes pamats. Tā bija pārliecība, kurai ticēja Latvijas valsts dibinātāji. Kādu ticību esam aicināti dot mūsu valstij šodien? Tā ir ticība, ka Latvija mums ir “svēts mantojums”, kā skan dzejnieka Leonīda Breikša vārdi Jāņa Norviļa dziesmā “Vakarjunda”. Nelielai tautai – gan vadītājiem, gan ikvienam cilvēkam – ir svarīgi dzīvot un strādāt ar pārliecību, ka ikviens cilvēks ir nozīmīgs. Tādēļ praktiski Latvijai katrs varam dot to, ka dzīvē un darbā noticam sev, uzticamies tuvākajiem un labas gribas cilvēkiem mums apkārt.

Tagad ir laiks, kad ļoti svarīgi ir stiprināt ticību vērtībām, kas ir nesušas mūsu tautu cauri gadsimtiem. Es novēlu ticēt, ka mūsu nacionālā identitāte – latviešu valoda, kultūras un garīgās vērtības, nacionālā pašapziņa – ir mūsu vienotības pamatvērtības. Es novēlu ticēt, ka ģimenei Latvijā arvien ir jābūt savienībai starp vīrieti un sievieti, un valstij kopā ar nevalstiskajām organizācijām ir jārosina laulību noslēgšana, nevis jātērē spēki alternatīvu regulējumu izstrādei. Lai ir ticība Latvijas neatkarībai katrā “jūtīgā jautājumā”. Arī tādos brīžos, kad iespējams daudzu politiķu nostāju varēs raksturot ar grupas “Labvēlīgais tips” dziesmas vārdiem “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…”. Nepieļausim arī, ka mūs maldina zināmi spēki, uzdodot Vācijas traģēdijas vaininiekam līdzīgā Krievijas prezidenta galma ideoloģiju par tradicionālo un konservatīvo vērtību aizstāvi. Ukrainas austrumos notiekošais ir atbilde uz jebkuru “Krievija – tradicionālo vērtību aizstāve” apgalvojumu.

Ticēsim sev un meklēsim garīgo un morāles vērtību atjaunotni mūsu tautas garīgajā mantojumā. Latviju grezno daudz dievnamu ar vienu, ar diviem torņiem, bez torņiem tikai ar krustiem, un tad vēl ir pa kādam senam brāļu draudzes namam, kas atpūšas simtgadīgu ozolu paēnā. Dievnami ir mūsu priekšteču ticības liecinieki. Liecinieki tam, kas bija mūsu senču garīgais un morālais spēks. Tā bija ticība Dievam, kas radījis cilvēkus, arī latviešus un dāvājis viņiem zemi un valsti Latviju, un Dieva Dēlam, kura Mīlestībai nav robežu. Es nerosinu domāt, ka kādreiz latvieši dzīvoja skaisti un saskanīgi bez garīgu un morālu cēloņu izraisītām problēmām, ko pazīstam šodien. Tomēr tas ir objektīvi, ka kristīgā ticība un vērtības kopā ar tautas dainu apdziedātajiem tikumiem radīja mūsu tautas un valsts pastāvēšanas garīgos pamatus. Es aicinu būvēt Latvijas nākotni uz šiem pamatiem. Nav dziļi jārok, lai nonāktu pie tiem.

Cerība ir praktiska lieta. Cerība ir nesaraujami saistīta ar rīcību, un tā ir viens no demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem gan cilvēka, gan pārvaldes institūciju līmenī. Minēšu piemēru. Kristofers, kas tikko iegādājies pirmo auto (BMW) un viņa kaimiņiene Maiga, kura bieži dodas uz tramvaja pieturu, lai dotos apciemot mazbērnus, vēlas lai Rīgas dome salabo ielu Āgenskalnā. Kristoferam un Maigai ir apnicis šķendēties, un viņi nolemj uzrakstīt iesniegumu Satiksmes departamentam. Viņi cer. Cerība rada cerības attieksmi pret realitāti un optimismu, kas rosina darboties – uzrakstīt iesniegumu par ielas remontu. Bet, vai tas ko dos? Kristofers sastopas ar domām: “Tāpat Rīgas dome ielu neremontēs, jo ir citi svarīgāki projekti, un tā jau pilsētas parāds ir milzīgs.” Taču Maiga, kura grūtajā pēckara bērnībā iemantojusi spītu, viņu pārliecina, ka neatkarīgi no Rīgas domes rīcības, šis iesniegums būs maza pilsoniska uzvara. Pats svarīgākais ir tas, ka tā ir uzvara pār maldinošo iekšējo balsi “nav vērts, tāpat nekas nemainīsies”. Es novēlu nākamajā Latvijas gadā arvien vairāk cerības uzvaru pār “nav vērts” ieradumu. Lai izdodas domāt un rīkoties kompozīcijā: cerība => rīcība => uzvara pār “nav vērts”. Lielas pārmaiņas sastāv no maziem labiem darbiņiem.

Mīlestība. Mīlestības, patiesas mīlestības attieksme pret sevi, citiem un mūsu kopīgo valsti Latviju ne vienmēr nāk viegli. Liekas, ka dažreiz tieši tā ir īstas mīlestības pazīme, ka nākas “pārkāpt sev pāri”, upurēt savu egoismu un labsajūtu, lai palīdzētu citam. Ticu, ka neatkarīga un brīva Latvija mūsu tautai radās, pateicoties mīlestībai. Bez mīlestības uz neatkarīgas Latvijas ideju nebūtu politisko spēku apvienošanās un neatkarības proklamēšanas 18. novembrī. Mīlestība uz savu tautu un zemi ir bijusi tā, kas dod drosmi Latvijas vīriem un sievām cīnīties par Latvijas neatkarību militārajās un diplomātijas frontēs visos izšķirošajos laikos.

Taču, ko nozīmē mīlestība uz Latviju mūsu laikā? Latvija – tie ir cilvēki. Ir vērts atcerēties pasaulē visvairāk izdotajā grāmatā[2] rakstīto: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Jo vairāk kādā valstī cilvēki izrāda mīlestību sev, tuviniekiem un cilvēkiem apkārt, jo labāka top sabiedrība. Mīlestībā uz Latviju ļoti svarīgas ir arī trīs vērtības un attieksmes: patiesība, atbildība un drosme. Tās visas kopā ir nesaraujami saistītas ar godprātības attieksmi. Ko tas nozīmē dzīves praksē? Minēšu dažus piemērus, kuri attiecas uz vairāku Latvijas sabiedrībai šodien nozīmīgu izaicinājumu risināšanu.

Indivīda līmenī mīlestības un patiesības attieksme mudina rūpēties par veselību – aiziet pie ārsta, sākt ēst veselīgāk, nodarboties ar veselīgu sportu un atmest kaitīgus ieradumus.

Ģimenes un dzimtas lokā mīlestība un atbildība aicina dāvāt laiku kopā, kas ir viena no lielākajām mīlestības dāvanām, ko daudzu Latvijas ģimeņu bērni un tuvinieki sirds dziļumos visvairāk sagaida. Lai izdodas upurēt kādu daļu darba vai vaļasprieku laika, lai būtu kopā ar tuvāko.

Sabiedrības līmenī mīlestība un drosme bieži ir vajadzīga, lai Latvijas tauta kļūtu vienotāka. Piemēram, drosme runāt latviski. Latviešiem tā ir drosme nepāriet sarunā uz krievu valodu. Krieviem un visiem, kam krievu valoda ir “automātiskā valoda”, tā ir drosme runāt latviski. Drosme uzņēmējiem izdot reklāmu tikai valsts valodā un neprasīt darbiniekiem nepamatotas svešvalodu zināšanas. Būtu tikai labi, ja Rīga krievu tūristiem būtu vieta, kur viņi var kaut nedaudz uzlabot savas angļu valodas zināšanas restorānā, veikalā vai viesnīcā.

Attieksmē pret valsti mīlestība un godaprāts ir apliecināms, godīgi samaksājot nodokļus un tiecoties aizvien labāk darīt profesionālā darba pienākumus.

Politikā patiesības, atbildības un drosmes attieksme ir tā, kas dāvā politiķim – tautas kalpam – skaidrību  par to, kādiem ir jābūt lēmumiem, lai tie sekmētu Satversmes Preambulā izteikto Latvijas valsts mērķi: “garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.”[3] Atbildība palīdz atcerēties katram savu pienākumu nozīmīgumu un garīgi neattālināties no cilvēkiem, kas ir uzticējušies, balsojot vēlēšanās. Drosme palīdz pastāvēt situācijās, kad jāaizstāv tautas intereses pret iespējamiem interešu grupējumu lobijiem – pašmāju vai starptautiskiem.

Godaprāts ir tas, kas liek rīkoties vienoti ar personīgo sirdsapziņu un atbildību visu cilvēku priekšā. Lai Latvijas politiskajām partijām ir vadītāji, kam mērķis ir strādāt šo vērtību kombinācijā. Lai Latvijas valstij un tautai ir arvien vairāk politiķu un valsts darbinieku, kuri prātā un sirdī strādā ar šīm vērtībām un māca tās saviem kolēģiem.

“Es jums novēlu: pamēģināt jaunajā gadā iemontēties kombinācijās pa trīs.

Ģimene – tauta – valsts.

Dievs – Daba – Darbs.

Ticība – cerība – mīlestība.”

Dievs,svētī Latviju!

[1] No Imanta Ziedoņa raksta “Jaunā gada apsveikums „Radio Eiropa””. Tas publicēts ir atrodams: Ziedonis, Imants. Raksti 12 sējumos. Nordik. Rīga, 1999. 10. sējums 505. – 507. lpp.

[2] Bībele

[3] Latvijas Republikas Satversme: http://likumi.lv/doc.php?id=57980