Tiesībsarga biroju šodien, 16.oktobrī plkst. 11.00-12.00, apmeklē EDSO Augstā komisāre nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīda Tūrsa (Astrid Thors). Tiesībsarga Jura Jansona un EDSO Augstās komisāres tikšanās dienaskārtībā jautājumi par bilingvālās izglītības situāciju Latvijā, paveikto cīņā pret diskrimināciju un citi mazākumtautību jautājumi,-ziņo spektrs.com/tiesibsargs.lv

Tiesībsargs vairākkārt vērsis EDSO uzmanību uz dažādiem cilvēktiesību aspektiem Latvijā. 2013.gada nogalē tiesībsargs informēja par nepilsoņu tiesību ievērošanu, savukārt 2014.gada maijā – par mazākumtautību jautājumiem Latvijā. Tiesībsargs Augsto komisāri iepazīstinās arī ar Tiesībsarga biroja veikto apjomīgo pētījumu par bilingvālo izglītību.

Tostarp Tiesībsargs Juris Jansons pievērsa uzmanību sociālajiem un etniskajiem jautājumiem sabiedrībā, kritiski vērtējot okupācijas periodā iebraukušo personu un to pēcnācēju integrācijas procesu. Integrācijas procesu kavē Krievijas spiediens uz šo cilvēku grupu.

Krievvalodīgās nevalstiskās organizācijas un politiskās partijas Latvijā uzsver sevi kā minoritāti un pieprasa un pieprasa Latvijas valdībai sniegt finansiālu ieguldījumu krievu valodas un kultūras attīstībai Latvijā, neskatoties uz to, ka globālā kontekstā krievu valoda ir viena no lielākajām pasaules valodām, darba valoda ANO, krievu tautības pārstāvjiem ir sava valsts, sava sena un vēsturiska kultūra, nepastāv problēmas saglabāt krievu identitāti, valodu un kultūru. Drīzāk šādas problēmas pastāv mazajām Eiropas tautām un valodām, tostarp latviešu, lietuviešu un igauņu, kam globāli ir pamats satraukumam par savas valodas un kultūras saglabāšanu.

Lielais krievu tautības īpatsvars Latvijā ir PSRS politikas, kas ietvēra Latvijas iedzīvotāju deportācijas, rusifikaciju, un PSRS iekšēju migrācijas rezultāts. Atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, personas, kuras nonāca PSRS okupācijas laikā veicinātās migrācijas rezultātā, pamatoti nevarēja automātiski kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tika izveidots nepilsoņu statuss, kas tika noteikts, ka pagaidu statuss, lai personas ar laiku iegūtu Latvijas Republikas pilsonību, vai izvēlētos citu valsti ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni.

Tiesībsargs secina, ka nav pieļaujams, ka šīs personas tiek izmantotas sabiedrības šķelšanai un etnisko nesaskaņu saasināšanai.

Tiesībsargs arī skaidro, cik svarīga ir savstarpēja cieņa un latviešu valodas kultūras apguve, naturalizacija.

Tiesībsargs sarunā ar EDSO Augstā komisāri nacionālo minoritāšu jautājumos uzsvēra, ka atsevišķas NVO, kas uzdodas par mazākumtautību interešu un tiesību aizstāvjiem, publiskajā telpā izplata klaji nepatiesu un melīgu informāciju par mazākumtautību situāciju, uzsverot gan mazākumtautību izglītības problēmas, gan arī nepilsoņu jautājumu. Šāda rīcība, pēc Jansona domām, ir apzināta vēlme radīt konfrontācijas starp dažādām etniskajām grupām, kā arī ietekmēt attieksmi un viedokli starptautiskā līmenī.

Izplatot nepatiesu informāciju par reālo situāciju, Latvijas un starptautiskā sabiedrība tiek ne tikai maldināta, bet tiek arī pārkāptas cilvēku tiesības uz informāciju, uzsver Jansons.

Viņš norādīja, ka EDSO esot saņēmusi informāciju par mazākumtautību skolām. Runājot par šo tēmu, Jansons uzsvēris, ka sabiedriskajā telpā tiek izplatīti divkosīgi apgalvojumi – ieinteresētās puses noteikumus vai lēmumus traktē un interpretē atkarībā no situācijas.

Tiesībsargs ir neapmierināts ar to, ka šie aktīvisti “nekautrējas izplatīt melus par minoritāšu problēmām”.

Sarunā ar Tūrsu Jansons uzsvēris, ka, ja EDSO saskata pārkāpumus un neuzticas tiesībsarga sacītajam, vairāk ieklausoties radikālajās organizācijās, EDSO jānodrošina uzraudzības misija, kas valstī vismaz pus gadu vērtētu to, kādā situācijā atrodas mazākumtautības un kā tiek pārstāvētas viņu intereses un tiesības.