Biedrības “Asociācija Ģimene” un “Par tautas dzīvību” 2. februārī rīkoja zibakciju “Par dabīgu ģimeni”, kurā ikviens iedzīvotājs bija aicināts sūtīt e-pastus Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam un mūsu eiroparlamentāriešiem.
Akcija notika, lai paustu protestu pret sagatavoto Lunacekas rezolūcijas projektu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ”.
Latvijas iedzīvotāji 2.februārī sūtīja e-pastus gan Eiropas Parlamenta prezidentam Martinam Šulcam, gan Latvijas deputātiem, aicinot balsot pret Lunacekas rezolūciju.
Jāpiebilst, ka nesen ļoti līdzīgs ultimatīvs manevrs, kas izpaudās Edītes Estrelas ziņojumā Eiropas Parlamentā noraidīts. Tagad to pārvēršot nedaudz demokrātiskā ceļā pārveidoja ar citu nosaukumu “Rīcības plāns pret homofobiju un diskrimināciju dzimuma identitātes un seksuālās orientācijas dēļ” un no jauna piedāvāts Eiropas Parlamentā. Zibakcija „Par dabīgu ģimeni” norisinājās Doma laukumā, Līvu laukuma un pie Brīvības pieminekļa.
Ārvalstīs protesta akcija norisinājās arī Francijā, Beļģijā, Polijā, Itālijā un Ungārijā.
http://new.livestream.com/HO/marcha-por-el-matrimonio-y-la-infancia/videos/41257072
http://new.livestream.com/HO/marcha-por-el-matrimonio-y-la-infancia
Bildes no zibakcijas:
Par to, kāda bija garāmgājēju reakcija zibakcijas laikā, Ilona Bremze stāsta: „Reakcija bija dažāda – gan vienaldzība un skepse, gan liela ieinteresētība, kas izvērtās jautājumos un dedzīgā idejas atbalstīšanā. Mums bija izdrukāti 300 flaierīši, kurās bija informācija, par to kur jāsūta un kāpēc. Izdalījām visus! Piemēram, pie Brīvības pieminekļa pienāca krieviski runājošas sievietes, varbūt pat nebija vietējās, nezinu, -prasīja, par ko uzraksts? Kad saprata – sāka smaidīt un teica, ka mēs esam malači.
Biedrības “Par tautas dzīvību“ pārstāve Eva Lūse par piedalīšanos zibakcijā stāsta globālos mērogos pievēršot uzmanību kopējai lietai, tā ir izmirstoša tauta Latvijā. Eva Lūse stāsta: „Demogrāfija Latvijā ir kritiskā stāvoklī. Mirstība joprojām pārsniedz dzimstību.” Un ir divi pamatceļi, kādā veidā situāciju risināt, proti, Eva Lūse uzsver : „Pirmais, ļaut piedzimt tiem bērniņiem, kuri ik dienu tiek nogalināti abortos. Ja tauta turpina izmirt, nav jēgas ceļu uzlabošanai vai lepoties ar Gaismas pili, ja katru dienu tēlaini izsakoties viena standarta 1a. klase tiek iznīcināta , bet viena gada laikā tādā veidā Latvijā tiek nogalināti tik daudz bērnu, cik ir iedzīvotāju Cēsu pilsētā. Otrs ejamais ceļš ir ģimenes un laulības institūcijas sakārtošana un stiprināšana, jo tikai tādā veidā mēs panāksim ne tikai dzimstības kvantitātīvo, bet arī kvalitatīvo pieaugumu. Protams, bērni dzimst arī nepilnās un ievainotās ģimenēs, un valsts pienākums šajā gadījumā ir izrādīt gādību par tām, vienlaikus nepārspīlējot ar atbalstu, lai netiktu diskriminētas stiprās un stabilās ģimenes. Taču šī akcija ir par to, ka tikai dabīga ģimene ir vienīgā un atzīstamā ģimenes forma, un vispār ir absurdi, ka tas ir kādam jāpierāda un par to ir jācīnās.”
Draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške komentējot zibakcijas atbalstīšanu un piedalīšanos tajā stāsta: „Viss ir ļoti vienkārši, mēs ticīgie ne tikai Ticam Dievam un cilvēka personīgām attiecībām ar kungu Jēzu, bet esam arī daļa no tautas, esam bērni, vecāki un vecvecāki arī. Mums rūp mūsu, mūsu bērnu un mazbērnu nākotne. „Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28) Mēs redzam, ka Eiropas “jaunās” aktivitātes apdraud tautas morālās veselības pamatus, mūsu bērnu psiholoģiskās attīstības pamatus, mums IR jāiesaistās. Ir pilnīgi nesaprotami, ka cilvēku ar “novirzi” tiesības kļūst SVARĪGĀKAS par normālu un veselīgu bērnu un ģimenes tiesībām. Tas ir NEPIEŅEMAMI!”
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, attiecībā par balsošanu stingi izteicis savu lēmumu balsot PRET rezolūciju. Starp citu, solījumu Roberts Zīle arī izpildīja. Viņš saka: Runājot par minēto Eiropas Parlamenta deputātes Ulrikes Lunačekas ziņojumu „Ceļvedis homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai” vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Parlamenta plenārsesijā balsošu “pret” tā pieņemšanu.
Uzskatu, ka tajā izteiktie aicinājumi Eiropas Komisijai, izstrādājot normatīvos aktus dažādās jomās, ņemt vērā „visas ģimeņu formas”, var nonākt pretrunā ar Latvijas Satversmē noteikto laulības kā savienības starp vīrieti un sievieti principu. Es viennozīmīgi uzskatu, ka šis princips ir jāsaglabā arī turpmāk, vēršoties pret visiem mēģinājumiem to apstrīdēt, izmantojot Eiropas Savienības likumdošanu.
Pēc manam domām, deputātes Lunačekas pašiniciatīvas ziņojumu, līdzīgi kā nesen Eiropas Parlamentā noraidīto Edītes Estrelas ziņojumu, var vērtēt kā atsevišķu šauru interešu grupu centienus izrādīt savas aktivitātes pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Man kā konservatīvas politiskās grupas pārstāvim šādas provokatīvas aktivitātes nav pieņemamas. Taču vēlētos norādīt, ka pat tad, ja Eiropas Parlaments atbalstītu Lunačekas ziņojumu, kas ir maz ticams, tam nebūtu likumdošanas spēka un šie jautājumi bija, ir un paliks katras ES dalībvalsts kompetencē.”
Zibakciju internetvidē aicinot sūtīt e-pastus uz norādītajām adresēm aktīvi iesaistījās izdevums Spektrs.com un tās pārstāve Marlēna Pirvica, kura par Biedrības “Asociācija Ģimene” priekšsēdētājas Ilonas Bremzes iniciatīvu stāsta: „Nesen par ģimenes vērtībām sarunājoties ar kādu politiķi Latvijā, īpaši par nostiprināto Satversmē 110. pantu „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti.” Viņš pavīpsnājot atbildēja: „Droši vien, tas nav uz ilgu laiku. Drīz homoseksuālisma propagandas lobiji varētu tikt klāt arī Latvijas Satversmei. Referenduma ceļā viss ir iespējams!” Izteiktie vārdi liecināja par kārtējo dažu labu politiķu vienaldzību tik būtiskos jautājumos, kas skar latviešu tautas demogrāfiju un izdzīvošanu savā Latvijas zemē. Aizvien vairāk arī jaušama bezspēcība politiķu izteikumos un darbībās, kas skar latviešu tautas pastāvēšanas un tās aizsardzības jautājumos. Secinājums ir acīmredzams, liberālais ceļš ir bīstams un slidens mūsu valstij un nācijas pastāvēšanai.”
Spektrs.com pārstāve tic, ka šādā situācijā ir īpaša nozīme tautas kustības vienotībai un mobilizācijai. Marlēna Pirvica no sirds priecājas, ka asociācija “Ģimene” ir apņēmības pilna uzņemot kursu- ģimenes vērtību nostiprināšanā. „ Mēs ticam, ka šāds cēls mērķis un tā realizēšana vainagosies ar panākumiem. Savukārt lielākais panākums Latvijā ir kuplas latviešu tautas ģimenes. Jo pateicoties Dieva atziņai un latviešu tautas kuplajam skaitam -Latvijai ir nākotne!” – piebilst Marlēna.
Taču par zibakcijas laikā internetvidē piedzīvoto stāsta.: „Runājot par mūsu sadarbības partneriem lieku jautājumu nebija, viss bija pašsaprotams. Parakstījās par iniciatīvu labprāt, taču no jauna nākas saskarties arī ar pretēju viedokli, kuram gribas pievērst uzmanību detalizētāks, cerot, ka nākošreiz līdzīgās aktivitātēs nesapratne mazināsies. Nav runa gluži, ka tas ir pretējs viedoklis, tādējādi neatbalstot dabīgas ģimenes, bet gan, ka pastāv uzskats, ka šādām lietām tiek lieki pievēsta uzmanība, salīdzinot, kā ierasts, runa ir par nabadzību Latvijā, mazām algām un bezdarbu. Dažkārt šķiet, ka- nabadzība, mazas algas un bezdarbs tiek izmantots, kā labs aizsegs, lai vienkārši pavīpsnātu, ironizētu, pakritizētu un galu galā neko nedarītu.
Es šo lietu kārtību redzu tā, kā nesen saņēmu atklāsmē no Dieva un par kuru dažkārt runā lielie mārketinga attīstītāji tikai, protams, savā formulējumā. Tas skan šādi: “Vislabāk ir, ja tu pie viena (ilgtermiņā) stipri turies, bet arī no otra (īstermiņā) neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas tiek tālāk nekā viņi visi!” (Sal. māc. 7: 18)
Mums ir izvirzīts gan ilgtermiņa plāns, kurā iesaistīts ir arī Kaspars Dimiters, un tas ir plānotais referendums, gan arī mazāki īstermiņa plāni. Šajā gadījumā Ilonas Bremzes zibakcija reaģējot uz notiekošo šobrīd, kuru arī nedrīkstam palaist no redzesloka.
Abas lietas ir svarīgas, (kaut arī personīgi man referenduma rīkošanas sakarā, tās patiesais mērķis no galvenā organizatora puses šķiet pretrunīgi vērtējams) un, ja no mums to atbalstīšanā daudz pūļu neprasa, tad kāpēc gan neielikt savu parakstu gan vienā ilgtermiņa plānā, gan arī daudzos citos īstermiņa plānos?
Jā, piekrītu, var jau vispār nereaģēt, kā tas ir izskanējis komentāros internetvidē, uzskatot, ka ar zibakcijas palīdzību reaģējot mēs reklamējam pretējās nometnes centienus. Taču piedodiet var būt tas var skanēt naivi, bet uzskatu, ja mēs neaizsargāsim savas robežas uzskatot, ka ienaidnieks ienākot Latvijas zemē tikai vienkārši reklamējas, tā teikt, izrādās un gozējās slavas saulītē, vai tad mūsu robežu sardzes karavīri ielaižot ienaidnieku bez cīņas nav pārāk lētticīgi?”
Par dažādām interesēm runājot Marlēna Pirvica komentē: ”Protams, var būt arī citādākas intereses, piemēram, saistītas ar pastiprinātu uzmanības pievēršanu, latviešu tautai, Latvijas nacionālām interesēm un Latvijas zemei, taču tas, netraucē nedaudz laika pievērst arī šādai aktivitātei, tādējādi atbalstot domubiedrus un kopā ceļot Latviju dažādos virzienos un līmeņos.”
Andrejs Lucāns - Pēdējos 20 gadus interešu lokā bija un ir palikušas nacionālā un lauksaimniecības problēmas. Pašlaik uzmanība pievērsta Latvijas zemes aizsardzības jautājumiem. Aģitē Armanda Krauzes aicinājumu balsot par ”LATVIJAS ZEME LATVIJAS PILSOŅIEM” - .
Andrejs Lucāns par zibakciju stāsta: „Pilnībā pievienojos Marlēnas Pirvicas centieniem par kuplu ģimeņu veidošanas apstākļu nodrošināšanu, saglabāšanu, neierobežotu attīstību un šo attīstību diskriminējošu šķēršļu novākšanu. Bez kuplām ģimenēm nereāls ir sapnis par latvisku Latviju.
Latviešu tauta saules mūžu dzīvos tikai tad, ja tā netiks atrauta no savas zemes un valsts, ja tā runās latviešu valodā, ja vidēji katrā latviešu ģimenē būs četri bērni, kas tiks audzināti gadsimtos izkristalizētajās tautas garīgajās vērtībās- savai ģimenei, tautai un valstij, t.i., nacionālā garā – nacionālā pašapziņā, pašcieņā un atbildības apziņā. Tiem, kas to uzskata par utopiju, pretargumentam atsaukšos uz skotu filozofa Deivida Hjūma teikto : ”
„ Ja jūs kaut ko nepieredzat, jums nav tiesību par to runāt, jo, ko neesat piedzīvojis, to jūsu gars nevar satvert vai pat pieskarties tam.’’
Mūsdienu deputātu un valsts vadītāju neveiksmju pamatā ir šī Hjūma atklāsme – viņi to nav pieredzējuši un piedzīvojuši, tāpēc arī viņu gars to nav spējīgs satvert, pat ne pieskarties tam
Līdzīga ziņa:
13.02.2014. Eiroparlamentāriešu balsojums par Lunačekas ziņojumu izsaucis krasu viedokļu apmaiņu
14.02.2014. Nebruks.lv par Lunačekas ziņojumu: Marlēnas kariņš ar Krišjāni
0 komentāri
Uzraksti, ko domā