„Bergoljo efektam”, kā žurnālisti nodēvējuši jaunā Romas pāvesta neizmērojamo atvērtību „laicīgai pasaulei”, ir tāds spēks, ka ASV liberālā jūdaisma žurnāls „Jewish Daily Forward” nolēma iekļaut pāvestu 2013 gada izcilāko ebreju sarakstā. Pēc šī saraksta veidošanas noteikumiem, divi no 50 sarakstā iekļautajiem var nebūt ebreji un viņi tiek atlasīti no to cilvēku loka, kuri ebreju kultūrai ir parādījuši īpašu cieņu un sapratni, -ziņo spektrs.com/informācijas aģentūra 

Šādu „godu” pāvests izpelnījās par to, ka „tikai 8 mēnešu laikā pārvērta jautājumu par attiecību uzlabošanu ar jūdaisma pasauli par vienu no katoļu pamatuzdevumiem”. Tāpat viņš nepalaida garām nevienu izdevību, lai nosodītu antisemītismu, un uz nākamo [2014.] gadu ieplānoja vizīti Izraēlā.

Horhe Mario Berguljo vienmēr ir pievērsis īpašu uzmanību attiecībām ar ebrejiem.  Kopā ar slaveno rabīnu Ābramu Skorku (Abraham Skorka) viņš sarakstīja grāmatu – dialogu „Debesīs un virs zemes” (Sobre el Cielo y la Tierra). Tāpat viņš uzrakstīja priekšvārdu cita rabīna (Serhio Bergšama (Sergio Bergman)) grāmatai un nosauca viņu par vienu no saviem skolotājiem.  Berguljo ir vairākkārtīgi apmeklējis Buenosairesas sinagogu, svinējis jūdaistu svētkus, aizdedzis sveces Hanukas svinībās [8 dienas gari ebreju svētki decembrī par godu Jeruzalemes tempļa atgūšanai no hellēnistiem 2.gs.p.m.ē.

Berguljo vairāku gadu garumā aktīvi sadarbojās ar Latīņamerikas ebreju kongresu (LEK), organizējot tikšanās ar ebreju jaunatni, kuri piedalās programmā „Jaunā Paaudze”. LEK vadītājs Klaudio Epelmans (Claudio Epelman) pozitīvi vērtēja jaunā pāvesta ievēlēšanu, izsakoties: „Mums nav nekādu šaubu, ka viņš lieliski strādās, vadot katoļu baznīcu.” Ar lielu prieku Berguljo ievēlēšanu par pāvestu uzņēma arī Bnai Brit (B’nai-B’rith International) [viena no slavenākajām ebreju sabiedriskajām organizācijām] vadība. Savukārt pats pāvests savā ievēlēšanas dienā atlicināja laiku, lai uzrakstītu vēstuli jūdaistu sabiedrībai, kurā bija teikts arī sekojošais: „Es kvēli ceru, ka man izdosies veicināt progresu, kurš jūdaistu-katoļu attiecībās aizsākās kopš Vatikāna otrā koncila,  atjauninātas sadarbības garā”