Sērojot par Zolitūdes traģēdijas upuriem Latvijas Pedagogu domes dalībnieki aicina sabiedrību uzsākt Latvijas politikas analīzi un veikt darbības, lai nekas līdzīgs Zolitūdes notikumiem neatkārtotos,-spektrs.com ziņo Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors, Biedrības „Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs
Vēstules autori uzskata, ka ne tikai būvniecībā un tirdzniecībā sastopama paviršība, dzīšanās pēc ātriem panākumiem un vieglas peļņas. Lai uzsāktu pārmaiņas valstī vēstules autori puiedāvā reformas, taču piekodina, ka reformu izstrādē jābalstās uz zinātniskiem pētījumiem vai vismaz praksē pārbaudītu pozitīvo pieredzi, izdarot aprēķinus un izdalot nepieciešamos līdzekļus. Reformas ir jāapspriež, jāsaņem sabiedrības akcepts, tās ir jāvada un jāizvērtē!
Andrejs Mūrnieks saskata problēmu pamatu trūkumus izglītībā. Andrejs Mūrnieks raksta: „Runa nav tikai par profesionālajām prasmēm un zināšanām. Runa ir par godaprātu, morāliem kritērijiem, sirdsapziņu un vērtībām. Tieši šī dimensija izglītības reformās allaž ir palikusi novārtā.”
Pedagogu lielas daļas vārdā – aicina Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, nākamās valdības vadītāju un ministrus ieklausīties sabiedrības un profesionāļu viedoklī.
Laiks Latvijas atjaunotnes programmai
Tiek aicināti visu nozaru profesionāļi, lai savās jomās apkopotu 3- 4 galvenās problēmas un to risinājumus. Daļu no šīs programmas vēstules autori paredz realizēt jau jaunā valdība atlikušajā laikā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tādējādi valdības rīcības plānu veidotu nevis tikai vieni paši politiķi, bet zinātnieki, pedagogi, uzņēmēji – visa tauta, kas šobrīd pietrūkst visu valdību programmām.
Vēstules autori uzskaita arī problēmas izglītībā
1) Latvijā pieaug disciplīnas problēmas skolās, jauniešu vidū izplatās vardarbība, dažādas atkarības un neveselīgs dzīves veids. Ir atsevišķi projekti, kuros iegūta pieredze labas disciplīnas uzturēšanā skolās, bet tajos nav iesaistītas visas Latvijas skolas.
Risinājumi: izglītībā iesaistīto (kā skolēnu, tā pedagogu) disciplīnas, pienākumu un tiesību līdzsvara atjaunošana, iesaistīšana mācību vides uzturēšanā, izkopšanā un attīstīšanā, ētikas, ģimenes un veselības dimensijas padziļināšana;
2) Latvijā ir nepietiekami efektīva radošuma un inovāciju atbalsta politika. Labas pieredzes paraugi saistās galvenokārt ar atsevišķu cilvēku vai skolu entuziasmu.
Risinājumi: inovāciju un radošās darbības atbalsta mehānismu radīšana, tai, skaitā integrējot interešu izglītības programmās vispārizglītojošās skolās. Nepieciešams radošus pedagogus adekvāti atalgot, viņu sasniegumus un inovācijas izplatīt. Jāpanāk sadarbība starp pedagogiem no dažādām skolām (metodiskajās apvienībās), sadarbība starp skolām un augstskolām, jāatjauno saistība starp pedagoģiskajām teorijām un reālo praksi! Nepieciešams izglītības reformu plānošanā un izvērtēšanā iesaistīt plašu profesionāļu loku, nevis to uzticēt šaurām reformu darba grupām – kā tas bijis līdz šim.
3) Latvijas augstākās izglītības kvalitāte un atbilstība valsts tautsaimniecības vajadzībām. Ir bēdīga pieredze studiju programmu kvalitātes izvērtēšanā, neizvērtējot studiju programmu atdevi tautsaimniecībā, bet tikai formālos rādītājus.
Taču vēstules autori uzrāda arī konkrētus risinājumus: „Nepieciešama ne tikai augstskolu apvienošana un studiju programmu adekvāta novērtēšana, bet arī iekšējās izvērtēšanas un attīstības sistēmas izveide, programmu orientācija uz reālām tautsaimniecības un kultūras izaugsmes vajadzībām.”
Kopumā, izvērtējot līdzšinējo praksi, vēstules autoriem šķiet, ka valsts nākotnes plānošanā sabiedrība tiek iesaistīta pavirši. Tas sakāms arī par stratēģiju „Latvija 2030”, kuras veidošanas gaitā tika izteiktas daudzas labas idejas. Diemžēl liela daļa no tām netika izmantotas. Joprojām Latvijas attīstības plāni top kabinetos, nepiesaistot pat savas jomas vadošus zinātniekus, bet paļaujoties uz dažiem ārzemju ekspertiem vai šauru vietējo interesentu loku. Šāda prakse ir jāpārtrauc!
Andrejs Mūrnieks aicina:”Visus Latvijas pilsoņus un patriotus neklusēt – atklāti paust savu viedokli par situāciju katram savā jomā!” Taču Valsts prezidentam un topošās valdības premjeram – ņemt vērā sabiedrības un īpaši profesionāļu palīdzību – ne tikai jaunas valdības programmas veidošanā, bet sākt darbu pie visas Latvijas atjaunotnes programmas! Tas nozīmē – nopietni risināt Latvijas pastāvēšanai kritiskās problēmas (depopulācija, ekonomiskā stagnācija un uzticības zudums valsts varai).
0 komentāri
Uzraksti, ko domā