Man bija dzimšanas diena, man uzdāvināja ziedus un es pateicu paldies. Manam bērnam bija dzimšanas diena, viņam uzdāvināja auto un viņš pateica paldies. Mēs vienmēr pasakām paldies par dāvanām, ko saņemam,- spektrs.com ziņo Ieva Leinasare.
Vakar bija Latvijas neatkarības 20.gadadiena, pie Brīvības pieminekļa runāja svarīgi cilvēki un arī teica paldies – paldies māmuļai dabai, paldies veļiem (Īvāns), paldies Helsinkiem 86, paldies Vides aizsardzības klubam, paldies tiem, kas te un citur, paldies mums un jums (valsts prezidents) – un tas tika noslēgts ar valsts himnu „Dievs svētī Latviju”. Tikai viens paldies neizskanēja – Dievam.
Tomēr savas un tautas dzīves svarīgākajos brīžos sakām – mīlestība ir Dieva dāvana, bērns ir Dieva dāvana, dzīvība ir Dieva dāvana, brīvība ir Dieva dāvana. Tomēr dzīves bezcerīgajos brīžos lūdzam – Dievs palīdzi. Tad kāpēc pie Brīvības pieminekļa nebija šī viena paldies? Aizmirsās? Neienāca prātā? Likās, ka tauta nesapratīs? Nelikās svarīgi? Nelikās ērti? Pietrūka laika?
Kā rīkotos Tu, cilvēks būdams, uz savu sirds dāvanu paldies vietā saņemdams – dod vēl kaut ko? Par kādu svētību mūsu zemei un tautai var būt runa, ja turpinām diedelēt dziesmā svētību no Dieva, bet vienkāršu paldies par brīvību neprotam pateikt? Un nekas nebūs labi, kā atbilstoši notikumam pacilātās runas runāja, kamēr nesapratīsim, kas ir kas – cilvēks ir cilvēks un Dievs ir Dievs. Nevis otrādi. Diezvai mēs izbrauksim cauri ar himnu kā lūgšanu Dievam. Viņš par to saka šādi: “Mities jel skandināt Man savas ķerkstošās dziesmas! Un Es negribu ne dzirdēt tavu cītaru skaņu! Bet lai tiesa plūst kā straume un taisnība kā mūžīgs strauts!” /Amosa 5:21-24./
Bet Dievs saka arī šādi: “Bet arī vēl tagad,” saka Tas Kungs…. Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ.„ /Joēla 2:12-13/
Īvāns savas runas noslēgumā minēja interesantu līdzību par PSRS karaspēka parādi 1991.gada 4.maijā, dažas stundas pēc neatkarības deklarācijas parakstīšanas, kas bija kā šīs varas pēdējā prezentācija. Un arī man ienāca prātā līdzība, ka varbūt šī Īvāna kunga runa ar tās dīvainajiem “paldies” bija kā pēdējā atrauga pirms jaunas Latvijas, kas patiesi ir brīva – brīva skaļi pateikt paldies savam Radītājam. Domā tauta, tu taču esi brīva! Runā tauta, tu taču esi brīva! Vai esi?
P.S. Sēžot tā viena pie datora domāju, vai es pati pateiktu šo vienu paldies pie Brīvības pieminekļa, kad tik daudz cilvēku apkārt.. Nezinu, bet gribētu. Visticamāk jau no uztraukuma vispār neparunātu. Tāpēc izmantošu šo iespēju, lai pateiktu – paldies Tev, Dievs, par mūsu brīvību, paldies par savu valsti, paldies Tev par mūsu talantīgo tautu, paldies par mūsu skaisto zemi, paldies, ka esi izvedis mūs cauri visiem vēstures līkločiem un darījis stiprākus, paldies, ka neatdevi mūs iznīcībai toreiz 1729.gadā (1.atmoda), paldies, ka Tu esi un būsi vienmēr, un kopā ar mums arī šodien.
6 komentāri
#1stradnieksMay 6, 2010, 12:01 am
un kur paldies dievam par nežēlīgajiem padomju gadiem, kad cilvēku tūkstošus Latvijā kropļoja gan garīgi, gan fiziski, gan vienkārši nonāvēja bezjēdzīgā tukšumā Sibīrijā? kur paldies dievam par abos pasaules karos, dažādās frontēs mirušajiem latviešu karavīriem? manuprāt, bībele, baznīca ir diezgan foršs veids, kā iedzīt piķi baznīckungu izpriecām ar maziem zēniem, tādēļ, lūdzu, īpaši nesprēgāt ar tekstiem, ka tautai jādomā un jārunā dieva vārds, jo tā kaut kur rakstīts. es vakar uz vienas no rīgas patiltēm izlasīju, ka jānogalina elki (kill idols), varbūt derētu sākt ar to lielāko elku? (/printscreen/, jo esmu diezgan pārliecināts, ka Jūsu ‘liberālais’ dievs, kurš it kā esot nežēlīgi ‘žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs’, nepieļaus šāda komentāra parādīšanos Jūsu ūberkrutajā baltajā lapā. kas pats par sevi ir gana smieklīgi, lai dievu rakstītu ar mazo burtu. ha!)
#2adminMay 6, 2010, 10:10 am
Slīkst latvietis. Pie viņa pieairējas laiva un glābēji saka, lai dod roku, bet latvietis saka: Nē, nevajag, mani Dievs izglābs. Nu jau pa muti smeļas ūdens, bet latvietis tik kliedz: Dievs palīdzi! Pēc mirkļa pielido helikopters un pamet glābšanas riņķi. Bet latvietis tikai sauc-Nē, nevajag, mani Dievs izglābs! Rezultātā latvietis noslīkst un nonāk debesīs, satiekot Dievu viņš sāk savu pārmetumu rindu: Kur Tu biji, kad latvieši nokļuva Sibirijā? Kur Tu biji, ka mira latvieši dažādās frontēs? Un vispār kur Tu biji, kad es slīku?
Bet Dievs atbild: ja Mani neuztrauktu latviešu tauta, tad no Sibīrijas tā vispār neatgrieztos, ja Mani nerūpētu latviešu tauta, viņa neatgūtos pēc dažādiem kariem, ja Es nemīlētu latviešu tautu, viņa sen jau vairs nepastāvētu, bet būtu nolīdzināta no zemes virsas, un kā jau tu zini, tas bija iespējams daudzkārt. Bet atbildot uz jautājumu kāpēc Tu noslīki, atbildu: Tad, kad Tu sauci Mani, es uzreiz atbildēju un sūtīju laivu, bet Tu attiecies, tad sūtīju helikopteru, bet arī tad Tu attiecies no manas palīdzības.
Attiecībā par (kill idols), varu teikt, ka mums jāiemācās to vispirms nogalināt mūsos pašos.
Mans Dievs nav liberālisma Dievs, bet gan konservatīvisma Dievs!
#3unknownsMay 6, 2010, 8:35 am
bet dievs taču ir visu zinošs un visu piedodošs, ne tā?
ja tā, tad pārlasi, lūdzama, ko samurgoji, un padomā vēlreiz
#4unknowns stradniekamMay 7, 2010, 12:17 pm
“TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ! TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS! TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!”
Dievs patiešām visu piedod. Līdz Kristus 2.atnākšanai mums ir šī iespēja. Lūdz Viņam to, kas tev šobrīd ir uz sirds, un Viņš TEV atbildēs, tu redzēsi! Vienkārši – pamēģini.
#5dievsMay 11, 2010, 7:50 pm
“Mities jel skandināt Man savas ķerkstošās dziesmas!” ļoti gribēu attiecināt uz šāda veida ierakstiem.
#6adminMay 15, 2010, 12:22 am
9.maijs “par” un “pret”
Uzraksti, ko domā