Pieminot ievērojamo Latvijas neatkarības idejas uzturētāju padomju okupācijas laikā Gunāru Astru un atzīmējot viņa dzimšanas dienu, Latvijas Okupācijas muzejs 22.oktobra pievakarē aicina uz tikšanos ar diviem Gunāra Astras līdzgaitniekiem,-spektrs.com ziņo Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pulksten 16.30 Okupācijas muzeja pagaidu mītnē Raiņa bulvārī 7 nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Jānis Rožkalns dalīsies atmiņās par Gunāru Astru. Viņš arī nodos muzejam Latvijas Neatkarības kustības arhīvu, kas satur vērtīgas liecības par neatkarības kustības dalībnieku veiktajām akcijām un izplatītajiem pretpadomju materiāliem. Uzstāsies dziesminieks Aivars Lapšāns. Tikšanās laikā būs iespēja tikties arī ar kinooperatoru Raitu Valteru un noskatīties videofilmu Gunārs Astra. Sirdsbalss.

Pulksten 18.00 ar savu stāstījumu par iepazīšanos ar G.Astru politieslodzīto nometnē stāstīs dzejnieks, publicists Nikolajs Brauns, kurš speciāli uz šo sarīkojumu ieradīsies no Krievijas. N.Brauns par saviem pretpadomju uzskatiem desmit gadus ir bijis ieslodzīts padomju režīma piespiedu darba nometnēs.

Gunārs Astra dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā.  Viņš bija dalībnieks lielākajā Latvijas valstī un Baltijas pretošanās kustībā – LNK. Pirmo reizi par pretpadomju darbību — tikšanos ar ASV diplomātiem un saraksti ar latviešiem ārzemēs — viņu arestēja 1961. gadā un uz 15 gadiem ieslodzīja piespiedu darba nometnēs Mordovijā (vēlāk Permā). Jau dažus gadus pēc atgriešanās Latvijā viņu atkal arestēja un 1983. gada beigās tiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Pretpadomju literatūrā tika ieskaitītas Džordža Orvela 1984, Anšlava Eglīša Laimīgie un Piecas dienas, Ulda Ģērmaņa Latviešu tautas piedzīvojumi, Agņa Baloža Baltijas republikas Lielā tēvijas kara priekšvakarā u.c. darbi. Šīs prāvas laikā G.Astra teica savu slaveno Pēdējo vārdu, kas nelegāli tika ierakstīts un pārsūtīts rietumu radiostacijām. Pēdējais vārds bija apliecinājums pasaulei, ka Latvijā ir nevardarbīga pretošanās padomju okupācijai un ka te dzīvo cilvēki, kas par neatkarīgu Latvijas valsti ir gatavi ziedot savu brīvību. No šī apcietinājuma G.Astru atbrīvoja tikai 1988.gada februāra sākumā. Pavisam drīz — 1988. gada 6. aprīlī, viņš mira mīklainos apstākļos . G.Astras bēres Meža kapos izvērsās par vienu no pirmajām tautas manifestācijām, kurās publiski tika lietots Latvijas karogs un atsakņota Latvijas himna.