Latvijā viss notiek pakāpeniski un vienlaicīgi, divi balsti, kas palīdz izdarīt to, kas nebija iespējams izdarīt Latvijas okupācijas laikā, no vienas puses (Latvija 2030), savukārt no otras puses (Imigrācijas likuma grozījumi).

Kurus vainosim šoreiz -Maskavu, Eiropu, vai tomēr paši sevi? Viss notiek ar LATVIEŠU līdzdalību!

Saeima ceturtdien pēc Valsts prezidenta pieprasījuma atkārtoti skatīja un atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus ES valstu investoriem, kuri Latvijā pēc šī gada 1. jūlija iegādāsies nekustamo īpašumu par 100 000 latu vai 50 000 latu, vai ieguldīs 25 000 latu kāda uzņēmuma pamatkapitālā vai 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā,- ziņo spektrs.com atsaucoties uz delfi.lv

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzsāktajā deputātu parakstu vākšanā, lai apturētu Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtos Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz papildus uzturēšanās atļauju piešķiršanas atvieglojumus ārvalstu investoriem, līdz šim savākti tikai 15 paraksti, informē TB/LNNK preses pārstāvis Rolands Pētersons.
TB/LNNK Saeimas frakcija aicina visu Saeimas frakciju deputātus nepalikt vienaldzīgiem un parakstīties pret grozījumiem.

“Saeimas balsojums par Imigrācijas likuma grozījumiem parādīja, ka vismaz 35 Saeimas deputāti nav gatavi atbalstīt uzturēšanās atļauju dāvāšanu visai apšaubāmiem Krievijas “investoriem”, kuriem pietiek Latvijā nopirkt kaut vai 50 000 latu vērtu nekustamo īpašumu. Mēs aicinām kolēģus nebūt kūtriem, apzināties savu atbildību par iespējamo Šengenas zonas durvju atvēršanu, kā arī Latvijas zemes izpārdošanu visdažādākajām no austrumiem nākošām personām, un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu likuma stāšanos spēkā,” aicina TB/LNNK deputāti.

Kāda izeja?

Protams, valsts vīriem nevajadzētu balsot “par”. Kāpēc viņi izvēlas šo ceļu, droši vien katram iesaistītajam deputātam ir savi motīvi. Tomēr domājams, ka atbilde ir meklējama varbūt ne tur, kur to ir ierasts saskatīt. TAS IR GARĪGAIS AKLUMS, kas diemžēl saista, ne tikai mūsu “gudrās galvas”, bet arī tautu kopumā. Arī tauta nav bez grēka. Tauta izvēlas lādēt (vārdos-kritizēt, nosodīt), bet neizvēlas svētīt deputātus, lai tie varētu turpmāk pieņemt pareizus lēmumus. Tauta “saista un paralizē” valdību, tā vietā, lai to atbalstītu, aicinātu uz sadarbību un izteiktu savus reālus piedāvājumus. Tauta sola  „gāzt valdību” bet uzcelt ” jaunu” neprot. Tauta spēj lauzt cerību, bet nespēj raisīt ticību. Šo sarakstu varētu turpināt, bet vai ir tā vērts..

Aicinājums

Latviešu tauta, iemācīsimies piedot viens otram, svētīt viens otru, ticēt viens otram un paļauties.

Dievs, svētī Latviju!