Tā vakar nolēma Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kura arī pati uzņēmusies vadīt un koordinēt programmas izveidi.
Programmu veidos īpaša darba grupa, kurā darbosies trīs Saeimas deputāti: R. Dzintars (Nacionālā apvienība), Janīna Kursīte (“Vienotība”) un Gunārs Igaunis (Reformu partija), eksperti no Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD), Valsts izglītības satura centra, nevalstiskajām organizācijām, pedagogu un vecāku pārstāvji.
Komisijā atzīts, ka patlaban ir tikai metodiski ieteikumi, kā skolām būtu jāīsteno valstiskās audzināšanas darbs. Bieži vien tas, vai skolā notiek valstiskā audzināšana, atkarīgs no skolotāja vai skolas vadības pārliecības.
Jaunveidojamo pro-grammu iecerēts strukturēt divās daļās: obligātajā un rekomendējošajā, kur būtu iekļauti arī labās prakses piemēri.
Obligātajā daļā tiktu ietverti valstiskās audzināšanas uzdevumi un mērķi, kas būtu saistoši pedagogam. Piemēram, noteikts, kādi temati obligāti jāapskata audzināšanas stundās, kas patlaban bieži vien tiek tērētas tam, lai runātu tikai par uzvedību skolā un sekmēm. Tāpat skolām plāno uzlikt pienākumu organizēt dažādus projektus, kas rosinātu patriotismu pret dzimto novadu un valsti. Cita starpā programmā paredzēts ietvert, kādi svētki obligāti svinami skolās, jo atklājies, ka, piemēram, 18. novembris tiek atzīmēts ne visās Latvijas skolās.
Stingrāk jānosaka arī valsts simbolu – arī Latvijas valsts himnas – lietošanas kārtība skolās. 1. septembrī tā parasti skan, bet esot gadījumi, kad himnu neatskaņo mācību gada noslēguma pasākumā vai izlaidumā. Ņemot vērā neseno gadījumu, kad skolēni no Latvijas vesti uz nometnēm Krievijā, plānots arī noteikt, kādos ārpusklases pasākumos skolēnus var iesaistīt un kādi viesi aicināmi uz skolu.
Programmā varētu noteikt arī īpašu atbalstu patriotiskām nevalstiskām bērnu un jauniešu organizācijām, piemēram, skauti, gaidas un mazpulki.
Kā teica apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), programmā rakstāmais nav “akmenī iecirsts” un visas šīs idejas vēl ir apspriežamas.
Protams, par to, vai programmas uzrakstīšana uzlabos skolēnu patriotisko audzināšanu praksē, var šaubīties. Latvijas vēsturi taču skolās arī, piemēram, oficiāli māca pēc vienotas programmas, taču realitātē skolēnu izpratne par vēsturi ir ļoti dažāda. Kāda ir garantija, ka skolās tiešām notiks valstiskā audzināšana, jautāju R. Dzintaram.
“Programma arī precīzi noteiks skolotāja pienākumus un būs uz ko atsaukties, ja tie netiks pildīti. Ir plānots pastiprināt skolu kontroli, būtu jāstiprina Izglītības kvalitātes valsts dienesta kapacitāte. Piemēram, ienākusi informācija, ka arī šogad dažās skolās skolēni atbrīvoti no mācībām 9. maijā. Tāda situācija nav pieļaujama.
Protams, nevar no malas iespaidot, kādā intonācijā un ar kādu mīmiku skolotājs stāstīs par Latvijas valsts vērtībām,” viņš atbildēja.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā