Lai saliedētu un stiprinātu Latvijas ģimenes, vairākās pilsētā tiek rīkota bezmaksas veselības pārbaudes akcija, ģimenes tiek iepazīstinātas ar bērnu tiesībām un pienākumiem, kā arī aicinātas uz skanīgiem koncertiem un jautrām atrakcijām,-ziņo spektrs.com/Elīna Kondrāte Apriņķis.lv
Šajā laikā portāls “Apriņķis.lv” uz sarunu aicināja biedrības “Asociācija “Ģimene”" valdes priekšsēdētāju Ilonu Bremzi, kura atzīst, ka pašlaik Latvijas ģimeņu politika pārdzīvo grūtus laikus. “Ne velti ir teiciens, ka ģimene ir sabiedrības pamats. Kādam tā šķiet jau nodrāzta frāze, taču tajā ir dziļa jēga. Ja ģimenes ar bērniem ilgstoši disfunkcionē, tad šis fundaments pamazām tiek izārdīts, bērnu dzimst mazāk, rodas aizvien jaunas un nopietnākas sociālās problēmas ģimenēs, kas neļauj šādai sabiedrībai attīstīties ilgtermiņā,” savu viedokli pauž I. Bremze, taču atzīst, ka sirdī tic, ka viss vēl mainīsies uz labo pusi un jau nākošās Saeimas spēkos būs valsts politiku padarīt ģimenēm un bērniem draudzīgāku.
– Ģimenes vērtības un politika Latvijā. Cik daudz uzmanības pašlaik tām velta mūsu valstsvīri?
– Ģimenes atbalstam un politikai Latvijā bijuši dažādi posmi. Uzskatu, ka veiksmīgākais bija laikā, kad darbojās Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ko vadīja Ainars Baštiks. Nebūt daudzās valstīs atrodami šādi veiksmīgi piemēri, kad tiek veidota speciāla ministrija. Valsts deklarācijās vienmēr viena no prioritātēm ir bijusi ģimene, taču kopš 2009. gada, kad tika izstrādāta premjera Valda Dombrovska jaunā deklarācija, šī prioritāte pazuda. Tas ļoti labi parāda šī brīža valsts vadītāju attieksmi pret ģimeni, tās vērtībām. Mūsu valdība šobrīd neveido ģimenei draudzīgu valsti. Protams, to nevar teikt par visiem politiķiem. Ir notikušas arī labas lietas, piemēram, beidzot kaut nedaudz ir paaugstināti bērnu pabalsti, ir izveidota Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija, kura mērķtiecīgi strādā, lai palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, uzlabotu demogrāfiskos rādītājus.
Par to paldies gribu teikt gan tās vadītājam Imantam Parādniekam, gan citiem deputātiem, kas ieguldījuši lielu darbu, lai tuvākā nākotnē situācija uzlabotos. Tomēr, kopumā raugoties, par valdību jāsaka ļoti skarbi vārdi. Ģimenes ar bērniem Latvijā labklājības un sociālajā sistēmā jūtas diskriminētas. Ar šo realitāti jāsastopas teju katrai ģimenei, kurā aug bērni. Bērns, kurš ienāk ģimenē, palielina nabadzības risku, un šādai nekādā gadījumā nevajadzētu būt tālredzīgai valsts politikai. Valstī augošie bērni nodrošina mūsu rītdienu, ir nākošie sociālo iemaksu maksātāji. Katram bērnam būtu jābūt vērtībai, bet diemžēl sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, ka iedzīvotājiem nav lielas motivācijas radīt bērnus.
– Tas būtu materiālais aspekts. Taču, cik draudzīga ģimenei ir izglītības sistēma, kuras spēkos būtu iepazīstināt tieši ar garīgajām ģimenes vērtībām?
– It kā izglītības saturs paredz sociālajos priekšmetos runāt un izglītot jauniešus par ģimeni un seksualitāti, taču ļoti maz tiek runāts par galvenajām vērtībām – laulību, kas motivētu jauniešus precēties un parādītu priekšrocības, kādas ir ģimenes dzīvei. Ir valstis, kurās izglītības sistēmā ir daudz lielāks akcents izglītošanai par laulību, attieksmes veidošanu, tēva lomu.
Manuprāt, labākais piemērs ir Ungārija, kura pēdējo gadu laikā parādīja radikālu attieksmes maiņu pret ģimeni, veicot visdažādākos ekonomiskos un sociālos pārkārtojumus, lai motivētu iedzīvotājus veidot ģimenes un radīt bērnus. Būtu svarīgi, lai arī mūsu valsts veidotu mērķtiecīgu ilgtermiņa ģimenes atbalsta politiku, bērnu kā vērtību. Īpaši lielas iespējas šeit ir izglītības sistēmai.
– Kāpēc ģimeniskās vērtības pāris gadu laikā bijis izdevīgāk aizmirst?
– Tā nav aizmiršana, bet šī brīža ideoloģiskās vēsmas, kas jūtamas visā Eiropā. Valdība pret dabīgo ģimeni un laulības institūciju izturas pārāk liberāli, savukārt velta lielu uzmanību pseido problēmām: dzimumu līdztiesībai, kā arī sāk lobēt viendzimuma attiecības un vēlas paplašināt dabīgas ģimenes jēdzienu. Šobrīd ir lūzuma moments, vai mēs spēsim nosargāt Latvijā tradicionālo ģimeni kā valsts pamatvērtību, ko aizsargā mūsu Satversme, vai mainīsim likumdošanu, kā, piemēram, Francijā vai Skandināvijā, un ar to nolemsim sabiedrību iznīcībai. Kā zināms, bērni dzimst tikai ģimenēs, kur ir tētis un mamma, tāpēc sabiedrības kopējās interesēs būtu jāsaglabā dabīgas ģimenes aizsardzība ar likumu. Jo vairāk tāpēc, ka šodienas demogrāfiskā situācija ir kritiska. Neredzu citu iespēju kā Latvijai pastāvēt, kā vienīgi ar savu nacionālo stāju un patriotismu.
Tas, kas notiek pašlaik, nav valdības nezināšana, bet akla sekošana Eiropas spiedienam un direktīvām, kas uzspiež dzimuma identitātes sajaukšanu mūsu bērniem jau no bērnudārza vecuma. Dabiskā dzimuma izpratne bērniem šai vecumā tieši ir jāstiprina, jāmāca empātija un cieņa starp zēniem un meitenēm, savas sievišķības un vīrišķības apzināšanās, kā arī godīga pienākumu sadale ģimenē starp vīrieti un sievieti. To apliecina arī praktizējoši psihoterapeiti. Diemžēl pēdējā laikā sastopamies ar citām tendencēm.
Aicinu sabiedrību aktīvi sekot tam, kas šodien notiek Labklājības ministrijas paspārnē. Tikai garīgi stipri valsts vadītāji visupirms domā par savu tautu un iestājas par likumiem, kas ir labvēlīgi ģimenei. Tādi var būt tikai tie valsts vadītāji, kuri nāk no mīlošas ģimenes, paši veido veiksmīgu laulību un ir uzticīgi saviem dzīvesdraugiem, kuriem bērni ir augstākā dzīves prioritāte. Jājautā, cik veiksmīgi savā ģimenes dzīvē ir mūsu valsts vadītāji?
– Vai politiķi, kuri nāk no stiprām ģimenēm, ar pozitīvu piemēru varētu būt motivators arī iedzīvotājiem veidot stipras ģimenes?
– Tā tam vajadzētu būt. Protams, neesam tiesīgi nevienu kritizēt un skatīties viņu guļamistabās, taču ir tik daudz dzirdēts par šķirtām ģimenēm arī pašreizējo ministru vidū. Ja valstsvīrs vai sieva nav paraugs savā ģimenē kā tēvs vai māte, būs grūti iestāties par ģimenes vērtībām valsts mērogā. Ceru, ka arī mūsu valsts vadītāji vēl pārvērtēs savu atbildību rītdienas Latvijas kontekstā.
Vai nu stingri atgriežamies pie tradicionālas ģimenes un laulības institūcijas aizsardzības, vai arī veidojam tālāk patērētāju sabiedrību, kura ir lemta iznīcībai. Liela daļa jauniešu saprot, ka ģimene ir svarīgākā vērtība, tāpēc jābūt impulsam, kas veicinātu pozitīvas pārmaiņas. Ceru, ka vēl piedzīvosim ministrus, kas ar visu sirdi iestāsies par bērniem, dzimstību un dabīgas ģimenes aizsardzību.
– Kādas būtu trīs pirmās vadlīnijas, ko jūs izstrādātu ģimenes politikas pilnveidošanā?
– Pirmkārt, laulības institūcijas stiprināšana. Statistika parāda, ka laulības ir stabilizējošs faktors ģimenēm un sabiedrībai kopumā. Valstij būtu jāiegulda prāvi līdzekļi preventīvajā izglītībā par laulību un jāmaina akcenti izglītības sistēmā. Jauniešu sagatavošana laulības dzīvei palīdzētu izvairīties no ļoti daudzām sociālām problēmām ilgtermiņā. Tas būtu tas pamats, lai ilgstošā periodā ģimenes sāktu normāli funkcionēt. Vardarbība, alkoholisms un nabadzība ir sekas tam, ka laulības institūcija ir zaudējusi savu prestižu.
Otrkārt, būtu jāmaina sabiedrības attieksme pret katru bērnu kā vērtību. Ekonomiskā situācija nav viegla, tāpēc saprotu mātes, kas spiediena un neziņas rezultātā izšķiras par labu abortam. Ja valsts sniegtu ne vien ekonomisku, bet arī sociālu palīdzību, veiktu izglītojošu darbu un informētu par aborta postošajām sekām gan sievietes veselībai, gan ģimenēm, kas nereti pēc atteikšanās no bērna izjūk, situācija mainītos.
Treškārt, svarīgs būtu finansiālais atbalsts. Nevaram gaidīt, ka dzims bērni un ģimenes būs stipras, ja tām nebūs nekāds finansiāls atspaids un sievietei uzreiz pēc dzemdībām būs jādomā par atgriešanos darbā. Līdz trijiem gadiem katrai mātei būtu jādod iespēja atrasties mājās kopā ar bērnu tā, lai sieviete finansiāli nejustu zaudējumu.
– Ko jūs šajās dienās, kad ģimenes vērtībām tiek veltīta īpaša uzmanība, novēlētu Latvijas ģimenēm?
– Izturību un spēku pārvarot grūtības, saskaroties ar savas ģimenes problēmām, slimību vai nabadzību. Taču svarīgākais ir piedzīvot to sajūtu, kad, lai kādas grūtības mūs piemeklētu, ģimene būtu stiprais enkurs, pie kura turēties. Novēlu ikvienam saprast, ka tā ir mūsu lielākā vērtība un investēt attiecībās, labot to, kas nav izdevies attiecībās ar bērniem vai dzīvesdraugu.
Nebaidīties atzīt, ja esam kļūdījušies. Mums ir jāmācās piedot un saskatīt lietas, ko iepriekš neesam ievērojuši. Ir jāsaprot, ka ģimene ir iespēja būt par svētību un stiprinājumu ne tikai mūsu tuvākajiem cilvēkiem, bet visai mūsu zemei un valstij kopumā. Ja līdz šim esam vairāk domājuši par sevi, tad ir laiks paskatīties arī uz līdzcilvēkiem un tautiešiem, kas ir līdzās. Rītdiena ir mūsu rokās un nekad nav par vēlu mainīt attieksmi pret līdzcilvēkiem, darbu, pienākumu. Mainīsimies paši un mainīsim mūsu Latviju!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā