“Balsot ir jāiet obligāti, ja mēs neizmantosim savas tiesības, mēs pēc tam nevarēsim arī kritizēt ievēlēto deputātu darbus. Aicinu visus atcerēties, ka balsot par Rīgu nozīmē balsot par Latviju. Mums pret šīm vēlēšanām nedrīkst būt tikai saimnieciska attieksme. Atriebības balsojums nav gudra lieta, tas būtu pēc principa: atriebšos saimniekam un neēdīšu vakariņas un pirtī arī neiešu. Mums ir jābalso par Rīgu, kura attīstās eiropeiskā virzienā nevis jāļauj sevi ievilkt Krievijas interešu zonā, uzsvēra M.Zālīte.
Kinorežisors Jānis Streičs pauda: “Izvēle šobrīd ir pašu cilvēku rokās, tieši tādēļ ir jāiet balsot. Piedalīties vēlēšanās ir katra pilsoņa pienākums. Tas, kas mums ir nepieciešams, ir valstiskā apziņa, ka šī ir mūsu valsts.”
Rakstnieks Alberts Bels atzina, ka vēlēšanas Rīgā ir mūsu izšķiršanās vai nu par koruptīviem darījumiem vai likumisku saimniekošanu. “Tā ir izvēle starp austrumu modeli, kurā viss balstās uz blatu un sarunāšanu, vai tiesiskumu un likumību. Nevar neiet uz vēlēšanām, jo tas ir personības strupceļš, tad mēs sevi nosvītrojam kā cilvēkus. Ir jābalso, svītrojot visus tos, kuri mums nepatīk. Latviešiem ir jānotur sava galvaspilsēta.”
Rundāles pils direktors un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis skaidroja, ka “vilšanās politikā un politiķos nav jāuztver kā kaut kas ārkārtējs un nebijis. Cilvēki politikā ir vīlušies jau gadu simtiem. Tieši tādēļ ir jāpiedalās vēlēšanās un racionāli izsverot, jāvadās pēc mazākā ļaunuma principa.”
Akadēmiķis Jānis Stradiņš atzina, ka viņam arī nav viegli izdarīt izvēli šajās vēlēšanās, taču viņš noteikti dosies balsot. “Tā īsti mani neapmierina neviena partija, tādēļ vadīšos pēc mazākā ļaunuma principa. Tas, kas mani atgrūž, ir partiju augstprātība un liekulība.” J.Stradiņš arī norādīja, ka viņu neapmierinot pašreizējais Rīgas centra ārējais veidols: “Vecpilsētai trūkst apgarotības, trūkst kultūras komponentes. Šajās vēlēšanās ir jācenšās savienot mūsu piezemētās saimnieciskās intereses ar vispārcilvēciskām vērtībām.”
0 komentāri
Uzraksti, ko domā