Sakarā ar darbību Anglijā nācās piedalīties kādā saviesīgā vakarā. Tajā bija sabiedrībā pazīstami cilvēki ar dažādām interesēm. Bet kāds cienījamos gados džentelmenis elegantā uzvalkā ar spilgtiem akcentiem īpaši pievērsa manu uzmanību, jo sarunā bija kaut kas teikts par Bībeli. Un vajadzēja taču man noteikti to dzirdēt.. Nepamanīju kā svešā sarunā jau iejaucos un pie svešinieka piesūcos kā vannas sūklītis putojošā ūdenī. Ķēru katru vārdu kā taurenīšus un iesprostoju prāta groziņā un lai neizsprūk, palaikam iemūžināju telefonblociņā, bet lai pavisam būtu droši, ik pa laikam ieslēdzu diktofona funkciju.

Droši vien pamanot manu ieinteresētību runājot par viņa biznesa attīstību džentelmenis pagriezās man pretī un teica: „Zini ir tāda rakstvieta Bībelē: „Ticība bez naudas ir mirusi.” Es sāku smieties, domāju, ka tas ir joks, jo Bībelē taču teikts, ka ticība bez darbiem ir mirusi.” Taču viņa pārliecinātās akmens sejas vaibsti, lika padomāt rakstvietas spektrālo virzienu. Sapratu, ka domāšanas veids cits, gluži kā es Bībelē it visur saskatu Latvijas tēlu. Viņš Bībelē pamanās saskatīt rakstvietas it visur par naudu, biznesu, investīcijām un to, ko var pārdot un nopirkt. Klausoties viņa valdzinošā stāstā, teicu: „Viss, nolemts! Šodien uzsākšu savu biznesu, blakus Jūsu uzņēmumam uzcelšu mazu mājiņu un sākšu… „ Viņš nesapratnē man jautāja: „Vai Tev sunītis tik maziņš, ka suņu būda tik niecīga?” Tas man atgādināja, ja joko, tad arī domā plašāk!

Viņš ir investors. Anglijā cienījams vīrs. Par intervijas sniegšanu atzina, ka atbildēs uz interesējošiem jautājumiem, taču vēlētos palikt presei anonīms. Vienīgi raksturojot intervējamo var teikt, ka citi viņu sauc par haizivi. Saistoši šķiet, ka viens no viņa lielākiem biznesiem ir saistīts ar kuģniecību. Džentelmeņa kundze teica, ka viņam esot haizivs tvēriens. Viņš vienmēr jūtot, kad kādā biznesā ož pēc asinīm. Tieši tad viņš iesaistoties lietā. Mutuļojošā nesapratnes jūklī dabū trūkties tieši ievainotās zivis. Viņš bez žēlastības izcērt vājo posmu un tās vietā ieliek sevi. Tad notiek biznesa dziedināšanas process, jo kā viņš uzskata, dēļ nederīgajām un samaitātām zivīm cieš arī citi, kuri bijuši atkarīgi no tām. Taču viņš esot arī taisnīgs. Katrs saņemot pēc nopelniem.

Tā, nu ejot lielam vīram un viņa sirds mīļotajai blakus mēs izgājām no pilnās ar cilvēkiem zāles un iegājām kamīnzālē. Tajā mūzika skanēja klusāk un cilvēku bija mazāk. Mēs apsēdāmies pie klāta galda. Es tiku pie dzeramā un domās jau sastādīju jautājumu sarakstu. Izmantojot katru izdevību jautāju to, kas man likās svarīgi. Tā arī mūsu saruna plūstoši pārgāja intervijā.

SPEKTRS: Kādā veidā Jūs atšķirat, ka uzņēmējs, organizācija vai privātpersona ir talantīgi un ka tajos ir vērts ieguldīt?

Viņš: Talants piemīt katram cilvēkam. Prasme to lietot rada spēju pavairot finanses divas reizes vairāk nekā pieder. Neizmantots un profesionāli neattīstīts talants piespiež cilvēku dzīvot apgrūtinošos apstākļos, kad nav skaidrības ar ko nodarboties, vai arī nodarboties ar visu ko var, bet bez rezultātiem. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņa bagātība, finanses un veiksme ir atkarīga no viņa talanta. Daudz ir aizņemtu cilvēku pasaulē. Viņi daudz dara. Bet kā ir ar produktivitāti? Lai sasniegtu produktivitāti jārēķinās ar unikalitāti savā talantā. Ieguldi sevī visu kas tev ir. Bieži problēma nav tajā, ka nekā nav. Bet tajā, ka neizmanto to, kas jau ir. Jāizpēta, kas tev ir. Tas, kas tevī pašā. Bagātību var iegūt attīstot savus talantus. Tas arī nodrošina Tavu dzīvi. Vai viņš grib to darīt, tas ir redzams.

 

S: Vai Jūs būtu gatavs investēt arī Latvijā?

Viņš: (smejas) Ja es arī būtu gatavs investēt Latvijā, tad Latvija nav gatava tam. Latvijā nav gatavi domāt!

S: Bet citi saka, ka Latvija ir pārāk mazs tirgus, lai tai vispār pievērstu uzmanību.

Viņš: Nē, Latvijā ir pārāk maz smadzeņu (domātāju) un negribētāju tās izmantot.

S : Bet ja tomēr Latvijā smadzenes atrodas un tiek izgudrots kāds unikāls „super-puper” produkts, vai tas varētu Jūs ieinteresēt, lai to attīstītu un ieviestu dzīvē?

Viņš: (Saprotoši raugoties tālumā) Pārāk daudz cilvēku nodarbojas ar jauna produkta izveidi nerēķinoties ar pieprasījumu tirgū. Pēc tam veido veselu virkni stratēģisku soļu pamatojoties uz izdomātām vajadzībām, nevis strādājot ar reālām tirgū esošajām problēmām. Es tādus saucu par „izdomātu problēmu risinātājiem”. Tādi projekti ir bezcerīgi un naudu tam nedabūt. Labāk atrast iespēju ieplūst tirgū ar esošo tehnoloģiju, nevis visu tirgu censties pielāgot savam tehnoloģiskajam risinājumam. Pats vienkāršākais veids, kuru diktē tirgus ir pats automabīlis, bet saplūdināšana automašīnu ar lidmašīnu, ir mēģinājums uzspiest tirgum savu tehnoloģiju.”

Es: Ar ko jārēķinās jaunas tehnoloģijas ieviešanas ciklā?

Viņš: Būtībā jaunai tehnoloģijai nav nekādas īsti vērtības, kamēr tā nav integrēta esošā tirgus prasībām.

Vispirms uzklausiet pircēju. Noslīpējiet savu produktu reālajā tirgū un  vadoties pēc patērētāju atsauksmēm.

Personīgais viedoklis un intereses visiem ir dažādas. Tas sekmē atspērienu balstoties uz tirgus pastāvošām problēmām virzoties ceļā uz pareizu tehnoloģiju, nevis otrādi. Parādiet savu prototipu reāliem patērētājiem un ieklausāties viņu domās.

Izvērtējiet „vājās vietas” Pārvērtiet tās risināšanu finansēs vai laikā ietilpībā. Potenciālie pircēji, kuriem patīk Jūsu produkts, bet ja neredz tās lietderību, to nepirks.

Svarīgi, lai produkts būtu vienkāršs un viegls lietošanā. Vai Jūs spējat atrisināt patērētāja vajadzības pēc iespējas vienkāršākā veidā un izmantojot pēc iespējas mazāk opciju? Vai arī Jūs piedāvājat daudz opcijas vienkārši tāpēc, ka Jūsu tehnoloģija to spēj? Vienkārša lietošana vai daudz opcijas parasti ir antonīmi.

Izanalizējiet, kā noreaģēs konkurents. Ja rodas kārdinājums pateikt: „Mums vienkārši nav konkurentu”. Tad gandrīz ar pārliecību var teikt, ka jums piemīt izdomātas problēmas risināšanas sindroms. Padomājiet paši, kā gan patērētāji līdz šim ir dzīvojuši bez jūsu tehnoloģijas un cik no viņiem reāli būtu gatavi pirkt kaut ko. Cilvēki parasti nav gatavi krasām pārmaiņām. Padomājiet cik ātri konkurenti centīsies kopēt jūsu tehnoloģiju?

Centieties savu tehnoloģiju izmantot paši un izjust uz savas ādas. Tas spēs fokusēt Jūsu uzmanību konkrētas tirgus problēmas risināšanas virzienā.

S: Ja visi sekotu šādam principam iespējams, tad mēs nebūtu sagaidījuši milzīgus lēcienus tehnoloģiju attīstībā, piemēram: lāzers, TV, vai arī internets.

Viņš: Absolūti jaunas tehnoloģijas risinājums galu galā var izmainīt pasauli un rast milzīgu iespēju, taču tādas lietas parasti neieinteresē investorus sākotnējā etapā.

S: Kāpēc? Vai tāpēc, ka neierauga potenciālu vai PR bijis par maz?

Viņš: Tam ir vairāki iemesli. Uz fundamentālām izmaiņām paiet daudz laika. „Gartner Hype Cycle” izpētīja, ka katra liela mēroga tehnoloģija iziet četrus ciklus, kamēr tiek vispārīgi atzīta. Šādā attīstības procesā var paiet 20 gadi. Investori vēlas sagaidīt atdevi piecu gadu laikā. Tādā gadījumā kompānija vai atsevišķi cilvēki ar lieliem personīgiem resursiem spēj izdzīvot.

Vajadzību izveide ir daudz dārgāka, nekā jau uz esošo vajadzību tirgu virzošais mārketings. Lai izveidotu jaunu tirgu, nepieciešams iemācīt jaunu koncepciju cilvēkiem, radīt jaunu vajadzību viņu apziņā un nostiprināt to ar nepārtrauktu atkārtojamību. Tas nozīmē, ka jāveido jauns brendrs, jāpielieto daudz dārgu mārketingu triku, PR un t.t. Investori agrā stadijā parasti neizvēlas ļoti riskēt.

Tas nozīmē, ja jums ir super-puper tehnoloģija un jūs ticat, ka tā spēs izmainīt visu pasauli, jums jāieiet partnerattiecībās ar tiem, kuriem ir dziļas kabatas.

S: Jā un pēc tam tās dziļās kabatas padarīs bez kabatām tehnoloģijas autoru.

Viņš: Tas iespējams ja vienā vai abās pusēs nostrādā alkatība. Patīk neatkarība? Iespējams, ka labākajā gadījumā risinājums vispirms būtu fokusēties uz esošo tirgus pieprasījumu. Pelnīt tajā un uzkrāt finanses super-puper projektam.

S: Vai Jūs piedāvājat skatu mest uz Franšīzes tipa biznesu?

Viņš: Vieniem tāds bizness der citam nē. Tas ir jāpatīk. Arī esošajā tirgū var piesviest kaut ko svaigu. Uzrādot citu problēmas risinājumu.

S: Nestādos priekšā, kā tāda līmeņa investoru kā Jūs varētu uzrunāt. Kaut uz mirki pievērst Jūsu uzmanību. Jūs droši vien nav tik vienkārši ieinteresēt, ņemot vērā Jūsu daudzu gadu pieredzi. Ar ko sākt, lai ledus sāktu kust?

Viņš: Jāsāk ar attiecību veidošanu. Piemēram, ja nāk pie manis un sāk visu laiku runāt par savu tehnoloģiju, cik tā ir brīnišķīga un ka tai nav neviena analoga pasaulē un runā bez apstājas, tad es uzklausu. Laiks beidzas un ar to arī viss pārējais beidzās neiesākoties.

Nav iespējams kaut ko iemācīties, ja Tu nepārtraukti runā. Jautājiet man uz ko es pievēršu īpašu uzmanību veiksmīgajos uzņēmumos. Es nezinu nevienu investoru, vai veiksmīgu uzņēmēju, kurš nevēlētos padalīties ar saviem noslēpumiem.

S: Mani iedvesmo miljardieris Donalds Tramps. Viņa oratoriskās spējas , kā viņš spēj aizraut vienalga vai tā ir liela auditoriju vai maza. Viņš runā it kā vienkāršas lietas, bet katru reizi liekas, ka tas ir kaut kas zelta vērts. Viņš par uzņēmējdarbību runā tā: „Ja vēlies būt veiksmīgs uzņēmējs lasi veiksmīgu uzņēmēju biogrāfijas. Iedziļinies tajās un pārdomā.” Taču Latvijā teiktu: „Kas tur sevišķš, viņiem tur Amerikā nesaprats caur ko jāiet cauri mums te Latvijā. Mums pa visam cita situācija. Vai arī, kad par to runāju ar draudzes uzņēmēju līderi un ieteicos, ka mums būtu jāiesaka visiem uzņēmējiem lasīt šāda veida grāmatas, jācitē viens otram gluži kā mēs iegalvojam Bībeles pantus, jo tas maina apziņu. Viņš uz mani skatījās kā uz atkritēju un teica: „Ko mums tur no laicīgajiem macīties..” Es biju šokā. Tas ir tā pat kā teikt: „Ko man miljardieris var iemācīt? Nu, tad teiksim, ka notis arī nemācīsiemies, jo tās sacerējuši laicīgie.

Viņš: (smejas) Jūs tur Latvijā gan esat interesanti ļautiņi. Nauda visur ir nauda! Tikai naudas zīme cita. Bizness visur ir tas pats bizness! Bet bēgat prom no valsts tad, kad ir visreālākas attīstības iespējas.. Jūs tur esat atkarīgi no klerku (ierēdņu) psiholoģijas. Ja man nav sociālās garantijas, ja neesmu aprūpēts, tad savācu mantiņas un dodos tur, kur labāk. Nē, tas nekur neder! Jums jāatbrīvojas no tās klerku domāšanas. Jāatgriežas tajā vietā, kur esat sākuši un analizēt savas pieļautās kļūdas. Labojiet tās. Kad sāksiet lasīt veiksmīgu uzņēmēju biogrāfijas, tad sāks mainīties Jūsu uztvere. Veidojas cits redzeslauks. Starp citu mēs visi esam ticīgi!..

S: Jā, es zinu! Saprotu, ka Jūs savu ticības apliecināšanu parādiet savos darbos. Donalda Trampa māte Mērija ir pārliecināta kristiete. Viņa grāmatas ”Kā kļūt bagātam” pirmajā lapaspusē ir rakstīts: „Tici Dievam un esi patiess pret sevi.” (Mērija Trampa) Bet, ja ieskatās uzņēmējdarbības biogrāfiju klasikas žanrā, kuru sarakstījis Napoleons Hilss, tad tur vispār var peldēt ticības jūrā.

Viņš: Vēl kas būtu svarīgi, atrast sev mentoru. Īsts mentors ir tāds, kurš neļauj egoismam vai naudai apstādināt velmi palīdzēt otram attīstīties līdzīgajā jomā.

S: Noslēgumā Ko Jūs ieteiktu Latvijai?

Viņš: (pieliekot pirkstu man pie deniņiem) Sāciet domāt!

S: Kāda varētu būt jauna biznesa uzsākšanas veiksmes atslēga?

Viņš: Lūdz! Domā! Dari!