Strīdi šajā sakarībā Ukrainā aizsākās, kad nacionālistu partijas “Svoboda” (“Brīvība”) parlamenta deputāts Igors Mirošņičenko par “žīdieti” bija nosaucis Ukrainā dzimušo Holivudas aktrisi Milu Kunisu.
“Viņa pēc izcelsmes nav ukrainiete, bet žīdiete. Ar to lepojas, un Dāvida zvaigzne viņai rokās. Tikai par valsti, kurā viņa ir dzimusi, – ne skaņas un nekā pozitīva. Tāpēc uzskatīt viņu par savējo – mēle nekustas. Lai vien mīl savu Ameriku un Izraēlu, un nevajag viņu lipināt klāt Ukrainai,” sociālajos tīklos ierakstījis deputāts.
Laikraksta “Kijev Jevrejskij” redaktore Eleonora Groismane vērsās Tieslietu ministrijā ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par šādas leksikas lietošanu. Ministrijas ierēdņi redaktorei savukārt atbildēja, ka likumos vārda “žīds” lietošana nav aizliegta.
“Ministrijas veiktajā analīzē netika konstatēts, ka likumdošanas aktos tiktu lietoti termini “žīdi”, “žīds” un “žīdiete” (ukraiņu valodā attiecīgi “židi”, “žid” un “židivka”), kā arī normas, kas aizliegtu minēto vārdu lietošanu,” teikts ministrijas atbildē, kurā arī norādīts, ka valsts likumdošanas aktos tiek lietoti vārdi “ebreji” un “ebreju tautības pārstāvji”.
Ukraiņu valodas akadēmiskajā vārdnīcā vārdam “židi” (latviešu valodā – “žīdi”) ir divas nozīmes – tas ir novecojis ebreju apzīmējums un aizvainojošs ebreju apzīmējums.
Ukraiņu nacionālisti, aizstāvot savu nostāju, skaidro, ka vārdi “žid” un “židivka” ukraiņu valodā ir dabiski un ka tos cita starpā lietojuši arī ukraiņu literatūras klasiķi.
Tostarp Ukrainas ebreju komiteja uzskata, ka ukraiņu vārds “žid” ebrejiem ir tikpat aizvainojošs kā “ukrainofobiski etnonīmi” ukraiņiem.
Marksistu kustība “Borotba”, piesakot savu akciju, apsūdz ministriju, ka tā izpatīk antisemītismam.
Piketa organizētāji paziņojuši, ka nacionālisti valsts darbiniekiem gatavojas ieviest “etniskās kvotas” un ka šādos apstākļos draudot “fašizācija”.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā