Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni. Tiesību doktrīnā ģimene tiek definēta kā sabiedrības pamatšūniņa, kurai ir tiesības baudīt sabiedrības un valsts aizsardzību, nosakot pilngadīgu vīriešu un sieviešu tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni,-ziņo spektrs.com/ Gaidis Bērziņš Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līdzpriekšsēdētājs 

Mūsu senči, audzinot savus bērnus un mazbērnus, vienmēr īpaši ir mācījuši svarīgu latviešu tautas tikumu – laulība ir ne tikai juridiskas saiknes starp vīrieti un sievieti, bet arī mūsu nākotnes vērtība. Teiktais daudziem ir saprotams un, iespējams, raisa jautājumu, kāpēc par to šobrīd būtu jārunā.

Tomēr esošā situācija rāda, ka Eiropā notiekošo globalizācijas procesu ietekmē laulība starp vīrieti un sievieti kā sabiedrības pamatvērtība sāk zaudēt savu nozīmi. Šajās dienās arī Latvijai bija jāpauž sava nostāja par nepieciešamību Eiropas līmenī paredzēt vienotu normatīvo regulējumu partneru (tajā skaitā viendzimuma) pārrobežu mantisko attiecību jautājumiem.

Latvijas valdība un Saeima, iebilstot Nacionālās apvienības ministriem un deputātiem Eiropas lietu komisijā, ir spērusi soli pret tradicionālo laulības institūtu, pieļaujot latviešu tautai neizprotamas attiecības, tajā skaitā starp viena dzimuma cilvēkiem. Šāda rīcība ir uzskatāma par Satversmē un Civillikumā nostiprinātā laulības institūta likvidācijas uzsākšanu.

Par šādu, atsevišķu ministru īpaši aizstāvēto un virzīto pozīciju valdības sēdē gribētos dzirdēt mūsu sabiedrības viedokli. Uzskatu, ka latviešu tauta nevienam politiskajam spēkam nav devusi tiesības klusiņām, pamatojoties uz Latvijā neraksturīgu un nesamērīgi plašu cilvēktiesību interpretāciju, uzsākt ģimenes tiesību institūta likvidāciju. Iespējams, ka šāds apgalvojums kādam var šķist pārāk skarbs, tomēr šobrīd valdības un Saeimas atbalstītais Latvijas oficiālais viedoklis Eiropas Padomes regulai par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, atzīšanu un izpildi reģistrēto partneru mantisko attiecību lietās faktiski nozīmē to, ka šādas regulas pieņemšanas gadījumā Latvijai iespējams būs jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, paredzot īpašu regulējumu mantisko attiecību strīdos starp personām, kuras nav stājušās laulībā (tajā skaitā viena dzimuma personām).

Esošais mudina mūs visus paust savu viedokli ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī tiem valdības un Saeimas pārstāvjiem, kuri uzskata, ka liberalizācijas procesā ir pieļaujama visatļautība, kas ir klaji pretēja mūsu tautas vēsturiskajām pamatvērtībām.