„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Svētais Nikolass jeb Ziemassvētku vecītis ir kristīgā vērtība?

 

Foto: Gods Princess At Heart

Nesen nācās piedzīvot brīnišķīgas emocijas politiska satura ziemassvētku vakara sarīkojumā. Profesionāls vakara vadītājs un savas profesijas lietpratējs parūpējās, lai pavadītais laiks nebūtu garlaicīgs. Pasākuma nagla – karaoke dziedāšana. Tas, protams, ir atsevišķs stāsts, jo kā zināms, latvieši ir dziedātāju un dejotāju tauta. Abas īpašības vakara gaitā izpaudās pilnā krāšņumā.

Vakara gaitā dalībnieki kā bišu spietā ik pa laikam pārcēlās no viena bagāti klāta galda, pie otra. Es nebiju izņēmums. Vakara gaitā paciemojos pie katra galda. Latviešu tautas viesmīlībai nav gala. Pie katra galdiņa nācās vispirms iekosties speķa pīrādziņā vai kādā citā našķī un tikai tad sākt sarunu par politiku.

Neizpalika sarunas arī par mūžības tēmu- pagānisms un kristietība vienā kokteilī. Dzert to nemaz negribējās. Taču nevienu nevar vainot, jo piedāvājums tiek pasniegts no visas sirds un ar pārliecību. Saprotams, lai mainītu pasaules uzskatu vispirms, jātiek galā ar tās definīciju. Viens no sarunas biedriem apgalvoja, ka ziemassvētku vecītis taču esot atvasinājums no Svētā Nikolasa savukārt viņš taču esot bijis kristietis, tātad ziemassvētku vecītis ir kristīgā vērtība. Mans galvenais uzdevums bija iegalvot, ka nevis Svētajam Nikolasam ir jābūt uzmanības centrā, bet gan mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dzimšana. Jēzus Kristus ir visas pasaules centrs un kristieši svin Jēzus Kristus piedzimšanu. Lūk, tā arī ir galvenā, īstā, mūžam nemainīgā un neviltotā kristīgā vērtība. Sarunas biedrs apmulsa, bet veikli izgāja no situācijas aicinot uzlaist danci.

Svētais Nikolass

Mūsu ēras 4. gadsimtā Pataratas pilsētā, (Romas impērijā), kas atrodas mūsdienu Turcijā dzīvoja kāds bagāts un dievbijīgs jauneklis vārdā Nikolass. 17 gadu vecumā viņš kļuva par mūku un sāka studēt teoloģiju, 25 gadu vecumā kļuva par Demras bīskapu Turcijas Rietumu krastā. Būdams bagātu vecāku dēls, viņš savu bagātību tērēja, palīdzot nabagiem un īpaši rūpējoties par bērniem, apdāvinādams tos ar dažādām dāvanām. Pēc nāves Nikolass tika pasludināts par svēto gan Romas katoļu baznīcā, gan Pareizticīgo baznīcā. Arī mūsdienās Itālijas dienvidu pilsēta Bari ir nozīmīgs katoļu centrs un to ik gadu apmeklē tūkstošiem svētceļnieku, lai Svētā Nikolasa bazilikā atdotu godu mūsdienu Santa Klausa jeb Ziemassvētku vecīša prototipam – Svētā Nikolasa relikvijām (pīšļiem). Savukārt krievu pareizticīgajā tradīcijā svētais Nikolass biežāk tiek dēvēts par Nikolaju Brīnumdarītāju iekļaujot tēlu ikonā.

Iepirkšanās un dāvināšanas kults

19.gadsimtā izceļotāji no Holandes stāstu par Svēto Nikolasu nogādāja Amerikā, kur tas pamazām pārtapa, patērētāju sabiedrībai, pieejamākā tēlā Santa Klausā jeb Ziemassvētku vecītī, sarkanā mētelī ar garu baltu bārdu. Un ziemassvētki pārtapa gaistošā iepirkšanās un dāvināšanas laikā. 1931.gadā mārketinga speciālisti stāstu par Ziemassvētku vecīti materializēja dzīvē. Mākslinieks Hedons Sandbloms uzzīmēja iedomātu ziemassvētku vecīti, kas kalpoja par kompānijas “Coca- Cola” dzēriena reklamēšanu Ziemassvētku laikā, cerot uz apgrozījuma palielināšanu. Pirms tam ziemas mēnešos “Coca- Colas” dzērieni nebija sevišķi pieprasīti. Taču tagad reti kur ASV Ziemassvētki tiek sagaidīti bez šī dzēriena.

Ziemassvētku vecītis- nekaitīga izklaidēšanās vai traģiska uzmanības novēršana?

Johans Pipers desiringGod.org dibinātājs un skolotājs, kā arī Betlēmes koledžas & semināra kanclers, 33 gadus kalpojošais mācītājs Minesotas Betlēmes baptistu baznīcā, kā arī vairāk nekā 50 grāmatu autors salīdzinot Santa Klausu ar Jēzu Kristu teica zīmīgu domu: „Ziemassvētku vecītis piedāvā tikai zemes lietas, neko mūžīgu un paliekošu. Jēzus piedāvā mūžīgu prieku visā pasaulē.

Ziemassvētku vecītis piedāvā gaistošu labumu, kas ir nopelnāms ar labiem darbiem dziesma vēstī: “Viņš zina, kad tu guli. Viņš zina, kad tu esi nomodā. Viņš zina, kad esi bijis labs vai slikts, tāpēc esi labs dāvanu dēļ.” Tā ir lietu praktizēšanas reliģija. Taču Jēzus piedāvā bezmaksas žēlastības dāvanas caur ticību.”

Kaut arī vienas reliģijas pārstāvji atdod godu pīšļiem, savukārt citas reliģijas pārstāvji godina ikonu, bet liela sabiedrības daļa izvelējusies piekopt iepirkšanās un dāvināšanas kultu, tomēr atsevišķas darbības līdz šim nav spējušas aizēnot Ziemassvētku patiesā stāsta brīnuma aktu- mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dzimšanu. Lūk, tā arī ir patiesā visai pasaulei sniegtā dāvana iekļaujama kristīgo vērtību saraksta galvgalī.

Lai mūžam mūs pavada Ziemassvētku vēsts: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.” (Lūk.2:14)

Un, lai skan dziesma: „Klusa nakts, svēta nakts”.

Līdzīga ziņa

Betlēmes spožā rīta zvaigzne – bija vai nebija?

Ziemassvētku „prāta spēle”

Gada skaistāko svētku – Ziemassvētku gaidās

Ziemassvētku gaidās: Dievs Radīja Pasauli no nekā?!..

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

NA kongress : INTERVIJA ar Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētāju Ādamu Lipinski

NA kongress : INTERVIJA ar Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētāju Ādamu Lipinski(0)

Sestdien, 2018. gada 15. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas iela 3) notika Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) kongress,-ziņo spektrs.com Nacionālās apvienības kongresā Latvijas gadsimtam sveica viesis no NA sadarbības partneriem Eiropā – Polijas partijas “Likums un Taisnīgums” vicepriekšsēdētājs Ādams Lipinskis. Polijas partijas “Likums un taisnīgums” vicepriekšsēdētājs Ādams Lipinskis NA kongresā paziņoja: “Mēs

“Domāsim kopā – Latvijai!” aicina uz Kristīnes Āboliņas lekciju: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”

“Domāsim kopā – Latvijai!” aicina uz Kristīnes Āboliņas lekciju: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”(0)

  Trešdien -  12. decembrī - paredzēts publisko lekciju cika “Domāsim kopā – Latvijai!” noslēgums. Pēdējā lekcija šajā gadā - plkst. 18. 30. Lektore: Dr. geogr. Kristīne Āboliņa Lekcijas temats: “Ikdienišķas rīcības Latvijas attīstībai – no indivīda līdz valstij”. Lekcijas notiek  kultūras centrā “Mazā ģilde” – Amatu ielā 3/5. Cikla idejas iniciators un moderators LU vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks. Laipni aicināti visi

Inteliģences atklātā vēstule valdībai iestājoties PRET ANO migrācijas pakta parakstīšanu

Inteliģences atklātā vēstule valdībai iestājoties PRET ANO migrācijas pakta parakstīšanu(0)

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Saeimas deputātiem Godājamais Ministru Prezidenta kungs! Godātie ministri un cienījamās ministres! Godātie Saeimas deputāti un cienījamās deputātes! Mēs aicinām Jūs iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanos „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk – Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11.

Leonards Inkins par ārpolitikas procesiem: Brāķis

Leonards Inkins par ārpolitikas procesiem: Brāķis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs. Šā gada 30. novembrī Argentīnas

Latvijā lielākā Adventa vainaga darināšana

Latvijā lielākā Adventa vainaga darināšana(0)

Sestdien 1. decembri plkst. 11:00 pie Skultes baznīcas Jau septīto gadu labā noskaņā veidosim Latvijā lielāko Adventa vainagu. Būs kafija, tēja un talkas zupa. Ikviens ir aicināts piedalīties. Vainags top sadarbībā ar Skultes pagasta pārvaldi. māc. I. Pavlovičs t. 29449558 www.skultesbaznica.lv

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.