„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Patiesība par HELOVĪNU

Foto: priekavests.lv

Kopš viss amerikāniskais globalizācijas ietekmē agrāk vai vēlāk ienāk arī Latvijā, mūsu platuma grādos par ierastu parādību ir kļuvusi arī helovīnu svinēšana, kas ar katru gadu kļūst populārāka. Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars tiek svinēts naktī uz 1. novembri, un tā simbols ir izgrebtais ķirbis ar biedējošo seju.

Rakstu sagatavoja draudze „Prieka vēsts”.

Šajā vakarā bērni pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem, dažādiem monstriem un mošķiem un staigā pa mājām, prasot cilvēkiem saldumus. Šķiet, ikvienam kristietim, kaut nedaudz padomājot, ir skaidrs, ka īsti kristīgi jau šie svētki nav. Tādēļ turpmāk par dažiem iemesliem, kādēļ mums nevajadzētu tos svinēt:

– Dievs ir dzīvības Dievs, bet helovīni fokusējas uz nāvi. Vai mums vajadzētu svinēt svētkus, kuros cilvēki pārģērbjas par mirušiem zombijiem?

– Bībele aicina nolikt pie malas visus tumsas darbus (Rom. 13:12), kā arī uzsver, ka gaismai nav nekā kopīga ar tumsu (2.kor. 6:14). Vai tiem, kurus Kristus sauc par pasaules gaismu, vajadzētu svinēt tumsu – okulto, ļaunumu, nāvi?

– Kā kristieši, mēs esam atbrīvoti no bailēm, un zinām, ka bailes nav no Dieva. Bailes paralizē, nobloķē ticību, padara par upuri…  Bailes ir ienaidnieka ierocis. Vai mums vajadzētu svinēt svētkus, kuru pamatā ir baiļu radīšana cilvēkos?

– Dievs savā Vārdā skaidri atklāj, ka Viņam nav nekā kopīga ar burvestībām un maģiju (5Moz. 18:10). Vai mums ir jābūt kam kopīgam ar lietām, kas apjūsmo un slavina buršanos un maģiju

– Kāds teiks, ka tas taču ir tik jauki – saģērbt savus bērnus par raganām, vampīriem un staigājošiem līķiem. Bet vai tad tas nav arī demoniski?

– Daži teikts: “Mans bērns ģērbsies piedienīgā kostīmā. Viņš pārģērbsies, piemēram, par ugunsdzēsēju. Kādēļ lai viņš nepiedalītos svētkos?” Dieva Vārds māca, lai mēs būtu gudri uz labu un bez viltus pret visu ļauno (Rom 16:19). Ļaujot bērnam piedalīties helovīnos smukākā kostīmā, mēs dodam bērnam neskaidru mājienu, ka no vienas puses mēs nevēlamies, lai viņš piedalās ļaunuma svinībās, bet no otras – lai bauda šos svētkus. Kādu vēsti tad viņš saņem?

– 2kor 6:17 “Nošķirieties no tiem… neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts…” Vai Dievs nevēlas, lai Viņa bērni būtu nošķirti no grēka un ļaunuma? Dieva Vārds bieži runā par to, ka mums, Dieva bērniem, ir jādzīvo svētas dzīves. Svēts nozīmē – tīrs, nošķirts no visa, kas ir nešķīsts, netīrs vai nepilnīgs.

– Vai tas vien, ka tev rodas jautājums: “Vai šie svētki gadījumā nav kaut kas nepareizs?” nav pietiekošs mājiens, ka kaut kas nav īsti kārtībā? Līdzīgi kā turpināt grēkot, zinot ka tas nav pareizi un iekšējā balss tev saka: “Pārtrauc!”

– Noslēgumā mēs varētu sev pajautāt – vai helovīni dod godu Dievam? Ja atbilde ir “NĒ”, tad tas ir skaidrs signāls, ka kristiešiem nevajadzētu svinēt šos svētkus.

No malas helovīni izskatās stilīgi un, mediju ietekmē, noteikti ļoti saistoši, interesanti un ieintriģējoši. Laikā, kad pat psihologi apgalvo, ka helovīna vakars ir sava veida treniņš baiļu pārvarēšanā, kā arī lielisks veids bērnu socializēšanai, mums jābūt vērīgiem un Dieva Vārda gaismā kritiski jāizvērtē, vai tas, ko mums uzspiež globalizācija, ir tiešām kas pieņemams.

Kā man rīkoties šajos helovīnos?

Ja esi viens no tiem cilvēkiem, pie kuru durvīm pieklauvē mazie līķīši un raganiņas, uzdāvini viņiem iespēju dzirdēt par Jēzu! Viņi klauvē pie tavām durvīm, lai kaut ko saņemtu. Uzdāvini viņiem pašu labāko.

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. (Mat. 5:14-16)

Tulkojums:  Why Christians absolutely should not celebrate halloween

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni

Kristīgās mūzikas autoram Kītam Getijam piešķir Britu impērijas ordeni(0)

Kristīgās mūzikas autors Kīts Getijs (Keith Getty) ir pirmais mūsdienu kristīgais mūziķis, kuram piešķirts Britu impērijas ordenis. Balva viņam pasniegta par godu karalienes Elizabetes II dzimšanas dienai. Apbalvošanas ceremonija notika sestdien, 17. Jūnijā,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Šo balvu Kīts Getijs saņēma par savu ieguldījumu kristīgās mūzikas radīšanā un popularizēšanā. Šī ir pirmā reize, kad tik augsta līmeņa

Līgo un Jāņu kults – kas tas ir?

Līgo un Jāņu kults – kas tas ir?(0)

“Kristus pasaulei”:  Līgo un Jāņu kults – kas tas ir? Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska, Daila Lielbārde un Ilze Drātniece Es par to dažas reizes esmu mācījis un ne tikai šeit, mūsu draudzē. Man tika uzdoti jautājumi no cilvēkiem –„Kas ir līgo kults? Kāpēc mācītājs ir teicis, ka nevajag piedalīties šajos svētkos?” Lūk, tāpēc

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?

Kas patiesībā ir JĀŅU un LĪGO KULTS?(0)

Materiālu sagatavoja: „Dievišķā straume”. Daudzās Latvijas baznīcās simti un tūkstoši kristiešu dažādu konfesiju draudzēs gadiem ilgi lūdz par latviešu tautas atmodu. Velti lūgt, ja tu svini pagānu kulta svētkus Jāņus, tad velti tu lūdz, jo tu esi dziļi pagrimis līgo kulta okultismā. Pirmo reizi savā dzīvē vairākums latviešu piedzeras tieši Jāņos jau pusaudžu gados. Tieši

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”

Vērmanes dārza estrādē norisināsies muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”(0)

Svētdien, 25, jūnijā, 16:00, Vērmanes dārza estrādē evaņģelizējoša, muzikāla sapulce “Gaismas Dienas”. “Nesīsim kopā Patiesības Gaismu mūsu pilsētā un valstī. Pagodināsim Dievu sapulcē Rīgas centrā, atvedīsim cilvēkus, kuriem jādzird evaņģēlijs. Lūgsim, lai mūsu tauta atver savas sirdis Kristus mīlestībai, lai Dieva Valstība atklājas pazūdošām dvēselēm.”-stāsta pasākuma organizators Gints L Grinbergs. Atmodas sapulces notiks jūnija, jūlija un

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga”  Zīmējumu teātra izrāde

Reformācijas 500. gadadiena: “PAZUDUŠAIS DĒLS. Burkard Waldis. 1527. Rīga” Zīmējumu teātra izrāde(0)

2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā,-spektrs.com ziņo Katrīna Vastlāve. Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.