„Bet Viņš uz tiem sacīja: “Pareizi Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravietojis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis.
Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.
Jo, Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus.”
Un Viņš tiem sacīja: “Tā jūs atmetat Dieva bausli, lai turētu savu likumu.”;
„iznīcinādami Dieva vārdu ar saviem likumiem, ko jūs esat iecēluši.
Un daudz tādu lietu jūs darāt.” (Mat. 7:6-9;13)
Nevienam nav noslēpums, ka krustu karu patiesais iemesls, bija laicīgā vara un citu zemju iekarošana, bet ar ticību, Bībeli, Jēzu Kristu un mīlestības vēsts pasludināšanu nekāda sakara.
Šodien, austrumu kaimiņa neadekvātās un bieži vien nekontrolējamās vienpersoniski lemt spējīgās politiskās situācijas kontekstā pastāv aizdomas, ka vēsturiskie agresijas un vardarbīgie laiki var atkārtoties. Krusta karus var nomainīt ikonu karš. Iespējams, ka Latvijas Pareizticīgo Baznīca pat nenojauš, ka nav runa par pareizo datumu, bet, ka Baznīca kārtējo reizi var tikt izmantota izsmalcinātas, viltīgas un slidenas ārvalsts politiskās spēles manevru veikšanai. Latvijā krustu karu kaitējums bija katastrofāls un pat šodien dažkārt ticības sludināšanā ir milzīgs traucēklis- vēsturiskā kolektīvā atmiņa.
Vai Latvija izturēs, kad mūsdienu kristieši pieļaus, ka viņu vārdā, vēstures pārrakstītāji „savārīs ziepes” un ļaus kļūt par kāju pameslu Krievijas kārtējam, izsmalcinātam manevram, „krievu pasaules” ieviešanā Latvijā ar pareizās ticības sludināšanu un ikonu turekļiem karogu vietā?
Lietas būtība
“Saskaņas centrs” frakcija izskatīšanai Saeimā ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.
Saeimā deputātu vairākums 4. decembrī nobalsoja PAR (SC) virzīto grozījumu likumā tādējādi dublējot esošos valsts svētkus 24. decembri ar 7.janvāri, jo šajā datumā svin viena daļa no pareizticīgo Latvijas iedzīvotāju, savukārt otra daļa ir pārgājusi kopējā svinēšanas datumā 24. decembrī.
Grozījumus likumā veikt uzticēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. PRET svētku dublēšanu konsekventi balsoja Nacionālā Apvienība (NA), uzskatot, ka nav runa par pareizā datuma ieviešanu, bet gan par Krievijas ideoloģijas stiprināšanu ārpolitikā, šoreiz izmantojot Krievijas vienoto garīgo dimensiju –pareizticību.
Strīda priekšmets: Eiropā -Gregora kalendārs 24. decembris; Krievijā- Jūlija kalendārs 7.janvāris.
Argumenti PAR: 1) Pareizticīgo konfesija skaitliskā ziņā praktiski ir tikpat liela kā divas citas tradicionālās konfesijas – katoļi un luterāņi. Tāpēc, būtu pamatoti, ka pareizticīgo Ziemsvētki ir brīva un valstiski svinama diena.
2) Pret pareizticību tomēr ir jāizturas atšķirīgi salīdzinājumā ar attieksmi pret kādu citu reliģisko grupu, kura ir izveidojusies pavisam nesen un skaitliski mazāka.
Pareizticības ierocis Latvijas politikā
Politiskā spēka (SC) deputāts Sergejs Mirskis (viens no likumprojekta autoriem) radioprogrammā “Krustpunkts” argumentēja ar ļoti cēlu un noteikti Latvijā svarīgu misijas uzdevumu -sabiedrības saliedēšanu. Mirskis uzskata, ka pildot pareizticīgo baznīcas prasību, notiks sabiedrības saliedēšana un, ka tādā veidā pareizticīgajos tiks audzinātas patriotisma jūtas.
Sabiedrības saliedēšana- nodalot pareizajos svētku svinētajos un nepareizajos; Uzspiežot pārējai sabiedrībai (vairākumam) svētku dublēšanu un Jēzus Kristus dzimšanas dienas svinēšanu divreiz.
Patriotisma audzināšana- pieprasot no valsts atsevišķas baznīcas pārākuma atdzīšanu pār citām. Savas gribas uzspiešanu uz pārējās sabiedrības un valsts rēķina.
Rodas jautājums, vai Tu mīli savu māti par to, ka viņa Tevi apgādā, rūpējas, uztur, apģērbj un paēdina mācot Tevi būt egoistam un uz sevi centrētam cilvēkam? Nē, taču! Tu mīli savu māti par to, ka viņa IR, neatkarīgi no tā, ka iespējams nav tik labi finansiāli, materiāli un garīgi nodrošināta, lai apmierinātu visas Tavas augošās vajadzības. Varbūt problēmas sakne slēpjas tajā, ka Tu nenovērtē ne savu māti, ne arī savu valsts māti, jo tās Tev visu Tavuprāt nepieciešamo nav devušas. Māte Tev IR! Valsts Tev senču izcīnītā arī IR! Būtībā, badā nomiris neesi, apģērbts esi, dzīvo drošībā bez reāla kara draudiem.
Mirskis radiopāraidē teica, ka pareizais datums jāievieš, jo pareizticība ir pareizā ticība. Acīmredzami Mirskis it kā runā par sabiedrības saliedēšanu, bet realitātē ne tikai kurina naidu, bet arī grauj citu baznīcu prestižu un atņem tām godu. Ja reiz pareizticīgā baznīca sevi uzskata par vispareizāko, tad kāpēc pārkāpj 1. Bausli: „Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā; Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes!”?
Kad piedzima Jēzus?
Par Jēzus īsto dzimšanas dienu mums nav tiešu datu, bet ir norādes Bībelē, pateicoties tām pētnieki ir izanalizējuši Jēzus dzimšanas gaitu.
.) Visiem labi zināms, ka Jēzus tika piesists krustā pavasarī, tāpēc saskaņā ar Toras (Mozus grāmatu) ziņojumu, Viņam bija jāmirst pēc ebreju kalendāra (Bībeles Mēness kalendārs) Nisana mēneša 14.datumā. Jēzus sabiedriskā kalpošana noritēja 3,5.gadus. Savu kalpošanu Viņš sāka 30 gados. Viņu sita krustā –33,5.gadu vecumā. Ja pavasarī Jēzum bija 33,5gadi, tad tas palīdz saprast, ka Jēzus Kristus visdrīzāk ir dzimis rudenī. Tišri mēnesī – 7.mēnesī, pēc Bībeles Mēness kalendāra. Nisans bija pirmais gada mēnesis, un pieskaitot pusgadu izriet 7. mēnesis – Tišri.
.) Bībeles pētnieki ir izpētījuši arī Jāņa Kristītāja dzīvi saistībā ar Jēzu Kristu un nonākuši pie secinājuma, ka starpība starp Jāņa Kristītāja dzimšanu un Jēzu Kristu – ir 6 mēneši. Ņemot vērā hronoloģiskos datus, Jēzus dzimis Tišri mēnesī – Bībeles kalendāra 7.mēnesī.
.) Pētnieki norāda arī vienu no nozīmīgākajiem faktiem –ganiņu klātbūtne pie Jēzus silītes: „Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus uz lauka.” (Lūk.2:8).
Saskaņā ar vēsturiskiem datiem, laikā no novembra līdz februārim, – ganāmpulki nenakšņoja uz lauka. Ganāmpulkus dzina aplokos un tie atradās slēgtās telpās. Jo ziemā bija pietiekoši auksts, krīt sniegs, lietus.
.) Jēzus Kristus mūsu Pestītājs dzimis laikā, kad ebreji svinēja savus ikgadējos reliģiskos Būdiņu svētkus. „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.
Dieva Dēls atnāca uz šo zemi un iemiesojās. „Tapa miesa”. Dieva Dēls kļuva par Cilvēka Dēlu.” (Jāņa 1:14). Lai aprakstītu Dieva tapšanu par Cilvēku ir lietots teikums: „tapa miesa un mājoja mūsu vidū.” Vārds MĀJOJA, sengrieķu valodā nozīmē SKENO (σκηνοῳ). Tā nozīme: “UZCELT TELTI”; “Būvēt zaru būdu”; “Uzcelt nometni”. Tieši šis pats vārds ir lietots (3.Moz.23: 40-42). Dievs aicina svinēt šos svētkus, runājot par zaru būdiņu būvēšanu un nedēļu dzīvošanu tajās. Šis pats vārds tiek lietots Vecās Derības grieķu tulkojumā – Septuagintā (LXX). Tas ir tulkojums, kuru lietoja 1.gadsimtā.
Pētnieku secinājums: Kristus dzimšanas laiks nav ne 24.decembris, ne arī 7.janvāris. Kristus ir dzimis pēc Bībeles Mēness kalendāra – 7.mēnesī – TIŠRI mēnesī. Tišri mēnesis atbilst mūsu Gregoriāniskā kalendāra septembrim/oktobrim. Jēzus Kristus piedzima rudenī. Un visdrīzāk laikā, no 15. līdz 21. datumam.
Fokusa maiņa
Svētajos Rakstos ir skaidri norādīts, kad Jēzus nomira, bet nav īpaši pievērsta uzmanība viņa dzimšanas datumam. Tas vedina atcerēties ķēniņa Salamana vārdus: ”Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, — un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā.” (Sal. Mācītājs 7:1).
Pārskatot svētku datumu vēsturi, kļūst skaidrs, ka būtiskais, ko Dievs mums vēlējies vēstīt, ir nevis tas, kad Jēzus piedzimis, bet gan – kāpēc tas noticis.
Lai izpaliktu strīdi par Jēzus dzimšanas datumu, Eiropā pastāv vienots datums 24. decembris, gluži kā Latvijā kalendārā neiekļauto vārdu dienas -22.maijā.
Kopīgi izvēlētais 24. decembris, vieno ticīgos un neticīgos, dabas norišu pārmaiņu svinētājus un ateistus. Katrs svin kā vēlas.
Izriet, ka tikai Krievijas Pareizticīgās Baznīcas un tās pakļautībā esošās baznīcas ārvalstīs- Jūlija kalendāra svētku svinētājus, kā arī atsevišķus politiķus Latvijā tik ļoti satrauc, tā arī palikušais nezināmais pareizais datums, ka ir gatavi arī Latvijas pareizticīgos norobežot un šķelt citus ticīgos un tautu, pat likuma spēkā piespiežot svinēt īsto datumu otro reizi.
Vai Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga no Krievijas Pareizticīgās Baznīcas?
Sabiedrībā valdot zināmām bažām par Latvijas Pareizticīgo Baznīcu starptautisko saikni ar Krievijas Pareizticīgo Baznīcu, kas ir tuvināta Krievijas valdībai, ir izprotama nepatika pareizticīgās baznīcas svinībām piešķirt valsts svētku nozīmi. Turklāt notiktu arī šķelšanās starp pareizticīgajiem, jo Austrumu ortodoksālo Rumānijas, Bulgārijas, Konstantinopoles, Antiohijas, Jeruzalemes, Aleksandrijas un visas Āfrikas patriarhātu Baznīcas, Kipras, Grieķijas, Polijas, Somijas, Igaunijas, čehu un slovāku Austrumu ortodoksāli autokefālo Baznīcu un Orientālo ortodoksālo patriarhātu Baznīcu Ziemassvētkus svin pēc Gregora kalendāra.
Radio pārraidē „Krustpunktā” Sergejs Mirskis no „Saskaņas” paziņoja, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga no Krievijas Pareizticīgās Baznīcas. Paraudzīsimies, ko par to saka pati Latvijas Pareizticīgā Baznīca savā oficiālajā mājas lapā.
„Kad bija atjaunota Latvijas Republikas neatkarība, Latvijas Pareizticīgā Baznīca atguva savu patstāvību. Savulaik to Patriarhs Tihons pasludināja ar savu lēmumu, bet tagad Svētīgākais Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Aleksijs II ne tikai to apliecināja, bet arī deva autonomiju un to apstiprināja ar savu Tomosu, un tagad vairs neviens to nevarēs atcelt, jo Tomoss ir neatņemams. Šis Tomoss tika pieņemts 1992. gada decembrī, kad notika Vislatvijas Koncils, kurā tika pasludināta autonomā Latvijas Pareizticīgā Baznīca, kura ir neatkarīga visās savas dzīves sfērās – gan politiskā, gan sabiedriskā, gan ekonomiskā, gan izglītības. Saglabājas tikai garīgā un kanoniskā saikne ar Māti – Baznīcu.”
Kanoniskā saikne– 7 janvāris
Vai tiešām saglabājas tikai garīgā un kanoniskā saikne ar Māti – Baznīcu? Atbilde rodama paskaidrojumā tālāk: ”Palīdzību Latvijas Pareizticīgās Baznīcas atjaunošanā sniedz Maskavas Patriarhāts.”
Garīdznieku apmācības arī notiekot Maskavā: „Mūsu garīdznieki var mācīties [Maskavas]patriarhāta garīgajos semināros un akadēmijās, nemaksājot par apmācību (šāda apmaksa obligāta visām Krievijas eparhijām). Teikts mājas lapā.
Rodas jautājums, kāpēc tieši garīdznieki no Latvijas nemaksā par apmācībām? Vai ir tik nabadzīgi, dzīvojot mūsdienu Eiropiskajā Latvijā, vai arī ir kāds cits iemesls?
Viegli secināt, ka saglabājas ne tikai garīgā un kanoniskā saikne ar Māti – Baznīcu, bet arī finansiāla! No vienas puses Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga, bet no otras puses ir tik atkarīga, ka Krievijā pastāvošais kanons – svētki 7. janvārī, par katru cenu jāievieš arī Latvijā ar likuma spēku. No tā izriet, ka nākošā Krievijas kanona ievērošana būs Jēzus augšāmcelšanās svētki jeb Lieldienas svinēšanas cita, pareizā datuma ievērošanu valsts līmenī.
Augstāk par citiem
Kaut kur dzirdēti vārdi. „Mēs esam PAREIZI TICĪGIE”; „Mēs esam PAREIZI Kristus sekotāji”; „Mēs pareizi lūdzam Dievu”; „Mums ir PAREIZAIS datums”; „Mēs-ne Jūs!” Arī farizeji tā teica..
Kādu piemēru šādi pareizi ticīgie un viņu politiskie aizbildņi no Saskaņas Centra parāda pasaulē? Ko ar šādu rīcību vēlas it kā pierādīt pareizticīgie saceļoties pret „nepareizi” ticīgajiem un neticīgajiem kopumā?
Pareizi ticīgie rezultātā panāk:
Atdalīšanās, nevis saliedēšanās;
Paaugstināšanās, nevis pazemība;
Naidošanās, nevis mīlestība;
Diskriminēšana, nevis tolerance.
Attālina sevi un citus no Dieva, nevis tuvina Viņam!
Pazemo citus un apkauno sevi.
Sava egoisma apliecināšana.
Pāri visam sarūgtina Dievu!
(SC) rezultātā panāk:
Lojalitāti Krievijai, nevis Latvijas valstij;
Attālināšanos no Eiropas, tuvināšanos Krievijai;
Pāri visam sarūgtina Latvijas tautu.
Latvijas kurss uz Eiropu vai Eirāziju?
Eiropa un Latvija Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu svin 8. maijā, bet Krievijā un krievi Latvijā svin 9. maijā.
Eiropa un Latvija Mātes dienu svin Maija otrajā svētdienā, bet Krievijā un krievi Latvijā svin – 8. martā.
Krievijā ir homoseksuālo propagandas aizliegums, tāpēc arī Latvijā vāca parakstus referenduma rīkošanai.
Eiropa un Latvija Jēzus Kristus dzimšanu svin 24. decembrī, bet Krievijā svin 7. janvārī.
Vai tagad pienākusi kārta Jēzum Kristum dzimt pareizajā datumā arī Latvijā..
Jā, jā, tad sākdami ar pareizticīgo Ziemassvētkiem -valsts svētku dienu, mums gribot negribot būs jānonāk arī pie pareizticīgo Lieldienām. Un, kas to lai zina kādu skatu var pavērt galamērķis šāda iestaigātā taciņa..
Kāds labums Krievijai?
Krievija ārpolitikā sekmīgi izmanto, ne tikai mediju propagandu, zaļo cilvēciņu divīziju formēšanu bijušajās PSRS valstīs, bet arī garīgo dimensiju „krievu pasaules” veidošanā.
Pareizticīgo pareizā datuma nostiprināšanu Latvijas valstī ar likuma spēku – Latviju pārvietotu Krievijas-Bizantijas kultūras ietekmē, uzvirmojot reliģisko uzskatu konfrontāciju un apjukumu. Vēlāk, kad „svētki” tiktu nostiprināti Latvijas kalendārā, būtu daudz vienkāršāk apliecināt Eiropai, ka Latvija veidojās Krievijas teritorijā. Piemērs, Latvijā, Abrenes atdošana Krievijai un Ukrainā, Krimas teritorijas okupācija.
Kāds labums latviešu nācijai?
Viedokļi
Andis Kudors Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors un „Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mēdiji un nevalstiskais sektors” grāmatas redaktors.
„Uzskatu, ka pareizticīgo Ziemassvētki Latvijā kā atsevišķa valsts svētku (vai atzīmējama brīvdiena) janvārī neveicinātu sabiedrības vienotību, bet vēl vairāk šķeltu to. Tāpēc esmu pret šādu iniciatīvu. Vislabākais būtu, ja Latvijas Pareizticīgā baznīca lemtu par Ziemassvētku svinēšanas pārcelšanu uz decembri, atbilstoši katoļu, protestantu un daļas pareizticīgo baznīcu tradīcijai, kuras tos svin decembrī. Bet LPB protams ir tiesības lemt tā, kā tā uzskata par labu esam. Savukārt Latvijas parlaments arī var lemt tā, kā uzskata par pareizu. Nevajadzētu veicināt divkopienu valsts attīstību, šāds scenārijs (atsevišķas Ziemassvētku dienas kā valsts svētku dienas – brīvdienas – janvārī izveide Latvijā) patiktu Krievijas tautiešu politikas veidotājiem un īstenotājiem, kuri vēlas redzēt Latvijā dzīvojošos krievus (kuri sastāda vairākumu no Latvijas pareizticīgajiem) kā t.s. “krievu pasaules” sastāvdaļu nevis Eiropeiskas Latvijas sabiedrības daļu.”
Pēteris Eisāns (LBDS), Latvijas Baptistu Draudžu Savienība, mācītājs „ Latvija uz Eiropas fona izceļas ar ļoti labu ekumēnisko sadarbību kristīgo konfesiju starpā. Daudzi pareizticīgie pasaulē un arī Latvijā svin Ziemssvētkus kopā ar visiem. Mans opaps bija dzimis pareizticīgā ģimenē. Manuprāt, ir ļoti svarīgi Latvijā uzturēt ticības brīvības principu. Izskatās, ka t.s. pareizticīgo Ziemssvētku jautājums ir pat vairāk politisks nekā kanonisks jautājums. Ja jau cits kalendārs ir tik svarīgs, vai visi juliāna kalendāra apoloģēti savas dzimšanas dienas arī svin pēc vecā kalendāra? Manuprāt, ar t.s. pareizticīgo Ziemssvētkiem – tas ir solis uz sabiedrības šķelšanu un iešana nepareizajā virzienā, jo pēdējie daži gadi iezīmē Maskavas patriarhu kā Kremļa ideoloģijas sastāvdaļu. Arī interneta ziņu kanālos var redzēt kaujiniekus no Austrumukrainas, kas sveicinās ar vārdiem: par impēriju un par Pareizticību.”
Ivo Pavlovičs (LELB) Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca, mācītājs: „Es drīzāk jautātu – bet kā tad ar Lieldienām un tām piesaistītajiem svētkiem? Ziemassvētki ir tikai vieni no svētkiem. Zinu, ka rietumu pasaulē pareizticīgie mēdz svinēt Ziemasvētkus pēc rietumu kalendāra. Katrā ziņā šobrīd politiskā pieskaņa, šajā jautājumā, ir pārāk liela. Arī, starpvalstiskais politiskais fons nav īpaši labvēlīgs, lai mierīgi runātu par kristīgiem svētkiem un pieņemtu kādus lēmumus.„
Ainārs Baštiks: Bijušais politiķis, Rīgas Mateja draudzes mācītājs: „Jo vairāk kristīgu svētku, jo labāk.”
Iepriekšējās 11. Saeimas sasaukuma laikā runājot par pareizticīgo Ziemassvētkiem, kad deputātu vairākums balsoja PRET, interesantu domu izteica G.J.Eniņš no (ZZS frakcijas).
Teksts no stenogrammas: „Lietas būtība jau slēpjas vienkārši tajā, ka Dievs radīja pasauli nevis vienkāršu, bet pietiekami sarežģītu. Zeme griežas ap Sauli citā ritmā, nekā to sākumā bija izrēķinājuši astronomi, zinātnieki, un Jūlija kalendārs izrādījās neprecīzs, un Eiropa, kas ir gājusi zinātnei pa priekšu, attapās, ka ir jādzīvo pēc Gregora kalendāra, kas atbilda: ziema – ziemā, kad ir sniegs; vasara – vasarā. Bet, ja mēs sekotu tagad tam, kā tas ir vecticībniekiem un pareizticīgajiem, tad tā mēs varētu nonākt pie tā, ka Ziemassvētki būtu pavasarī, jo katrs gadsimts rada nobīdi par vienu dienu, rada šo kļūdu. Eiropas pareizticīgās valstis šos svētkus svin pareizāk, tā, kā tas ir saskaņā ar astronomiju. Un tā ir vienkārši turēšanās pie vecā. Tā ir drīzāk atpalicība (No zāles deputāts J.Dobelis: „Garīgā atpalicība!”), nevis iešana laikmetam līdzi. Kā griežas, kā riņķo zvaigznes – tas nav iekļauts precīzā decimālsistēmā, kā mums to gribētos, tas nav nosakāms ar Baznīcas kanoniem, dekrētiem, bet es ticu, ka agrāk vai vēlāk tāpat arī visa Krievija svinēs pareizā laikā.”
Secinājums: Baznīca ir miera nesēja, nevis vienas konfesijas gribas uzspiedēja. Latvijā nav lielākā daļa tautas pareizticīgā, lai svinētu pareizo datumu piešķirot tai valsts svinēšanas statusu.
Svētki ir labi, un katras konfesijas svētki ir Latvijas tautību un konfesiju bagātība, taču pareizticīgo Ziemassvētku svinēšana ir individuālā kārtā izbrīvējama un saskaņojama ar darba devējiem, nevis pārvēršama vēl vienā valsts svētku dienā. Nav runa „par” vai „pret” pareizticību, bet ir runa par valsts svētkiem.
Priekšlikums: Ierosināt Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadībai, palūkoties progresīvās Igaunijas Pareizticīgās baznīcas virzienā, kura 2011.gada vasarā paziņoja, ka pievienojas Gregora kalendāram, lai atbrīvotos no krievu Baznīcas mantojuma un padomju laika domāšanas veida.
Brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai. Jāatgādina, ka Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir noteikts, ka, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
Ja politiķi un tauta vēlas iedibināt vienojošus un Latvijas valstij atbilstošus valsts svētkus būtu jāsāk ar to, ka visu tradicionālo baznīcu, kā arī jauno jeb dzīvo draudžu pārstāvjiem jāsēžas pie kopēja galda un jāvienojas par to. Vienojošu lēmumu iesniegt Saeimā un diskutēt ar Latvijas tautu.
Visdrīzāk goda vietu pelnīti varētu ieņemt Latvijas vēsturiskām un latviešu tautas glābjošām saknēm ieaugušās -brāļu draudzes. Latvijas valsts stiprinošām, vienojošām vēsturiskām saitēm un uz nākotnes atmodas fona centrēta – BRĀĻU DRAUDŽU DIENA.
Līdzīgas ziņas:
Dzintra Hirša: par brīvdienu piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanai
DP: Krievija izmanto Pareizticīgo baznīcu, lai ietekmētu sabiedrību Latvijā
2 komentāri
#1Ilona Āboliņa (Ansone)December 26, 2014, 5:29 pm
Es tik varu pateikt, ka mūsu valstī to svētku dienu ir par daudz.
#2Uldis SaulkalnsJanuary 5, 2015, 8:06 pm
Lai piešķir 3 brīvas dienas priekš Ziemassvētku svinēšanas un tad jau katrs, lai izvēlas savas brīvdienas
Uzraksti, ko domā