„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kristīgie deputāti un Kristīgo juristu asociācija: jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm ir „ķeizara” daļa

„Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder,
un Dievam, kas Dievam pieder.”” (Mat. 22: 22)

 

Publicitātes foto

No jauna sabiedrībā uzvirmojusi diskusija par jaunajām Latvijas pasēm, aktualizējoties jautājumam, Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm?  Lai rastos skaidrība par to, kāda ir kristīgi- politiska nostāja šajā jautājumā, spektrs.com konsultējās ar kristīgajiem deputātiem, savukārt kristīgi- juridisku atbildi sniedza Kristīgo juristu asociācija. Atbilde saistībā par „Līgo karogu” Veidelota tēlu tajā un latvju-pagāniskajām zīmēm pēc būtības netika sniegta, taču atgādinājums par to, kas ķeizaram pienākas, bija katram uz mēles.

 

Evika Siliņa (Vienotība) Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Evika Siliņa informēja par vispārējo PMLP brīvi pieejamo informāciju saistībā Dziesmu un deju svētku motīvu un mērķi.

Savukārt par mākslinisko dizainu Siliņa teica: „Ir skaidrs, ka pasu mākslinieciskā noformēšana ir nozīmīgs jautājums, kas turpmāk Latvijas valstī ir rūpīgāk risināms jauna parauga pasu izgatavošanas procesā, ņemot vērā tās plašo izmantotāju loku. Latvija līdzīgi kā citas valstis, izgatavojot pases, tās mākslinieciskajā noformējumā izmanto motīvus, kas raksturo mūsu valsti un tai svarīgas vērtības.”

Par reliģisko jūtu aizskārumu Siliņa ir pārliecināta, ka tādas neesot: „ Es esmu pārliecināta, ka Latvijas pases mākslinieciskais noformējums, nepavisam nav vēlējies uzsvērt kādas noteiktas reliģiskās pārliecības un vērtību pārākumu pār citām. Šajā ziņā neredzu iemeslu, ka varētu būt saskatāms aizskārums reliģiskās pārliecības brīvībai.”-pauž Siliņa.

Siliņai pauž nožēlu, ka saistībā ar Latvijas pases noformējumu, ir radušās asociācijas, kuru rezultātā kristīgās ticības pārstāvji ir sajutuši aizskārumu savai reliģiskajai pārliecībai un vērtībām.

„Es uzskatu, ka kristīgās vērtības, līdzās tādām vērtībām kā latviešu valoda, latviskā kultūra un vispārcilvēciskās vērtības, arī raksturo Latvijas kā valsts identitāti. Visas šīs vērtības kā Latvijas valstiskumu raksturojošas ir nostiprinātas arī Latvijas Republikas Satversmē.”-tā Siliņa.

Foto: Saeimas kanceleja

Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) “Farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Jēzu pieķert kādā vārdā. Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?” Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādiet Man nodevu naudu.” Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un Viņš sacīja tiem: “Kā attēls šis un uzraksts?” Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un, to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.” (Mt 22:15–22)

Einārs Cilinskis neuzskata, ka pagāniskie simboli pasē ir vēršanās pret kristīgo ticību. „Mēs taču nepielūdzam ne šos simbolus, ne pasi. Latviešiem ir senas zīmes – tad kādi ļaudis izdomāja no tā reliģiju (kam visdrīzāk maz kopīga ar patiešām izbijušu seno reliģiju). Man tā nav reliģija, bet latviešu kultūras saknes es cienu,”-pauž Einārs Cilinskis.

Inga Bite (Reģionu alianse)Reliģiskās pārliecības brīvība ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts stūrakmeņiem. Diemžēl, mūsdienās tas kļūst arvien mazāk pašsaprotami, īpaši, ja runājam par kristīgo ticību. Kristieši savas pārliecības dēļ nereti saņem izsmieklu un nievas daudzās Eiropas valstīs.

Nedomāju, ka ir pamats apspriest, vai viedoklis par Latvijas pases dizainu ir vai nav pamatots, Ja cilvēks uzskata, ka kaut kas nesaskan ar viņa reliģisko pārliecību, tas jāpieņem par faktu šajā konkrētajā gadījumā.  Taču jāņem gan vērā, ka pase ir Latvijas Republikas īpašums, un tāda paliek arī tad, kad atrodas pie kāda konkrēta cilvēka. Attiecīgi, arī pases dizains un uz tās attēlotās zīmes vairāk saistāmas nevis ar konkrētās personas identitāti, bet ar tās valsts (šajā gadījumā – Latvijas) identitāti, kas pasi izdevusi. Šādu identitāti Latvijai ir izvēlējusies tās valdība – Ministru kabinets, apstiprinot noteikumus ar pases paraugu. Man kā kristietei šajā kontekstā nāk prātā Jēzus vārdi, kurus Viņš teica mācekļiem: “Tad nu dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder”

PMLP atbilde ir sniegta PMLP kompetences ietvaros. PMLP nav tiesīga izsniegt pasi, kas neatbilst spēkā esošiem noteikumiem. Taču no raksta noprotams, ka jautājums sākotnēji nebija adresēts PMLP bet gan Saeimas priekšsēdētājai, kas jau ir pilnīgi cits līmenis, cita kompetence un tiesības. Šādā kontekstā atbilde un reakcija vairs nebūt nav pietiekama.

Domāju, ka Saeimas priekšsēdētājai, sazinoties ar reliģisko konfesiju vadītājiem un citiem reliģiskajiem līderiem Latvijā bija jānoskaidro, vai šāds viedoklis par Latvijas pases dizainu ir tikai atsevišķiem cilvēkiem, jeb tādu pārstāv daudzi kristieši.

Ja tā ir individuāla izvēle, tad droši vien nebūtu samērīgi tai meklēt valsts līmeņa risinājumus, taču ja līdzīgi domā daudzi, tas būtu pamats iniciēt jautājumu par Latvijas pases dizaina maiņu vai alternatīva dizaina apstiprināšanu.

Vienlaikus, tā kā pase ir valstij piederošs dokuments, nedomāju, ka tieši pase kaut ko ietekmē konkrētas personas identitātē. Cita lieta ir, ka pase atspoguļo valsts vadītāju lēmumus par to, kādai jābūt Latvijas Republikai un tās kopējai identitātei. Taču valsts vadītāju izvēli mēs katrs, arī katrs kristietis, varam ietekmēt, atbildīgi piedaloties vēlēšanās.

Kristīgo juristu asociācija Kristīgo juristu asociācija atbildi saistībā par „Līgo karogu” Veidelota tēlu tajā un latvju-pagāniskajām zīmēm nesniedza. Taču stingri pieturējās juridiskajam formulējumam par doto tēmu.

Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.pantu personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums un persona ir tikai dokumenta turētājs.

Jaunajā Derībā Jēzus norāda farizejiem, atbildot uz viņu izaicinājumu, kuras lietas pieder zemei un kuras pieder debesu valstībai:

(Mateja 22: 17-21) „Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?”
Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi?
Parādait Man nodevu naudu.” Un tie atnesa Viņam vienu denāriju.
Un Viņš sacīja tiem: “Kā attēls šis un uzraksts?”
Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”

Mēs esam aicināti ievērot mūsu valstī noteikto lietu kārtību un pases, kuru izsniegusi valsts, glabāšana nav pretrunā ar mūsu, kā kristiešu pārliecību.

Pases dizains tiek mainīts, lai nodrošinātu iespēju iestrādāt tajā jaunus un modernus aizsardzības līdzekļus, lai samazinātu viltošanas iespēju. Kristīgo juristu asociācija uzsver, ka pirms pases dizaina izstrādes PMLP piedāvājusi, personām iespējamību sadarboties un piedāvāt savu risinājumu pases dizainam, argumentējot dizaina elementus.

Kristīgo juristu asociācija piekodina:Būtu svarīgi nejaukt dokumenta, kas ir Latvijas valsts īpašums, identitāti ar pašas personas (kristieša) identitāti.”

Pasē ir atrodams arī fragments no Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju” pirmiespieduma. Lai tas mums ir par pieturas punktu, lai mēs dedzīgi pastāvētu lūgšanās par mūsu valsti.

Vai kristieši reliģiskās pārliecības dēļ ir tiesīgi atteikties no jaunās Latvijas pases ar pagānu zīmēm? 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO(0)

Rinta Bružēvica :Pāri mums pašiem Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās. “Mēs nākam no saknēm, un vainagu visa pasaule sauc par Latviju. Mēs to apdzīvojam un piepildām. Te noris mūsu dzīves ar to priekiem un skumjām. Uz mums guļ seno laiku svētība. Tāpēc mēs esam. Un esam tik gudri, talantīgi, varoši,

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”

Norisināsies konference „Reformācijas krāsas”(0)

“Reformācijai 500″ un Rīgas reformācijas 500. gadadienas pasākumu ietvaros Latvijas Evaņģēliskā alianse š. g. 26.oktobrī rīko 2. konferenci „Reformācijas krāsas”. Konference norisināsies Rīgas Domes sēžu zālē no 10:00 līdz 16:00. Šā gada moto: „Reformācija pirms un pēc Reformācijas”. Apskatīsim Reformāciju arī kā procesu vēsturē un sabiedrībā. Nešaubīgi Reformācijas centrālais notikums bija Mārtiņa Lutera Baznīcas reformācija 1517. gadā, kam sekoja politiskā reformācija. Tomēr Reformācijas

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām

Diskusija: Ārvalstu propagandas ietekme uz vēlēšanām(0)

Šī brīža situācija Rietumu pasaulē un Latvijā ir aktualizējusi jautājumu par ārvalstu propagandu – kāda ir tās ietekme uz neatkarīgu valstu vēlēšanām? Kā demokrātiskai valstij cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām? Vai vēlēšanas Latvijā varētu tikt ietekmētas no ārpuses? Uz šiem jautājumiem mēģināsim rast atbildi diskusijā jauniešu auditorijai. Piedalījās: Dr. theol. Guntis Kalme, Dr.sc.pol., LĀI

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.