„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kārlis Krēsliņš par Baltijas ceļa 30gadi: „Tā ir MŪSU VALSTS UZVARAS diena”

Raksta autors Kārlis Krēsliņš- Dienesta NBS  brig. ģenerālis(atv.) Dr.habil.sc.ing. Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory No 2006.gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory) Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs. Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem.  Grāmatas „Gods kalpot Latvijai” autors. 

Šogad 31. augustā aprit tieši 25 gadi kopš Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas

Tā faktiski ir MŪSU VALSTS UZVARAS diena

Kara muzejā, 2019. gada 30. augustā

Latvijas okupācijas norises gaita 1939. un 1940. gadā

Foto: Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Ievads. Atļaujiet, es dažos vārdos iepazīstināšu ar sevi. Esmu viens no Latvijas politiski represētiem. Mūsu ģimeni 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju, Amūras apgabalu, Tigdas rajonu, kur mēs atradāmies līdz 1957. gadam.

Manas kompetences. Esmu atvaļināts karavīrs ar 42 gadu dienesta pieredzi, habilitētais inženierzinātņu doktors, viens no NAA dibinātājiem un bijis tās prorektors un rektors, NBS Apvienotā štāba priekšnieks 2000.-2004. gadā, kad mēs stājāmies NATO.

Atceroties vēsturiskos faktus (1939-1940). Es gribētu sākt ar “Situāciju pasaulē”. Lai saprastu situāciju pasaulē un Latvijā 1939. gadā, vajag atcerēties Pirmā pasaules kara (WW1) sekas, kuras izjuta arī Latvija.

Pirmā Latvijas padomju okupācija (1918-1919), 300 000 Latvijas iedzīvotāji tika nogalināti WW1 un cīņās par neatkarību, 850 000 bija spiesti pamest Latviju.

Vācija jutās neapmierināta ar WW1 rezultātiem. Vācijā pie varas nāca Hitlers ar revanšistiskajām idejām, ar lozungiem par Vācijas pārākumu par citām valstīm. Austrumos – Staļins ar komunisma idejām, ar vēlmi tās izplatīt visā pasaulē. Abas šīs ļaunās impērijas apspieda mazās valstis gan politiski, gan ekonomiski. Tā veidojās cieša Krievijas (PSRS) un Vācijas partnerība.

Foto: Ministru kabinets

Situācija Latvijā. 1933. gada 23. decembrī Latvijas “Jaunākās ziņas” joko par divu impēriju centieniem pakļaut savai ietekmei Latviju. Bija arī daudz nopietnāki notikumi Latvijā. 1934. gadā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica 15. maija apvērsumu, izbeidzot Saeimas un politisko partiju darbību. Viņš bija valstsvīrs – cilvēks ar lielu autoritāti. Esot Sibīrijā, es dzirdēju tikai pozitīvus vārdus, veltītus “Ulmaņlaikam”.

Pēc Edgara Andersona datiem, mazākais Kara ministrijas budžets bija 19% un lielākais 40% no valsts budžeta. Vidēji tas sastādīja 25% no valsts budžeta. Latvijas Armija bija nosacīti labi ekipēta un trenēta. Bija individuālie ieroči vairāk nekā 100 000 cilvēkiem, bija pat zemūdene, un paši ražojām lidmašīnas.

Liels spēks bija Aizsargu organizācija ar 60 000 aizsargu, kura netika finansēta no Kara ministrijas budžeta un kuras uzdevums bija atbalstīt policiju kārtības uzturēšanai valstī. Šo pieredzi vajag izpētīt un izmantot hibrīdkara un “zaļo cilvēciņu” laikā. Daļēji šie jautājumi tika risināti 2018. gada mācībās “Namejs 2018”. Bet, par lielu nožēlu, Baltijas valstis nebija vienotas.

Svecīšu ceļš. Foto: Nacionālā apvienība

Notikumu hronoloģija. 1939.gada 23.augustā bija Maskavā parakstīts Molotova – Ribentropa pakts, bet papildus tika parakstīts slepens papildu protokols, kura esamību PSRS noliedza visus pastāvēšanas gadus. Tas bija pamats Otrā pasaules kara (WWII) uzsākšanai. Vācija iniciēja militāro konfliktu uz Polijas robežas un kopā ar PSRS ieņēma Poliju. Latvija paziņoja par neitralitāti.

Var atzīmēt, ka Vācija daudz ko mācījās no Staļina pieredzes, kā organizēt ieslodzījumu nometnes, kā iznīcināt cilvēkus. Tā bija divu diktatoru savstarpēja apbrīnošana. Vai tas dažviet nenotiek arī 21. gadsimtā? Tika organizētas kopējās mācības karavīriem, pat kopēja parāde Brestā – Litovskā 1939. gada 23. septembrī.

Maskavā 1939. gada 28. septembrī tika parakstīts Draudzības līgums un noteiktas robežas. Tika pievienota karte ar Staļina un Ribentropa parakstiem. Šī līguma būtību parāda plāns:

1)  strādājiet Baltijas valstīs un Somijā – atbilstoši savstarpējās palīdzības līgumiem (SPL) un padomju karaspēka izvietošanai šajās valstīs;

2)  sagatavojiet deportācijas plānus;

3)  pārtrauciet SPL līgumus un apsūdziet Baltijas valstis un Somiju par līgumu nepildīšanu;

4)  izvirziet šīm valstīm ultimātus;

5)  okupēt Baltijas valstis un Somiju;

6)  organizējiet viltus vēlēšanas okupētajās valstīs par pievienošanos PSRS.

Baltijas valstis piekrita parakstīt sasvstarpējās palīdzības līgumus ar PSRS. Igaunija to parakstīja 1939. gada 28. septembrī, Latvija – 5. oktobrī, Lietuva – 10. oktobrī. Somija atteicās parakstīt līgumu, un 1939. gada 30. novembrī PSRS uzbruka Somijai.

PSRS – Krievijas Baltijas valstu okupācijas sagatavošana. Tika sagatavots PSRS speciālo dienestu (KGB) “Slepenais deportācijas plāns Nr.001223” par Baltijas valstu iedzīvotāju deportāciju uz Sibīriju (Gulagu). Plāns bija sagatavots un parakstīts 1939. gada 11. oktobrī, tikai vienu dienu pēc līguma “Par savstarpēju palīdzību” parakstīšanas ar Lietuvu. Tas ir PSRS – Krievijas noziegums pret cilvēci.

PSRS nākamais solis bija Baltijas valstu aneksija. 1940. gada 17. jūnijā PSRS armija un tās tanki okupēja Rīgu un Latviju. To labi saprata ASV. Tādēļ tapa ASV Valsts departamenta 1940. gada 15. jūlija memorands. Divi galvenie punkti:

1) PSRS ar 500 000 padomju armijas karavīriem ir okupējusi Baltijas valstis;

2) Baltijas valstu valdības ir aizstātas ar  “PSRS marionešu valdībām”.

Terora gads – 1940. gada 16. jūnijs – 1941. gada 1. jūlijs – Baltezers, Litene, Dreiliņi, Rīgas Centrālcietums. Tad turpinājās Otrais pasaules karš, kas bija Molotova – Ribentropa pakta sekas. 75 000 Latvijas iedzīvotāji nogalināti vai deportēti. PSRS un Vācija ir sabiedrotie. 1941. gada 22. jūnijā sākās Vācijas operācija jeb “BARBAROSAS” plāna realizācija.

Secinājumi. 1940.-1941. + 1944.-1952. Padomju okupācija un 320 000 Latvijas iedzīvotāju nogalināti vai deportēti. 1941.-1945.: Vācijas okupācija un 62 000 ebreju un 80 000 latviešu ir nogalināti. Kopā 1940.-1952.: 462 000 nogalināto vai deportēto.

Latvijas karavīri, kas dienēja vācu armijā, vēlāk Cēdelgemas gūstekņu nometnē 1945. gada 18. novembrī no vietējiem pieejamiem materiāliem izgatavoja Latvijas Brīvības pieminekļa kopiju un rakstīja: “Mēs ticam, mēs zinām – nāks diena, kad mēs stāvēsim atkal pie lielā Brīvības pieminekļa mūsu dzimtenes sirdī – sirmajā Rīgā. Mēs stāvēsim ar ziediem rokās. Mēs atkal būsim brīvi brīvajā, jaunajā Latvijā.” Tāda bija visu ticība!

Valsts prezidenta A. Bērziņa komentāri par 16. marta piemiņas  dienu. “Latvijas leģionāri nav kara noziedznieki, kā to noteica sabiedrotie tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Šobrīd dažu oponentu darbības ap leģionāru dienu ir absurds un dara tikai negodu mūsu valstij. “

Secinājumi.

1. Baltijas valstīm vajadzētu kopā aizsargāt savu teritoriju.

2. Valsts prezidenta Ulmaņa teiktais «Palieciet savās vietās, es palikšu savā», pēc mana subjektīvā viedokļa, nebija pareizs, jo nesasniedza mērķi dot iespēju izdzīvot Latvijas iedzīvotājiem (karavīriem). Tad nebūtu diskusijas par okupācijas faktu.

3. Baltijas valstis ir NATO un ES. Tagad mēs ieviešam vispārējo valsts aizsardzību (VVA) un skolās valsts aizsardzības mācību (VAM).

  • VVA atbalsta NATO kolektīvo viedo  aizsardzību.
  • Likumi un citi normatīvie akti tagad dod iedzīvotājiem iespēju bez papildu komandas aizstāvēt savu Tēvzemi.

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Maģija

Leonards Inkins: Maģija(0)

Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu. Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis? Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva. Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens,

Leonards Inkins: kas ir valsts?

Leonards Inkins: kas ir valsts?(0)

18.11.2020. Pie Kārļa Ulmaņa. Foto: Marlēna Pirvica Bieži dzirdu, ka: valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga uc. Par to, kas ir valsts, kopš Platona ir daudz grāmatu uzrakstīts, daudz filmu uzņemts un daudz skaidrots. Bieži par valsti grāmatās paustais,

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem

Iesniegta Pateicības vēstule Latvijas valsts vadītājiem(0)

Pagājušā gada 19. oktobrī jau otro reizi pēc kārtas notika viens no lielākajiem kristīgajiem pasākumiem Latvijā – Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī, Latviju!”. Šis pasākums, kas vieno gandrīz visus Latvijā esošos konfesiju vadītājus un ticīgos, tiek rīkots ar mērķi apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā

Džejs Lī Grēdijs: Kā uzlādēt garīgās baterijas jeb 7 veidi lūgšanu dzīves atjaunošanai 2020.gadā(0)

J. Lee Grady Dž. Lī Grīds, Žurnāla Charisma līdzautors. Kristīgajā žurnālistikā viņš ir iesaistīts kopš 1981. gada. Dzimis Atlantā, Dž. Lī Grīdam un viņa sievai Deborai ir četras meitas. Vairāku grāmatu autors tostarp populārā grāmata “10 meli, ko baznīca stāsta sievietēm”. Dž. Lī Grīds ir apmeklējis 12 valstis, izaicinot draudzi atbrīvot sievietes kalpošanā un izbeigt

Leonards Inkins: Viltus ziņas

Leonards Inkins: Viltus ziņas(0)

Sistemātisku viltus ziņu mērķis esot, manipulējot ar daļēji reāliem faktiem, mēģināt ietekmēt sabiedrības noskaņojumu, mazināt uzticību valsts institūcijām un amatpersonām, kā arī ietekmēt cilvēku prātus un sirdis. Mūsdienu informācijas karā svarīgākais esot nevis fakti, bet emocijas. Ja izdodas izraisīt sabiedrībā spēcīgas emocijas, bailes vai dusmas, pat tad ja publicētie fakti ir tikai daļēji patiesi, viltus

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.