„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš. Vizīte uz Valmieras integrēto bibliotēku

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu. 

 

Kārlis Krēsliņš: Valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē. Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara?

Nākamais solis var būt iespēju meklējumos, neiedarbinot NATO 5.pantu, iegūt ietekmi ES un NATO valstī. Tādu operāciju veiksmīgi var veikt valstī, kur uzticība valsts pārvaldei, izpildvarai un likumdošanas varai ir zema, kur sabiedrība ir sašķelta.

Es piedāvāju veikt analīzi uz manas valsts piemēra. Latvijā ir daudz problēmu, jo vēl PSRS laikos Latvijā latviešu bija ~50%, pilsētās mazāk nekā puse. Kad veidojām Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), Latvijā bija ~20 000 atvaļināto PSRS virsnieku. Mūsu NBS nekad nav bijuši tik lieli.

Svarīgi ir vienoties par jēdzienu drošība un aizsardzība vienotu sapratni. Drošība ir plašāks jēdziens, kas ietver politisko, ekonomisko, sociālo un fiziskās drošības jeb aizsardzības jomu. Latvijā budžets sastāda tikai ~30% no IKP, liela ēnu ekonomika, ļoti zema uzticība valdībai un parlamentam utt. Es pieskaršos aizsardzībai.

Pirms iestāšanās NATO valsts aizsardzības politika balstījās uz totālās un teritoriālās aizsardzības principiem. Mēs plānojām kara laikam veidot 50 000 lielus NBS. Iestājoties NATO, mūsu valsts aizsardzības politikai jābalstās uz kolektīvo viedo aizsardzību. Daudzi lielu izmanību veltīja pašaizsardzībai un to saprot savdabīgi, jo nevar piekrist ASV vēstnieces teiktajam Saeimā, ka NATO valstu pašaizsardzība ir kolektīvā viedā aizsardzība.

Latvijā pirms kara bija brīvprātīgā Aizsargu organizācija, kuras sastāvā bija 60 000 aizsargu un jaunsargu, bet tikai 150 aktīvā dienesta karavīri. Aizsargu organizācija nebija Kara ministrijas pakļautībā un finansējumā. Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika izveidota Zemessardze (ZS), kas vēlāk tika iekļauta NBS sastāvā. Pirms iestāšanās NATO valsts aizsardzības plāns balstījās uz ZS kaujasspējām.

Iestājoties NATO, atsakoties no obligātā militārā dienesta (OMD) un izveidojot profesionālos NBS, svarīgi ir noteikt brīvprātīgas ZS organizācijas uzdevumus. Latvijā pirms II pasaules kara Aizsargu organizācija palīdzēja policijai nodrošināt fizisko drošību valstī. Tagad ZS varētu risināt līdzīgus uzdevumus, bet, veicot Ukrainas notikumu analīzi, var prognozēt, ka 21. gadsimtā šie uzdevumi kļūst daudz sarežģītāki.

Atsakoties no OMD, Latvijā uzsāk ieviest skolās “Valsts aizsardzības mācību”. Speciāli tiek gatavoti pasniedzēji Sporta akadēmijā. Mācībās ietver izdzīvošanas iemaņas dažādās dzīves situācijās. Viena sadaļa ir militāra. Vecākajās klasēs ar lauku nometnēm. Daļa jauniešu iesaistās Jaunsardzē un vēlāk brīvprātīgi stājas profesionālajos NBS vai ZS.

Latvijā ir 2019. gadā izstrādāta un apstiprināta jaunā Nacionālā drošības stratēģija (Latvijā šo dokumentu sauc Nacionālā drošības koncepcija (NDK)). Tagad tiek gatavota jaunā Valsts aizsardzības koncepcija (stratēģija) (VAK), kur ir NATO valstīm zināmas lietas, ka valsts aizsardzības politika balstās uz NATO viedo aizsardzību. Vienlaikus tiek izstrādāta jauna sistēma – Visaptveroša valsts aizsardzība (VVA).

Visaptverošā valsts aizsardzība – ārpus NATO valstīm tā ir totālā aizsardzība, bet NATO valstīm tā nodrošina, pirmkārt, fizisko drošību valstī, kamēr nevar iedarbināt NATO vienošanās 5. pantu. Otrkārt, militārā konflikta gadījumā, kad darbojas 5. pants, nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu (HNS). Tiek plānots veidot kopēju drošības speciālistu izglītības iestādi.

Latvijas pieredze var būt interesanta un noderīga citām valstīm, lai mazinātu fiziskās drošības draudus valstī.

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Svētā inkvizīcija

Leonards Inkins: Svētā inkvizīcija(0)

Inkvizicija. Māslinieks: Joseph Nicolas Robert-Fleury. Avots: Wikipedia Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas? Pat ja netici maģiskām, darbībām, ja netici, ka kāds ar maģijas palīdzību spēj ietekmēt tevi un citus, arī tad ir iemesls

Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotnei

Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotnei(0)

Priekšlikumu izstrāde jaunam doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas modelim ministrijas darba grupā tika sākta jau pavasarī, bet tieši valsts svētku nedēļā iekšējai lietošanai tika izplatīts šī darba melnraksts – konceptuālais ziņojums Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā. Runa ir par visaugstākās raudzes zinātniskajiem darbiem – promocija ir šo darbu

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam(0)

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē. Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu, viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā(0)

Sarunā „Cīņai sveiks!”  ar NA RD deputātu Daini Loci un Leonardu Inkinu, sarunas vadītāja Marlēna stāstīja par latviešu nodevību nerunājot latviski Latvijā. „Es aicinu latviešus Latvijā runāt latviski,” pauda Marlēna. Leonards Inkins piebilda: „Vai Jūs saprotat, ko šāds aicinājums dažkārt nozīmē latvietim?”.. Marlēna: „Pazemojumu?” Leonards: „Bieži arī pazemojumu..” Sarunas „Cīņai sveiks!” ierobežotā laika dēļ nav

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS

Latvijas Evaņģēliskā alianse ielūdz uz konferenci REFORMĀCIJAS KRĀSAS(1)

Latvijas Evaņģēliskā alianse  ielūdz uz: 3. starptautisko konferenci  REFORMĀCIJAS KRĀSAS  25. oktobrī 10:00,  Rīgas Domes sēžu zālē. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma”. Konferences šā gada moto: “Reformācijas Rītausma” Šogad konferencē ar lekcijām piedalīsies: Roberts Spirģis, Dr.hist., Manfred Kruppa, M.A., (Vācija) Uģis Sildegs, Dr.theol., Krišjānis Lācis, Mg.phil., Gints Lūsis Grīnbergs, Jānis Šiliņš, Dr.hist., Beata Paškevica, Dr.phil., Jouko

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.