Kā var ietekmēt izmeklēšanu un tiesas procesa izskatīšanu ātrāk par nolikto procesuālo laiku? Droši vien, ja tas būtu iespējams, tad tas liecinātu par korupcijas iespējamību. Nav slikti censties panākt taisnību. Tas ir cēli, bet kādā ceļā, tas tiek panākts? Ja reiz tiek meklēta taisnība ar „Sabiedriskās komisijas” palīdzību, kas nodokļu maksātājiem izmaksātu 100 000Ls, tad jāsāk ar kādu citu jautājumu. Vai vienmēr valsts mērogā arī citās traģēdijās Latvijā notiek līdzīga reakcija? Bet ja pavisam atklāti, tad cik lielam jābūt upuru skaitam, lai valsts amatpersonas veiktu noteiktus soļus, lai tādas lietas neatkārtotos un vaininieki par to nestu atbildību?

Pēc veikala Maxima traģēdijas notika glābšanas process. Glābjot nelaimē nonākušos vairāki glābēji varonīgi gāja bojā.

Sabiedrībā – vāca ziedojumus. Rezultāts grandiozs, “Ziedot.lv” ir saziedoti vairāk nekā 223 000 latu.

No valsts puses zibenīgā ātrumā tika izsniegtas kompensācijas cietušo ģimenēm. Izteiktas līdzjūtības. Valsts vīri centās panākt, lai pēc iespējas izmeklēšana virzītos ātrāk.

Draudzēs visā Latvijā tika rīkotas lūgšanas, kā arī atbalstīts finansiāli.

Viss iespējamais jau ir izdarīts un tālākās darbības ir atkarīgas no izmeklēšanas un tiesu procesiem. Taču kādam ir radusies novēlota ideja „fiks”. Kā nopelnīt 100 000 Ls uz Maxima traģēdijas rēķina?

Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija par 100 000Ls.

Ideja „fiks” nosaukta par „sabiedriskās komisijas” sastādīšanu. Un ja reiz tauta spējusi savākt 223 000 Ls lielu ziedojumu, tad kas tad tur vēl nesavākt 100 000Ls (nodokļu maksātāju nauda) atsevišķiem cilvēkiem, kuri it kā pārbaudīs procesus, kas principā jau ir izdarīti.

Vērojot šādu processu, kurā ar viegli sirdi spēj „izmest”100 000Ls, šķiet nesavienojums ar to, kad vēl nesen bija nepieciešama tieši tāda pati summa kādas citas daudz lielākas traģēdijas (genocīda) seku noskaidrošanai, taču 100 000Ls netika piešķirti.

Latvija: Okupācijas seku apkopošanas komisijai nepiešķir 100 tūkstošu latu

PSRS okupācijas perioda laikā Latvijai nodarīti aptuveni 200 miljardu latu zaudējumi. Šogad okupācijas seku apkopošanas komisija pieprasījusi 100 tūkstošu latu finansējumu. Patlaban komisija veikusi 40 pētījumus un ekspertīzes. Atlika vien apkopot statistiku un saskaņot valodas, lai varētu fokusēt zaudējumus ar juridisku pamatojumu, lai pieprasītu kompensācijas no okupētājiem. Taču ārlietu ministrija piešķirt prasīto atteica. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs presei paskaidroja, ka negrib kaitināt Krieviju.

Daudzi tautieši uzskata, ka pieprasītais tāpat nebūtu apmaksāts, taču piemērs, kad Krievija atmaksājusi Čehijai un Somijai padomju parādus pierāda pretējo.

Iedomāsimies situāciju, ka Maxima traģēdijas gadījumā valsts pārstāvis pateiktu: “Latvijas tauta, traģēdiju izskatīt un kompensācijas pieprasīt nedrīkst, jo tādā veidā mēs nokaitināsim notikuma vaininiekus.”

Traģēdijas ir abās situācijās, bet attieksme…

Krievija atmaksājusi Čehijai un Somijai padomju parādus

Krievijas Federācija ir pabeigusi parādu atmaksu Čehijai, Somijai un Melnkalnei 4,08 miljardu dolāru apmērā, ziņo valsts Finanšu ministrija.

Parāds šīm Eiropas valstīm radās, Krieviju atzīstot par atbildīgu par bijušās PSRS saistībām. Atbilstoši līgumam, kas tika noslēgts 1994.gadā, Čehija saņēma 3,6 miljardus dolāru, bet Melnkalne atbilstoši 2007.gada līgumam saņēma 18 miljonus dolāru.

Lielāko daļu parāda Somijai, kas ietilpst Parīzes kreditoru klubā, Krievija dzēsa 2005. -2006.gadā, atmaksājot parādsaistības klubam. Atlikušos 30 miljonus dolāru Somija saņēma atbilstoši 2006.gada līgumam.