„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Jānis Vanags: Vladimirs Putins kā Dieva sūtnis latviešiem?

Jānis Vanags:

Lai mums miers un Dieva svētība!

Aģentūras “Interfaks” portālā ir publicēts materiāls par vērtējumu, ko es esot izteicis Krievijas prezidentam V.Putinam un viņa politikai.

Citāti ir izrauti no konteksta un, kopā ar kliedzošo virsrakstu, sagrozīti atspoguļo manis sacīto. Priecājos, ka daudziem no jums tas likās neticami arī bez maniem paskaidrojumiem.

Citāti daļēji ņemti no intervijas NRA “Visums nav taisnīgs”, ko sniedzu Elitai Veidemanei un kas ir izlasāma šeit:

Tiem, kas negrib lasīt visu interviju, piedāvāju izvilkumus – vispirms “Interfaks” rakstīto un pēc tam to, ko patiešām teicu. Kvadrātiekavās ir mans teksts, kas beigās tika noīsināts un publikācijā neiekļuva. Arī iepriekš ir gadījies, ka tieši ap īsinājumiem izceļas neskaidrības un debates.

Interfaks:

Для латышей Путин – посланник Бога, заявляет лютеранский архиепископ Латвии;

“Они (латыши – “ИФ”) слышат голос разума в речах Путина, когда тот говорит о традиционных ценностях и необходимости веры. Путин в их глазах выглядит как посланник Бога”, – заявил Я.Ванагс в интервью латышской газете “Диена”.

Отвечая на вопрос о переоценке семейных ценностей, призывах отказаться от традиционного брака и попытках легализации педофилии, он отметил, что для многих латышей эти тенденции не могут расцениваться иначе, как самоубийственные.

Intervija:

Vienkārši cenšos lietas redzēt secībā un kopsakarā. Bet to jau redzu ne tikai es. Daudziem latviešiem šī virzība liekas pašnāvnieciska. Viņiem sāk likties, ka saprāta balss ir saklausāma prezidenta V.Putina runās. Kad viņš runā par tradicionālajām vērtībām un ticības vajadzību, viņš var sākt likties kā Dieva izredzētais Kīrs no Jesajas 45, kas nāks un glābs mūs no Bābeles. Tāpēc daudzi latvieši pat atbalsta Ukrainā notiekošo. [Vai par to iedomājās latviešu eirodeputāti, balsojot par Lunačekas ziņojumu? Te gan jāatceras, ka runas pret homoseksuālismu vēl nav kristīgās vērtības. Daudz vairāk tās ir cieņa pret cilvēka personību, brīvību, taisnīga sociālā politika. Cieņa pret kaimiņvalstu suverenitāti. Eiropu un Krieviju nevar salīdzināt tikai pēc vienas pazīmes.]

Interfakss:

Западный мир действительно несет нам не только добро. Его “мягкая власть” лишает нас национальной самобытности и традиционного образа жизни. Правда заключается в том, что Латвии и России как двум молодым государствам надо дружить и сотрудничать, забыв о былых противоречиях”, – полагает архиепископ.

Intervija:

Imants Kalniņa mūzika man kopš bērnības bija spēcīgs mudinājums iekšēji nepakļauties padomju ideoloģijai. Tāds kā brīvības gaisa malks. Okupācijas laikā visas brīvības domas saistījās ar rietumiem, tādēļ pavērsiens Imanta nostājā bija diezgan negaidīts – un tieši tādēļ lika domāt. Ko viņš tādu ieraudzījis brīvajā pasaulē? Vispār jau viņa vārdos ir daudz taisnības. No rietumu pasaules nāk ne tikai labas lietas vien. Vai iesaistīšanās tajā mums deva īstu brīvību, vai arī tās maigā vara, runājot Bredberija līdzībā, ievelk kā sēkliņas betona maisītājā, kur tiek tālāk noārdītas mūsu nacionālā savdabība un tradicionālais dzīvesveids? Arī tas ir taisnība, ka Latvijai un Krievijai vislabāk būtu veidot draudzīgas un sadarbības attiecības kā divām jaunām valstīm, kas aizmirsušas pagātnes samezglojumus. Kurš gan to negribētu? Tā, ka Imanta Kalniņa domas ir saprotamas un pragmatiskas. Man par to ir viens galvenais jautājums: vai arī Krievija grib nolikt malā pagātni un sākt kā jauna valsts? Ja ne, tad mūsu labie nodomi tādi arī paliek.

Par ko liecina tas, ka Maskavā grib tiesāt Gorbačovu, jo viņš atzinis Baltijas neatkarību? Vai Krievija ir gatava rēķināties Latviju kā ar neatkarīgu valsti, vai, tāpat kā Ukrainu, arī mūs redz kā “krievu pasaules” teritoriju?

Teležurnālists Vladimirs Pozners, Krievijas opozicionārs Romāns Dobrohotovs un visi citi, ko esmu dzirdējis sakām, ka Krimas variants Latvijā nav iespējams, tam ir nosaukuši tikai vienu iemeslu – eirointegrācija un dalība NATO. Vai no tā atsacīties nebūtu pārāk… bezrūpīgi? Kā bija dzīvot krievu pasaules “vienotā valstiskā veidojumā” var atcerēties, pārlasot Gunāra Astras pēdējo vārdu. Varbūt tomēr labāk mēģināt savas vērtības aizstāvēt rietumu demokrātijas apstākļos?

Interfaks:

Почему в России такую поддержку имеет политика Путина? Потому что он поднял волну патриотизма. Без патриотизма государство сникает”, – заключил архиепископ Янис Ванагс.

Intervija

Bez patriotisma īsti nevar iztikt. Kāpēc Krievijā ir tik liels atbalsts prezidenta Putina politikai? Tāpēc, ka tā ir iekustinājusi patriotisma vilni – mūsu stiprā dzimtene, mūsu varenā Krievija! Bez patriotisma valsts nonīkst. Tomēr patriotismam vajadzētu izaugt no kaut kā laba: nevis, ko es spēju atņemt kaimiņam, bet ko es varu darīt savas valsts labklājībai? Patriotisms ir nevis ienīst cittautieti, bet, piemēram, tiekties pēc izcilības izglītībā un savā arodā, lai kalpotu savai valstij. Tāds patriotisms ir vajadzīgs, bet no otras puses – patriotismam jādod iemesls. V.Putins saviem cilvēkiem sagādāja iemeslu būt patriotiskiem, cits jautājums – ka ir briesmīgs iemesls – celt patriotismu uz citu tautu rēķina.

 

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija

Kārlis Krēsliņš : Mūsdienu valsts militārā stratēģija(0)

Kādas ir valsts nelikumīgas darbības, lai paplašinātu savu ietekmi pasaulē? Moldova, kad sabruka PSRS, Gruzijā, kur bija iekšējais konflikts, miera uzturētāji no Krievijas un ar to aizstāvēšanu pamatots iebrukums Gruzijā. Ukrainā anektēt Krimu un izveidot militāro konfliktu Doņeckas un Luganskas novados. Vai tas vismaz daļēji neatgādina to, kā attīstījās notikumi pirms II pasaules kara? Nākamais

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām

Leonards Inkins: Par “Krievu pasaules” smaku un pašsaprotamām lietām(0)

Leonards Inkins: Biedrības “Latvietis” biedrs, grāmatu autors: Neizmantoto iespēju laiks: daļa. Atgriešanās, Neizmantoto iespēju laiks Smēķētāji Kāds mans draugs publicējot facebūkā dažus teikumus, par krieviem un Krieviju, ar zemtekstu – nu kā tā var, tas taču nav normāli, mani rosināja rakstīt par to, kas ir pats par sevi saprotams, kas neprasa padziļinātas izglītības un skaistus diplomus. Šeit

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana

“Brīvības konvojs” 2022, Perona un Filmiha prognozes, kā arī Krievijas uzmākšanās nenovērtēšana(0)

  Sarunu “Nacionālā drošība” vada Ģenerālis Kārlis Krēsliņš, Ģenerālmajors Juris Maklakovs, Pulkvedis Raimonds Rublovskis, Marlēna Pirvica un Ekonomiste, lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.   YouTube/biedrība Latvietis YouTube/spektrs.com Facebook/ Demokrātijas aizsardzības biedrība, DAB   Luksemburgas Deputātu palātā 12.janvārī notika diskusija par petīciju pret vakcīnas mandātiem. Franču imunoloģijas speciālista Prof. Kristians Perons  Christiane Perronne viedoklis. Profesors Kristians Perons bija Eiropas

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE

Kārlis Krēsliņš: NĀKOTNES PASAULE(0)

Kārlis Krēsliņš Br.gen(atv.) Dr.habil.sc.ing   IEVADS. Pasaulē notiek daudz it kā neatkarīgu notikumu. ASV prezidenta vēlēšanas un sabiedrības sašķelšanās divās diezgan radikālās daļās, mazāk vai vairāk tas notiek arī ES valstīs un ES kopumā, pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, Krievijā notikušas cilvēku indēšanas gadījumi, nemieri Baltkrievija. KF prezidenta V. Putina uzruna Davosas starptautiskajā ekonomiskajā forumā un ĀM

Leonards Inkins: Troļļi

Leonards Inkins: Troļļi(2)

Troļļošana tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.       Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.