„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Cik reizes var piedot?

Aprīļa mēnesī draudzē „Labā vēsts” bija ieradusies dibinātaja Rika Renera sieva Denīse Rennere (Denise Renner), kuriem Dievs aicināja atstāt kalpošanu šajā draudzē un pārcelties uz dzīvi Maskavā. Kādreiz Riks Reners liecināja, ka to darīt viņš ļoti negribēta, jo ir ieliktas milzīgas pūles un finanses draudzes „Labā vēsts” veidošanā un dibināšanā. Tagad Renera pāris atbrauc ciemos uz Latviju un ierodas savās vecās „mājās” taču kā ciemiņi. Denīse Renera 20.03. 2011. kalpoja un draudzē vēstīja par tēmu PIEDOŠANA!

Piedošana – viena no svarīgākajām Bībeles tēmām un pamats mūsu pestīšanai. (Jāņa 20:22-23) Jēzus teica, ka tos, kas tic Viņam, gaida pārbaudījumi, viņus bieži vien apvainos. Bet Viņš ir ielicis mūsos arī Dieva mīlestību, lai mēs iemācītos piedot, līdzīgi kā Dievs ir piedevis mums. (Ap.d. 7:59-60)
Bībele rāda mums daudz piedošanas un augstsirdības piemērus. Piemēram, Stefans, kuru nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei. Kad uz viņa galvas bira akmeņi – viņš piedeva šiem cilvēkiem un tādējādi atbrīvoja viņus no grēka. Tieši tāpat rīkojās arī Jēzus. Kad Viņu sita krustā, Viņš lūdza, teikdams: ”Kungs, piedod viņiem, jo viņi neapzinās, ko viņi dara”. Tas ir, Jēzus viņiem piedeva un tajā pat laikā attaisnoja, jo saprata, ka viņi to dara nesapratnes un neticības dēļ.

Kamēr mēs dzīvojam, mums vienmēr pieklājas piedot, jo mēs ejam it kā ar piespraudi „Es esmu tas cilvēks, kurš visiem piedod”.
Tāpat kā Pēterim, arī mums ir vēlme reizēm pajautāt: „Bet cik reizes var piedot?” Te nu jāatceras līdzība ar ķēniņu, kurš piedeva savam vergam neizsakāmi lielu parādu, bet tas, savukārt, nevēlējās piedot nelielu parādu savam draugam. Mums vienmēr jāatceras, lai ar cik mēs piedotu citiem cilvēkiem – Dievs piedevis mums daudzkārt vairāk. Viņš mums piedevis parādu, kuru mēs nekad nespētu samaksāt. (Mat. 18:28-31)
Tādēļ, ja mēs nepiedodam citiem cilvēkiem mēs esam līdzīgi šim vergam, kurš nevēlējās piedot draugam viņa nelielo parādu.
Kad mēs piedodam citiem cilvēkiem, Dievs mums pašiem dod atbrīvošanu un dziedināšanu. Dievs paņem mūsu sāpes, sarūgtinājumu un nepiedošanu, kad mēs piedodam saviem līdzcilvēkiem.
Ja mēs nepiedodam kādam, tad mēs šo cilvēku turam viņa grēka važās. Mēs it kā sasaistām viņa dzīvi, jo Dievs saka: „Ko sasiesiet uz Zemes, tas būs sasiets debesīs”.
Ja mēs vienkārši lūdzam par šo cilvēku, bet viņam nepiedodam – mēs turam viņu viņa nodarījuma verdzībā, bet kad piedodam, mēs atveram Dieva durvis šī cilvēka dzīvē, un viņa dzīvē ienāk pārmaiņas.
Mūsu dzīvē noteikti ir cilvēki, kuri vēlas mūs aizvainot. Dievs to zina, tādēļ Viņš mūs nepārtraukti uzmundrina, lai mēs piedodam citiem cilvēkiem, pat tad, ja mums šķiet, ka viņu nodarījumi ir ļoti nopietni, un viņi nav pelnījuši piedošanu. (Efez. 4:32)
Ierosinājums
Ikviens no mums var atcerēties kādu, kurš ir viņu aizvainojis. Iespējams, tas noticis nesen. Ja mēs patiesi piedodam šiem cilvēkiem – mums jādara viņiem tas zināms. Iespējams, jātiekas ar viņiem, jāpiezvana. Un tad mēs redzēsim, kā izmainīsies mūsu pašu personīgā dzīve.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!

Gudrais meklē zināšanas – nāc mācīties uz Latvijas Bībeles Centru!(0)

Augošas draudzes ir augošu kristiešu veidotas, apmācītu līderu vadītas, Dieva Vārdā balstītas, pasaulei liecību nesošas. Ja Tu vēlies saņemt Dieva Vārdā balstītas zināšanas, attīstīt savas kalpošanas prasmes un kļūt par vēl noderīgāku instrumentu Dievam Viņa darbā savā draudzē, tad aicinām, izaicinām un iedrošinām sākt mācības Latvijas Bībeles Centrā. Šī gada septembrī mācības sāksies sertifikāta programmā

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”

Rīgas GETO muzejs: Holokausta upuru piemiņai- Maršs “Dzīvo gājiens”(0)

4. jūlijā, no plkst. 09:45 līdz 11:45 norisināsies ikgadējais pasākums – Maršs “Dzīvo gājiens”, gājiens pa bijuša Rīgas geto ielām – no Vecā Ebreju kapsētas līdz sadedzinātas Horālas sinagogas memoriālam. Šis pasākums veltīts Holokausta upuru piemiņai. Šajā gājienā piedalīsies izdzīvojošo pēcnācēji un tie, kam nav vienaldzīga atmiņa par katastrofu, kas notika te, Latvijā, pirms 77 gadiem. Lai tas

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.