Piedošana – viena no svarīgākajām Bībeles tēmām un pamats mūsu pestīšanai. (Jāņa 20:22-23) Jēzus teica, ka tos, kas tic Viņam, gaida pārbaudījumi, viņus bieži vien apvainos. Bet Viņš ir ielicis mūsos arī Dieva mīlestību, lai mēs iemācītos piedot, līdzīgi kā Dievs ir piedevis mums. (Ap.d. 7:59-60)
Bībele rāda mums daudz piedošanas un augstsirdības piemērus. Piemēram, Stefans, kuru nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei. Kad uz viņa galvas bira akmeņi – viņš piedeva šiem cilvēkiem un tādējādi atbrīvoja viņus no grēka. Tieši tāpat rīkojās arī Jēzus. Kad Viņu sita krustā, Viņš lūdza, teikdams: ”Kungs, piedod viņiem, jo viņi neapzinās, ko viņi dara”. Tas ir, Jēzus viņiem piedeva un tajā pat laikā attaisnoja, jo saprata, ka viņi to dara nesapratnes un neticības dēļ.

Kamēr mēs dzīvojam, mums vienmēr pieklājas piedot, jo mēs ejam it kā ar piespraudi „Es esmu tas cilvēks, kurš visiem piedod”.
Tāpat kā Pēterim, arī mums ir vēlme reizēm pajautāt: „Bet cik reizes var piedot?” Te nu jāatceras līdzība ar ķēniņu, kurš piedeva savam vergam neizsakāmi lielu parādu, bet tas, savukārt, nevēlējās piedot nelielu parādu savam draugam. Mums vienmēr jāatceras, lai ar cik mēs piedotu citiem cilvēkiem – Dievs piedevis mums daudzkārt vairāk. Viņš mums piedevis parādu, kuru mēs nekad nespētu samaksāt. (Mat. 18:28-31)
Tādēļ, ja mēs nepiedodam citiem cilvēkiem mēs esam līdzīgi šim vergam, kurš nevēlējās piedot draugam viņa nelielo parādu.
Kad mēs piedodam citiem cilvēkiem, Dievs mums pašiem dod atbrīvošanu un dziedināšanu. Dievs paņem mūsu sāpes, sarūgtinājumu un nepiedošanu, kad mēs piedodam saviem līdzcilvēkiem.
Ja mēs nepiedodam kādam, tad mēs šo cilvēku turam viņa grēka važās. Mēs it kā sasaistām viņa dzīvi, jo Dievs saka: „Ko sasiesiet uz Zemes, tas būs sasiets debesīs”.
Ja mēs vienkārši lūdzam par šo cilvēku, bet viņam nepiedodam – mēs turam viņu viņa nodarījuma verdzībā, bet kad piedodam, mēs atveram Dieva durvis šī cilvēka dzīvē, un viņa dzīvē ienāk pārmaiņas.
Mūsu dzīvē noteikti ir cilvēki, kuri vēlas mūs aizvainot. Dievs to zina, tādēļ Viņš mūs nepārtraukti uzmundrina, lai mēs piedodam citiem cilvēkiem, pat tad, ja mums šķiet, ka viņu nodarījumi ir ļoti nopietni, un viņi nav pelnījuši piedošanu. (Efez. 4:32)
Ierosinājums
Ikviens no mums var atcerēties kādu, kurš ir viņu aizvainojis. Iespējams, tas noticis nesen. Ja mēs patiesi piedodam šiem cilvēkiem – mums jādara viņiem tas zināms. Iespējams, jātiekas ar viņiem, jāpiezvana. Un tad mēs redzēsim, kā izmainīsies mūsu pašu personīgā dzīve.