Spektrs.com izvēlas Baibu Broku!

Baiba Broka ir latviešu juriste un politiķe, pārstāv Nacionālo apvienību un ir tās Rīgas mēra kandidāte 2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Līdzautore grāmatai “Juridisko tekstu analīze un izstrādāšana”.

„Jo ģimene ir mūsu vislielākā vērtība, kas jāspēj saglabāt. Tāpēc ne visas modernās vēsmas, mums ir jāpieņem.”
(Baiba Broka)

SPEKTRS: Šogad pēc 16 marta norisēm „Mozaīka” pārstāvis izteica priekšlikumu „Pride” rīkot pie Brīvības pieminekļa, kā liecina Video: „Pulcēšanās brīvība un samērīgums”,  bet neviens no klātesošajiem galda viesiem neizteica nekādu pretenziju. Tāda vienaldzīga attieksme mulsina. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs (video) skandināja, ka „sapulču, gājienu un piketu rīkošanu” aizliegt nedrīkst!, kā arī nedrīkstot izslēgt vienlaikus notiekošus un konfrontējošus pasākumus.

Vai tiešām pie Brīvības pieminekļa varētu notikt un būtu pieņemams latviešu tautai pilnīgi neraksturīga un svešas kultūras manifestācija? Kāds ir Jūsu viedoklis attiecībā par iespējamību „Pride” rīkošanu pie Brīvības pieminekļa vai Vecrīgas ielās?

Baiba Broka: Šobrīd mūsu Nacionālā Apvienība iesniegusi grozījumus par to, kādi pasākumi būtu organizējami pie Brīvības pieminekļa un kādi nē. Brīvības piemineklis ir svēts simbols, tādēļ visiem organizējamiem pasākumiem būtu jābūt atbilstošiem Latvijas valsts fundamentālām vērtībām. Tās ir ģimenes vērtības, kas ir atbilstošas kristīgām vērtībām. Tā arī ir Latvijas valsts izpratne par tradicionālu ģimeni. Tas nozīmē, ka mums pie tām ir stingri jāpieturas.

Kas attiecās uz šāda veida pasākumiem, es personīgi uzskatu, ka mums stingri jāiestājas par ģimenes vērtību saglabāšanu. Par pareizu ģimenes vērtību modeļa saglabāšanu. Par pareizu ģimenes vērtību orientētu izglītību. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas sabiedrība ir konservatīva, kas mani šajā gadījumā ārkārtīgi iepriecina. Jo ģimene ir mūsu vislielākā vērtība, kas jāspēj saglabāt. Tāpēc ne visas modernās vēsmas, mums ir jāpieņem. Attiecībā par šāda veida jautājumu, es kā juriste ļoti augsti novērtēju un saprotu, ka katram ir savas tiesības izvēlēties formu, kādā tas dzīvo. Īpaši, kas attiecās uz privāto dzīvi, bet vēl jo vairāk privātā dzīve ir individuāla lieta. Mums ir jāaizsargā cilvēku neaizskaramība. Bet publiskie pasākumi, kurus mūsu Latvijas sabiedrība varētu uztvert negatīvi vai pat veicināt ar masu sabiedriskām nekārtībām, es domāju, ka tas nav pieļaujams.

S: „Pride” organizētāji Jums noteikti varētu argumentēt, ka tās ir viņu cilvēktiesības un par cik Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs juridiskā ietvarā skandināja, ka „sapulču, gājienu un piketu rīkošanu” aizliegt nedrīkst, tad ko darīt?

B.B.: Protams, ir jārespektē katra cilvēka tiesības vienoties dažādos pasākumos un gājienos. Bet tas noteikti nav jādara ne pie Brīvības pieminekļa, ne arī Vecrīgas ielās. Pasākumi jārīko tā, lai tie netraucētu pērējās sabiedrības dzīvi.

S: Kā arī Jūs minējāt Latvijā ir iedibinātas konservatīvās vērtības, tad saprotams, ka pretestība uz gaidāmo „Pride” būs, taču kuru izrādās nu, nekādi aizliegt nevar, kaut arī katru gadu no jauna Latvijas tauta vāc parakstus pret Pride rīkošanu, tad homoseksuālistu atbalstītāji mērķtiecīgi gājuši vēl tālāk ar vēlmi ierobežot tautas tiesības Krimināllikuma 78 pantā. Slava Dievam, ka Latvijas tauta savlaicīgi noreaģēja un atkal bija spiesta vākt parakstus, lai neiekļautu Krimināllikuma 78 pantā vārdus „seksuālās minoritātes”. Kāds ir Jūsu viedoklis sakarā ar Krimināllikuma 78 panta grozīšanas varbūtību?

B.B.: Es uzskatu, ka Krimināllikuma 78 pants nav grozāms. Tas jāatstāj esošajā regulējumā. Tāds kāds likums ir šobrīd ir pilnīgi pietiekami. Protams, ja kāda sabiedrības daļa nav apmierināta ar valsts lēmumu, tad kā jau ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izvērtēt un meklēt taisnīgu regulējumu. Taču es stingri palieku pie sava uzskata un vērtībām par kurām stingri iestājos.

S: Kāds ir Jūsu uzskats, sakarā ar Juvenālo Justīciju -bērnu tiesību regulējumā piešķirot vairāk tiesības Bāriņtiesām, kuras sadarbojas ar dažādām organizācijām, piešķirot tiesības nodarboties ar diezgan brutālu bērnu izņemšanu no ģimenēm un ievietojot tos pie audžu vecākiem. Audžu vecāki par sveša bērna audzināšanu saņem materiālo palīdzību no valsts, bet īstie vecāki cieš no bezspēcības. Vai arī izņemot bērnus no ģimenēm veicina bērnu tirdzniecību ārpus valsts robežām, tādējādi piešķirot bērnus homoseksuālajiem pāriem. Tas plašā veidā notiek Norvēģijā, Francijā. Jaunais likums pieņemts pirms gada arī Krievijas Federācijā un pēc vērienīga tautas protestēšanas tomēr Krievijas prezidents V.Putins nācis pie slēdziena, ka šāda veida izmaiņas bērnu likumā nav pieļaujamas un solīja kaut ko darīt lietas labā. Ir dzirdēti dažādi gadījumi Latvijā. Vai Latvija arī to piedzīvos tādā mērā, kā tas ir ārvalstīs?

B.B.: Kas attiecas uz bērnu tiesībām, tad jārunā par to, kādas tās ir Latvijas likumdošanas skatījums un regulējums. Latvijā šādas iespējas nav. Civillikumā strikti noregulēts termins par to, kas ir ģimene. Tā ir savienība starp divām pretēja dzimuma cilvēkiem ar mērķi veidot ģimeni ar pēcnācējiem. Tāpēc šādā kontekstā nekas cits nav maināms. Jautājumā par bērnu tiesībām ir jāņem vērā pamatregulējuma un likuma pareiza izpratne.

S: Kad jūs kļūsiet par Rīgas mēru, kādas būtu pirmās lietas, kuras vēlētos mainīt?

B.B.: Vispirms, lai kaut ko mainītu ir jāredz izejas punkts.

Ir jādara viss, lai finanšu plūsmu padarītu caurskatāmu un saprotamu. Ja mēs runājam par finanšu jomas skaidrību, tad jāveic strukturāls audits kapitālsabiedrībās. Ja mēs runājam par sociālo jomu, tad rūpīgi jāpārskata, jo ir pamats šaubīties par to, ka sociālie pabalsti tiek sniegti diezgan vieglprātīgi, kultivējot Latvijas sabiedrību dzīvot uz pabalstu rēķina, neveicinot vēlmi strādāt algotu darbu. Infrastruktūrā jāpārskata finanses ceļiem un iekšpagalmiem.

S: Kā stiprināt latvisku Latviju?

B.B.: Tas ir ikdienas darbs. Mums pašiem jārunā latviski un tad varam arī pārējos mudināt darīt to pašu. Tas ir darbs, kas jāveicina ģimenēs, izglītības sistēmā. Protams, Rīga ir vienmēr bijusi multinacionāla pilsēta, bet tajā pat laikā mums ir jāmotivē cittautieši, kas dzīvo Latvijā, lai būtu kopā ar mums. Ar prieku apgūst mūsu tradīcijas un ir kopā ar mums svētkos un bēdās.

S: Paldies par interviju.