„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Aidis Tomsons: Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Ainārs Šlesers. Foto:ng.lv

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās baznīcas. Mācītāju partija – tā neformāli žurnālisti nosauca Latvijas Pirmo partiju, kuras priekšgalā kopā ar Šleseru nostājās vairāki pazīstami mācītāji,-ziņo spektrs.com/blogs.adventistiem.lv

Kristiešu pienākums ir iesaistīties politikā un ietekmēt likumu pieņemšanu no iekšpuses – tas bija moto, ar kuru šī partija uzrunāja baznīcēnus visdažādākajos veidos. Latvijas Kristīgajā radio partijas pārstāvji bija dalībnieki gandrīz vai visās nedēļas diskusijās, un LKR atbalsts partijai tika demonstrēts visdažādākajos veidos. Tāpat aicinājumi skanēja no baznīcu kancelēm un saietos.

Foto: ng.lv

Atceros ziņas par neafišētajām tikšanām mācītāju mājās, piemēram, pie Ļedjajeva Garkalnē, kur devās dažādu konfesiju pārstāvji. Protams, bija redzamais tandēms – Šlesers nāca uz Mateja baznīcu, bet tās mācītājs Ainārs Baštiks kļuva par ministru un ir politikā vēl šodien. Presē daudz tika runāts par Jāni Šmitu, protams, Ēriku Jēkabsonu.

Atceros, kā Šlesers centās pierunāt mani. Kad 2002.gadā viņu ievēlēja 8.Saeimā un viņš kļuva par Einara Repšes vadītās valdības vicepremjeru, viņš zvanīja un piedāvāja kļūt par preses sekretāru un palīgu. Acīmredzot, bija uzzinājis, ka esmu aktīvs kristietis, un nolēma, ka es varētu būt viņam noderīgs. Tās bija divas telefonsarunas. Viņi ar Repši turpmāk būšot tandēms līdz pat mūža galam, nekas viņus nespēšot šķirt- tā viņš atbildēja uz manu jautājumu, kas notiks pēc tam, kad valdība kritīs. Pirmajā reizē viņš mani mudināja apdomāt un solīja piezvanīt pēc dažām dienām. Un izklausījās ļoti pārsteigts, kad es teicu „nē”. Vairāk nekā 15 minūtes viņš mani atkārtoti centās pārliecināt pievienoties komandai. Atminos, pēc sarunas sievai sacīju, ka pirmo reizi saskaros ar politiķi, kuram mani argumenti nešķiet derīgi (jāpiebilst, ka esmu vairakkārt uzrunāts no dažādiem politiķiem).

Es tolaik politiskajā žurnālistikā biju darbojies jau pietiekami ilgi, lai zinātu aizkulises, kā Latvijā tiek īstenota politika. (Starp citu, kādiem no jauntapušajiem kristīgajiem politiķiem tajās dienās jautāju, vai viņi apzinās, ka, paši nezinot, būs atbalstījuši kādus tumšos darījumus.) Tobrīd topā bija Aivars Lembergs un Andris Šķēle, viņu aizmugurējās vienošanās un ietekmes sadalīšana. Šlesers sākotnēji nešķita svarīgs spēlētājs, daudz lielāka uzmanība bija pievērsta Einaram Repšem. Taču Ainars Šlesers darbojās mērķtiecīgi. Viņš zvejoja kristiešu balsis. Pats devās uz baznīcu, tika organizētas Lūgšanu brokastis. Luterāņi, baptisti, harizmāti – patiesībā Šleseram izdevās ne tikai iegūt atklātu draudžu atbalstu, bet sašķelt baznīcēnus pretējās nometnēs. Viņš izvēlējās kā karogu pacelt emocionāli jūtīgu tematu – ģimeniskās vērtības. Tas bija veiksmīgi. Cīņa pret homoseksuālajām attiecībām sabangoja emocijas, un viņa biznesa darījumi daudzus vairs neuztrauca – „cīņa pret grēku” bija kļuvusi svarīgāka par visu pārējo.

Šajās dienās publiskotās Rīdzenes sarunas rāda, cik ļoti Ainaram Šleseram izdevās cilvēkus piekrāpt. Un ko gan mēs varam pārmest paši sevi? To, ka bijām pārāk labticīgi? Lētticīgi? Vai esam kaut ko no notikušā mācījušies?

Bībelē daudz rakstīts par gudrības nozīmi. Sakāmvārdi būtībā ir oda gudrībai. „Vai gudrība nesauc, vai sapratne neceļ balsi?- ..ņemieties jūs, vientieši, prātu un jūs, muļķi, gūstiet saprašanu.. jo gudrība labāka par pērlēm.” (Sak. 7:1-11) Ja Dievs ir gudrības avots, kā to atklāj Raksti, kādēļ gan kristieši to tik maz vērtē? Mēs ļoti viegli ļaujamies „savējo” sindromam. Viņš taču nāk uz baznīcu, viņš runā par kristīgām vērtībām (vai mēs droši zinām, kas ir kristīgās vērtības?)! Un ja vēl klāt ir cīņa par tādām labām lietām kā bērnu tiesības, tad pārējo mēs vairs nepamanām.

Es, protams, priecājos, ka Adventistu baznīcas tā brīža vadība spēja saredzēt riskus un no politiskajām aktivitātēm norobežojās. Taču kopumā jāatzīst, ka kristīgā baznīca ir ļāvusi negodīgiem cilvēkiem sevi izmantot, lai viņi varētu piekrāpt un aplaupīt.

Ko es sagaidu no baznīcas šodien? Baznīcu vadītājiem ir iespēja vienoties zem kopēja paziņojuma, atzīstot savas kļūdas un nosodot to politiku, kādu atklāj publiskotās sarunas. Pat ja vadītāji paši nejūtas vainīgi, tomēr viņu mācītāju un draudzes struktūru kaut arī netiešs, bet atbalsts ļāva zagt. Patiesa kristietība māca šādās reizēs lūgt piedošanu!

Savukārt visiem pārējiem mums ir iespēja izvērtēt, kam mēs uzticamies un kāpēc? Kas ir mūsu vērtības? Jēzus dzīve atklāj, ka ne jau atklātie grēki vai dzīvesveids Viņu uztrauca. Viņu pazina kā tādu, kurš uzturas „muitnieku un grēcinieku” sabiedrībā. Jēzus no tā nevairījās. Taču galvenā cīņa viņam bija ar tiem, kas izlikās, kala slepenus plānus un rīkoja slepenas sanāksmes, kurās sprieda, kā nodrošināt savu ietekmi un tikt vaļā no Kāda, kurš to viņiem apdraudēja. Kā pusē būsim mēs, Jēzus vai farizeju pusē?

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.