Iegriežoties lielveikalu tīklā „Maxima” it sevišķi Purvciema un Pļavnieku veikalos vairs nepārsteidz, ka latviešu valodā runājošajiem klientiem pārdevēji atbild krieviski, vai arī atbild, ka „ņečevo ņepoņimaju.” ,-ziņo spektrs.com

Pārsteidzošākais ir tas, ka pat vidēja vecuma latviešu pārstāvjiem, tādi uzstājīgi valsts valodā runājoši patrioti nemaz nepatīk. Koptelpā ir ievērota tāda tendence, ja izvēršas diskusija starp krievu tautības patriotiem un latviešu tautības patriotiem, tad no malas vidēja vecuma latvieši labprāt iejaucas svešā sarunā un kļūst par bezmaksas tulku Krievijas patriotiem, vai arī kļūst par svešzemnieku advokātiem. Un nepaiet ne brīdis, ka jau vairāki Krievijas nepilsoņi un tostarp arī latviešu tulki/advokāti paceļ balsi uz latviski runājošo. Kāds iemesls? Vienkāršs. Izskaties, ka esi latvietis…
No vienas puses smieklīgi, ka šīs nemainīgās ainas notiek 2010. gadā, bet no otras puses patiesi skumji, ka Rīgā latviešu valodas lietošana ir aizvien retāka un apkaunojošāka. Kāds ir iemesls? Vai tāpēc, ka latvieši pamanās iejusties mūžīgā pakalpiņu lomā, vai arī par iemeslu ir kaut kas vairāk par to?

Ko saka statistika?

„Jau daudzus gadus Latvijas iedzīvotāju kopējā tendence ir gana strauja izmiršana”,-ziņo Jānis Dombrava “Visu Latvijai!” valdes loceklis, kurš arī ir apkopojis šos statistikas datus.
Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati no 2000. līdz 2009. gadam.
Kopumā Latvijā latviešu skaits katru gadu vidēji samazinās par ~2’500.
Pieejamos datos 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, latviešu skaits ir samazinājies par 3’296. Kopš 2000. gada tas ir samazinājies par nepilniem 10’000.

Rīgā latvieši ir minoritāte

Rīgā latvieši ir minoritāte – 42,3% no kopējā Rīgas iedzīvotāju skaita, bet no kopējā latviešu skaita Rīgā dzīvo vien 22,52%. Savukārt latviešu skaits gada laikā Rīgā ir samazinājies par 1’907. Šis samazinājums veido 57,86% no kopējā latviešu skaita samazinājuma gada laikā, tātad mēs varam novērot interesantu tendenci, ka Rīga, kurā dzīvo tikai 22,52% no latviešu kopskaita, piedzīvo visstraujāko samazinājumu. Tas ir saistāms ne tikai ar straujāku izmiršanu, bet arī ar cilvēku pārvietošanos dzīvot uz citām vietām, piemēram, Pierīgas reģioniem, kur kopš 2000. gada latviešu skaits ir pieaudzis par 20’000.

Citās Latvijas lielākajās pilsētās latvieši turpina nostiprināt savas pozīcijas. Kopš 2000. gada Daugavpilī latviešu ir palicis aptuveni tikpat daudz, savukārt īpatsvars proporcionāli ir palielinājies par 1,6%. Jelgavā latviešu skaits ir palielinājies par nepilniem 4’000, palielinot latviešu īpatsvaru pilsētā par 5,4%. Jūrmalā latviešu skaits ir pieaudzis par aptuveni 600, īpatsvaru palielinot par 1,4%. Liepājā pieaugums arī ir aptuveni 600, latviešu īpatsvars palielinājies par 3,4%. Ventspilī latviešu skaits ir palielinājies par nepilnu 1000, īpatsvaram palielinoties par 3%. Rēzekne ir vienīgā lielā pilsēta, kur latviešu skaits ir samazinājies. Kopš 2000. gada Rēzeknē dzīvo par 1000 latviešiem mazāk, bet citas tautas ir vēl vairāk samazinājušās, tāpēc Rēzeknē latviešu īpatsvars ir pieaudzis par 1,7%. Arī te tendence ir tāda, ka latvieši labprātāk dzīvo latviskās pilsētās.

Latvijas rajonos novērojama latviešu pakāpeniska izmiršana un urbanizācija
Ja apskatām Latvijas rajonus, tad ir novērojama pakāpeniska izmiršana un urbanizācija. Vienīgie rajoni, kur latviešu skaits ir pieaudzis kopš 2000. gada, ir Ogres, Rīgas un Tukuma rajoni. Rīgas rajonā kopš 2000. gada latviešu pieaugums ir bijis 20’000 liels. Šobrīd latviskākais ir Talsu rajons, kur 2009. gadā latvieši veidoja 92,1% no iedzīvotāju kopskaita.

Etniski jauktās laulības

Vēl būtu jāapskata noslēgtās etniski jauktās laulības. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, krieviski runājošie nepilsoņi, kuri nākuši no valsts, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, labprāt izvēlas Latvijā jauktās laulības – 45% gadījumu.
Vadoties no Centrālās statistikas pārvaldes datiem, rodas jautājums, vai pastāv cerības nākotnē, ka latvieši varētu kaut cik saglabāt savu identitāti?

Ko darīt?

1. Pirmais ko latviešu nācija varētu darīt un dara jau šodien, tas ir savu grēku nožēlošana un piedošanas saņemšana no Tā Kunga.
2. Latviešu nācija kļūst pestīta, pieņemot Jēzu par savu Kungu un glābēju.
3. Latvieši saņem savu piedošanu, savukārt Viņš izdzēš pagātnes pārkāpumus, lai ar drošu sirdi varētu raudzīties nākotnē. “Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis!” (Jesajas 43:18)
Starp citu, ASV vīru kalpošanas prezidents E. L. Kols reiz teica: „Ja cilvēks pazaudē nākotni, viņš atgriežas pagātnē.” Un lai tas nenotiktu, mums ir jāizvirza kopīgs mērķis: Latviešu tautas vairošana!
Protams, ka pēc šo 3 punktu izpildīšanas nevar notikt pēkšņas izmaiņas. Nepieciešams laiks. Dievs dziedina latviešus un Latvijas zemi, Dievs atjauno posta vietas, pagātnes grēdu vietā ceļ nākotnes uz stipriem pamatiem celtus namus un tā nav ilūzija, tā ir patiesība!
Mēs esam atjaunošanas procesa paaudze. Uz mūsu pleciem gulstas atbildība, jo 1): Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst.

2)Tu uzcelsi vecās posta vietas, tu atjaunosi agrāko cilšu pamatus, un tevi sauks par plaisu pielīdzinātāju un par apdzīvojamu vietu atjaunotāju. (Jesejas 58: 11-12)
Latviešu galvenais mērķis ir nācijas vairošana, lai tā neizzustu no Latvijas zemes, līdz arto uz latviešiem attiecams pravietisks vārds: „Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.” (1.Mozus 22:17)
Ierakstīsim šos vārdus savas sirds plāksnēs un ar lepnumu sev un citiem teiksim: „Mēs taču esam latvieši!”