Atkal lidoju, bet šoreiz ne draudzē slavēšanas laikā, bet gan ar lidmašīnu ceļā uz Londonu. Pārdomas par gaidāmo. Galvā ieskrien un izskrien dažādas domas: „Kā?” un „Kas?” Šķiet, ka tūlīt, tūlīt galva burtiski uzsprāgs no pārdomu pārpilnības. Aizveru acis un cenšos nomierināt savu prātu, atvairot jebkādas domas. Klusi savā prātā atkārtoju vārdus: „Dievs, lai notiek Tavs prāts… Lai notiek Tavs prāts…” Cenšos atslābt. Es vairs neuztraucos, mana sirds nomierinās. Es gaidu. Lasīt vairāk