Rīt, 2015. gada 31. martā, plkst. 8.30 Rīgā, pie Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36 notiks pikets “Par patiesīgu Latvijas Trešās atmodas vēstures atspoguļojumu Latvijas kultūrpolitikā”,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Ieva Brante, pilsoniski aktīva juriste

Kolaboracionismam ir noteikta definīcija un, neiedziļinoties šī jēdziena niansēs pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un šodien, īsi to var skaidrot, kā dzimtenes nodevēju sadarbību ar okupantiem, okupācijas režīmu. Savukārt par „lienošo okupāciju” lielāko tiesu runājam, ja kāda valsts grib pakļaut sev otru valsti, un netiek izmantoti armija un tanki, bet politisks un ekonomiskas ietekmes sviras. Tiesa gan, pēdējā laikā šo apzīmējumu lieto, runājot arī par to, kas notiek Ukrainā, tādēļ var teikt, ka „lienošā okupācija” nozīmē kādas valsts pakļaušanu, izmantojot arī militāru ietekmēšanu, bet oficiāli karu nepiesakot. Lasīt vairāk

Nepiesavinies rakstu vietas, kuras domātas tikai Dieva pirmdzimtajam – tās, kur ir runa par Izraēlas zemi un valsti.

Tanī brīdī ,kad pieņēmām Jēzu mēs piedzimām no augšienes – Tikām piepotēti Izraēla eļas kokam.Rom11.

Mēs kļuvām par jaunu radījumu garā – Dieva bērniem, bet vēl joprjām esam LATVIEŠI. Neprivatizēsim Izraēlu un netēlosim ebrejus, bet svētīsim viņus. Nomazgāsim sevi no Baznīcas viduslaiku meliem.

Atklāsme, ka esam Jēzū Kristū, kur vairs nav ne ebrejs, ne latvietis ne sieviete ne vīrietis bet jauns radījums-Dieva bērns neizslēdz tautību un dzimumu.

Es vēljoprojām esmu latvietis un esmu vīrietis. Nemainīsim, lūdzu, ne tautību, ne dzimumu ar savām supergarīgajām atklāsmēm.

Straupes baznīca ir unikāla ar faktu, ka tā celta 13. gadsimtā kā Lielstraupes pils ansambļa sastāvdaļa, kā arī ar to, ka tā ir vienīgā baznīca Latvijā, kurai ir no baznīcas atdalīts koka zvanu tornis, kurš būvēts atsevišķi 1744. gadā,- ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Juriste Ieva Brante aicina ar savu klātbūtni morāli atbalstīt rīdzinieku Daini Rūtenbergu tiesas sēdē, kas notiks pirmdien, 26. janvārī, Rīgas Centra rajona tiesā Abrenes ielā 3, plkst. 10.00, 16.telpā.

Tiesa pirmdien sāks skatīt Krievijas pilsoņa, Maskavas iedzīvotāja Staņislava Razumovska un Latvijā dzīvojošās Ksenijas Ovsjaņņikovas prasību pret Daini Rūtenbergu par Krievijas Federācijas karoga bojāšanu. Nodarītais zaudējums aprēķināts 15 eiro apmērā, bet Razumovskis uzskata, ka tiesai vēl jāpiedzen no Rūtenberga 60 eiro – transporta izdevumi no Maskavas uz Rīgu un atpakaļ, jo viņam esot bijis jābrauc pēc jauna karoga. Lasīt vairāk

Krievijas agresija Ukrainā ir piespiedusi arī Baltijas valstu iedzīvotājus aizdomāties par savu zemju likteni. Lai gan Lietuvai nav ne robežas ar lielo Krieviju, ne arī spriedzes attiecībās ar krievu minoritāti, kas veido aptuveni 6% no iedzīvotāju kopskaita, vārds «karš» pēdējā laikā dzirdams diezgan bieži. Turklāt Lietuva robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu – anklāvu, kas pēc Otrā pasaules kara tika Krievijai un tagad ir bāztin piebāzts ar Krievijas karavīriem un bruņojumu,-ziņo spektrs.com/ir.lv  Lasīt vairāk

„Apgalvojums, ka Latgalē valda šķeltniecisks noskaņojums, nav patiess. Par to pārliecinājāmies, tiekoties ar Latgales puses cilvēkiem,” raksturojot Latgales pašvaldībās gūtos iespaidus, uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis,-ziņo spektrs.com/ Saeimas Preses dienests Lasīt vairāk

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) Krieviju nodēvēja par agresora valsti un tāpēc neplāno tikties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu. ziņo spektrs.com/ TVNET

Lasīt vairāk

Garumzīmes ir atguvušas visas Rīgas pilsētas robežzīmes, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere.

Garumzīmju uzstādīšana atpakaļ uz objektiem „Rīga” tika sākta ceturtdien, 4.decembrī. Lasīt vairāk

Ieva Brante

pilsoniski aktīva juriste

Šobrīd ir ļoti svarīgi prast neļauties emocijām, jo tās grauj ne tikai mūsu pašapziņu, bet arī mūsu Latviju. Augstākās tiesas (AT) spriedums iespējamā balsu pirkšanas lietā daudzos raisījis negatīvas emocijas un jau atskan balsis par nopirkto tiesu, bezcerīgiem mēģinājumiem Latvijā jebkad panākt taisnīgus tiesu lēmumus, jo vienmēr soda tikai “mazos cilvēkus”, bet gandrīz nekad politiķus un “lielos dūžus”. Ar vārdu sakot, uzticība valstij joprojām samazinās. Tādēļ medijiem būtu jāatceras ne tikai uzkurināt sabiedrību, bet arī cilvēcīgi paskaidrot, kādēļ tiesa lēma tā, nevis citādi. Lai to darītu, nav nepieciešams gaidīt AT sprieduma pilno tekstu, dažus secinājumus var jau izdarīt no AT plašsaziņas līdzekļiem paustā saīsinātā sprieduma publiskošanas dienā. Lasīt vairāk