Dobri Dimitrov Dobrevam 2013. gadā, 20 jūlijā palika 99. gadi. Viņš joprojām dzīvo ciematā, 34 km attālumā no Sofijas. Agrāk vectēvs Dobri devās uz galvaspilsētu kājām, tagad brauc ar autobusu, jo samaksu par braucienu no viņa neprasa. Vectēvu Dobri apkaimē zina visi. Galvaspilsētā, viņš parasti redzams pie lielās Sv. Aleksandra Ņevska katedrāles vai Sv. Sedmočislenikova katedrāles. Tur viņš stāv pie ieejas ar svecīti un plastmasas glāzīti vācot ziedojumus no pilsētniekiem. Savāktie līdzekļi tiek nodoti baznīcu un klosteru atjaunošanai. Tā ir labdarība, nevis ubagošana, kā par to dažkārt raksta. Bulgārijas televīzijas intervijā Dobri uzsvēra, ka nodarbojas ar labdarību, nevis ubagošanu.

Par Dobri

Dobri dzimis 1914.gadā, Bailovo ciemā (ciems ļoti vecs, dibināts XII gs.) neilgi pēc Pirmā pasaules kara. Viņa tēvu drīz vien nogalināja karā, un zēnu audzināja māte Katerina. Studiju gaitas pavadītas pilsētā, bet tad atgriezās ciematā. Jaunietis 1940.gadā apprecējās. Taču drīz vien sākās II Pasaules karš un daudzkas dzīvē mainījās. Kara laikā no blakus viņam uzsprāgušas munīcijas kļuvis puskurls.

Dobri visu savu mūžu nodarbojās ar lauksaimniecību. Viņam bija četri bērni. Divus ir pārdzīvojis.

Desmit gadus atpakaļ vecais vīrs savu īpašumu novēlēja baznīcai. Bērni bija neapmierināti ar tēva rīcību un padzina viņu no mājām.

Dobri pārcēlās uz nelielu būdiņu vietējās Sv. Kirila un Metodija baznīcas pagalmā. Redzot baznīcas nepieciešamos remonta darbu veikšanu, viņš 2005. gadā baznīcai saziedoja apmēram 5000 eiro.

Tagad vectēvu pieskata viena no viņa Sofijā dzīvojošajām meitām. Viņam ir arī mazdēls vārdā Dobri saukts par godu vectēvam. Istabā, kurā vecais vīrs dzīvo, ir diezgan nabadzīga skata. Telpā atrodas vienkārša gulta, taču neraugoties uz to, viņš dod priekšroku gulēšanai uz grīdas.

Sirmgalvis iztiek ar minimums lietām un sadzīves piederumiem, bet uzturā lieto maizi un augļus. Kāpēc nepatur neko sev no savāktās naudas? “Bet man neko nevajag – viņš saka. – Man ir pensija, un Dievs dod maizi. Labi cilvēki atnes ēdamo.”

Kad jautāts, kāpēc viņš izvēlējās šādu dzīvesveidu – atbild dažādi – tas, ka savā dzīvē pastrādājis grēku, ka – nav bijusi saskaņa ar sievu, vārdu sakot – tā ir viņa grēku nožēla. Varbūt dzīves veids, kuru pats sev izvēlējies, viņam ir pilnīgi dabiska.

Lielākais ziedojums Baznīcai Bulgārijas vēsturē

Dobri vācot ziedojumus pie katedrāles, naudu nogulda ar kāda radinieka palīdzību vienā no Bulgārijas bankām, un, kad uz konta sakrājas ievērojama summa – to pārskaita uz sev izvēlētu baznīcas vai klostera kontu. Ir zināms, ka 2007.gadā vectēvs Dobri ziedoja 15000 levas (naudas zīme) 500 gadus vecajam Elešnitska klosterim (par ziedoto naudu, ​​restaurēta fasāde un veikta freskas atjaunošana). 10000 levas (naudas zīme) Sv. Georga baznīcai Gorno Kamartsi ciematā.

2008.gadā ziedots Kalofera Doma baznīcas jumta un kupola labošanai.

2009.gadā,”bulgāru svētku” priekšvakarā 24 maijā – Dobri ziedoja 35700 levas (naudas zīme) Sv. Aleksandra Ņevska piemiņas baznīcai. Vienkārši atnāca pie sekretāra Stepana Kalaidževa un teica: “Es vēlos, ziedot naudu baznīcai.” Tas ir lielākais dokumentēts ziedojums Bulgārijas baznīcas vēsturē.

2010. gadā Bulgārijas Valsts televīzija ieradās uz katedrāli, lai filmētu programmu par problēmām, tās atjaunošanā, un kad mācītājam jautāts kāds ir bijis vislielākais ziedojums, viņš parādīja Dobri izrakstīto maksājuma kvīti. Televīzijas žurnālists bija ļoti izbrīnīts, tāpēc nolēma izveidot sižetu par dāsno ziedotāju. Pateicoties sižetam vecais vīrs kļuva pazīstama persona.

Izrādījās, ka gandrīz gadsimtu vecais vīrs desmit gadu laikā ziedojis Bulgārijas baznīcām aptuveni 70 miljonu levu, kas ir apmēram 52 tūkstošu dolāru. No tā laika tūristi ar Dobri vēlas fotografēties un daudzi par vīra ticības ceļu stāsta cits citam. Dobri atbalstītāji pat ir izveidojuši mājas lapu veltītu par dāsno vīru.

Interesenti ir izveidojuši mājas lapu par godu vectēvam Dobri .