Jautājums: Vēlējos pajautāt par katolisko tradīciju. Lieta tāda. Katoļiem pastāv aizbildņi Sv.Jaunava Marija un Svētie kalpotāji. Iespējams, ka mācītāji paši nepielūdz un aicina tikai svinēt Marijas augšamcelšanos svēkus, kas tiek svinēt Aglonā, vai apmeklēt kādas svēto vārdu dienasvētkus. Ir teikts, ka ja negodāsi Jēzus māti, tad tu dari pāri Jēzum.
Dažādas liecības. Marija parādās trim ganiņiem Fatimā. Kāds šaubas, bet kāds ļoti tic, ka Marija palīdz, ja viņu pielūdz.
Mācītāji saka: „Lūgsim, lai jaunava Marija mūs pieved pie Dieva..”, mācītāja teikto var uztvert, ka ir nepieciešams pielūgt Mariju. Kā rīkoties, ja mācītājs, kas tiek dēvēts kā draudzes gans atstāj novārtā savus jērus jeb draudzes cilvēkus pašu rokās? Ja kādam palīdz Marija tad, lai pielūdz to. Man teikuši, ka Marija palīdz, palīdz… pantiņus māca no grāmatām par Jēzu, par Mariju, par Jāzepu…
SPEKTRS lasīju rakstu par eņģeļiem “Eņģeļi ir starp mums.” Bet mani interesē, kā Jūs izskaidrotu, ka Eņģelis parādījās Marijai un to godināja?
Ir mācītāji, kas visādiem veidiem parāda, ka Marija ir debesīs, citi saka, ka viņa kā pārējie ir mirusi un celsies Tiesas Dienā… ir to, kas pielūdz Mariju, vai pagodina.
Kā man rīkoties ņemot vērā baznīcu tradīcijas, varbūt to vada Dieva gars, jo katrā sirdī ieskatīties nevar kā Vien Dievs zina.. un dzīvot pēc katoļu katehisma, jo daudzi uzskata, ka ir pareiza…jo katoļi ilgi pastāv.. un pastāvēs, vai tomēr aicināt Sv.Gara vadību ?
Paldies, ka uzklausijāt mani. Ceru, ka atbilde mainīs manas domas, ja nē, tad laiks rādīs kā būs.
Atbilde: Jautājums ir nopietns. Diemžēl, ir vērojamas ne-bībeliskas prakses un uzskati mācībā par Jaunavu Mariju, Mūsu Kunga un Pestītāja māti. Šie maldi var būt par apgrūtinājumu ticīgo sirdsapziņai, kas vēlas turēties pie skaidras Svēto Rakstu mācības.
SPEKTRS mērķis nav raustīt mācītājus aiz apkakles un uzrādīt viņu kļūdas. Tāpēc attiecībā par to nerunāsim, bet mēģināsim paanalizēt tēmu no Bibliskā un vēsturiskā aspekta, lai mēs kopā varētu paši atšķetināt kamoliņu.
Lai mēģinātu saprast, kādā veidā ir radušās neprecizitātes, sakarā ar aicinājumu Jaunavas Marijas kults piekopšanā, nedaudz ielūkosimies vēsturē.
Marijas kults (vēsture)
Efesa (šodienas Turcijā) bija Artemīdas (Semiramīdas) kulta vieta. No visas apkārtējās pasaules cilvēki devās uz šo pilsētu svētceļojumā pie šīs sievietes un pienesa viņai raušus un dažādas lietas cerībā, ka viņa viņiem palīdzēs visās viņu vajadzībās. Pats Pāvils esot ieradies šajā pilsētā un tipiskā kristiešu manierē sludinājis, ka, Artemīda ir sātaniska sieviete un Kristus ir nācis, lai cilvēkus visā pasaulē atbrīvotu no šīs mātes dievības.
Romas ķeizars Teodosijs I 391.gadā kristietību padarīja par valsts reliģiju un aizliedza visus pagānu kultus. Tā pakāpeniski visā Romas teritorijā sākās kristianizācija.
Taču tikai 40 gadus vēlāk – 431.gadā, Efesas koncils izdarīja izšķirošo pagriezienu. Proti, Artemīdas pielūgšana gan netika atkal atļauta, taču kristīgā baznīca apzīmēja Mariju (ne vairs kā Jēzus māti, bet gan kā tādu, kas ir dzemdējusi Dievu) kā Dieva dzemdētāju un vienlaicīgi sāka to godāt kā Dievmāti.
Tūdaļ pēc koncila, visas Artemīdas statujas pilsētā pārsauca par Dievmātēm, tādējādi pamazām neitralizējot Artemīdas kultu un pieradinot iedzīvotājus pie dieves-mātes kristīgās versijas.
Tad efesiešiem atkal bija sava dieviete, Artemīdas aizvietotāja, jo neskaitāmi pagāni Teodosija laikā ieplūda kristiešu draudzēs un sev līdzi paņēma to dievu ticību, ko tie nesa savās sirdīs. Marija kļuva par Dievmāti, debesu ķēniņieni, par to sievieti, kas agrāk bija Artemīda/Semiramīda. Baznīcas pasludināto dogmu par Dieva dzemdētāju Efesā “uzņēma ar milzīgām gavilēm” un tādā veidā šis vecais kults katoļu baznīcā tiek nests tālāk līdz pat mūsu dienām.
Jaunavai Marijai veltītās dziesmas gandrīz vārds vārdā atkārto dieves Izīdas slavas dziesmas: „Jūras zvaigzne,” „Jūrā braucēju aizbildne,” „Karaspēka vadone,” „Rīta zvaigzne,” „Zemes valdniece,” Jaunavas godināšana īpaši pieauga 5.gs. sākumā.
Cienījama, godināma, dievināma?
SPEKTRS lasīju rakstu par eņģeļiem. Bet mani interesē kā Jūs izskaidrotu, ka Eņģelis parādījās Marijai un to godāja?
Atbilde: Bībelē mēs lasām: „Godā savus vecākus.” Vai mēs pielūdzam savus vecākus? Nē, mēs cienām viņus un respektējam, bet pielūdzam Dievu.
Eņģelis parādījās Marijai un sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!” (Lūk 1: 28) Mēs satiekoties uz ielas viens otru sveicinām sakot : „Sveiks!” Sveicinoties mēs viens otram izrādām cieņu, bet tādēļ mēs nesākam viens otru pielūgt.
Marijas pieminēšana Bībelē
Lai arī katoļu tradīcijā Marija savā nozīmīgumā līdzinās Jēzus Kristus tēlam, Jaunajā Derībā viņa ir pieminēta, kā jebkuras citas zemes sievietes mātes misijas nesēja. Marija tomēr gluži kā jebkura cita sieviete primāri Dieva radījums, kurš nevar ieņemt Radītāja lomu.
Evaņģēlijos Marija minēta visai maz. Marija bija mūsu Pestītāja Jēzus dzemdētāja. Dieva erceņģelis apmeklēja jaunavu Mariju Nācaretē un pavēstīja, ka tā izvēlēta, lai dzemdētu nākamo mesiju. Vēlāk Marija saistāma ar notikumiem Jēzus dzīvē. Pieminēta kāzās Kanaānā. Tur notika pirmais Jēzus brīnums ūdens pārvēršana vīnā. Tad Marija parādās dēla nāves Krustā sišanas brīdī krusta pakājē.
Laiku pinekļos
Agrīnajos ticības postulātos par Marijas pielūgsmi nevar atrast gandrīz neko, jo daudzi baznīcas tēvi līdzīgi kā Kipras bīskaps Epifānijs uzskatīja, ka “Marija ir jāciena, bet neviens nedrīkst viņu pielūgt”.
Marijas kā Dieva mātes (grieķiski – Theotokus, latīniski – Mater Dei) statuss oficiāli tika apstiprināts 431. gadā baznīcas koncilā, kas norisinājās Mazāzijas pilsētā Efesā
No baznīcas vēstures zināms, ka jau iepriekš pret Marijas godināšanu krasi iebilduši vairāki kristīgie rakstnieki un teologi. Viņu vidū – Tertulliāns (160 – 220), kurš uzskatīja, ka Marija, laidusi pasaulē Kristu, pēc tam dzīvoja ar Jāzepu pavisam parastu ģimenes dzīvi.
Literatūrā var sastapt viedokli, ka Jaunavas Marijas pielūgsme visplašāko izplatību Eiropā guva kopš 5. gadsimta, plaši izplatoties viduslaikos, kad tās pilsētās viena pēc otras debesīs pacēlās Dievmātei veltīto katedrāļu smailes. Bet mākslinieki radīja neskaitāmas gleznas, kurās bija redzama Svētā Jaunava ar bērnu. Pakāpeniski radās arī katoļu tradīcija uzskatīt maiju un oktobri par Marijas mēnešiem. Dievmātei veltīto svētku svinēšana Austrumu pareizticīgajā baznīcā galīgi nostiprinājās, sākot ar 7. – 8. gadsimtu.
Marijas svētki
Kad 12. gadsimta sākumā vairākos Normandijas un Bretaņas klosteros sāka svētīt Jaunavai veltītus svētkus, pret tiem iebilda viens no tā laika izcilākajiem un ietekmīgākajiem teologiem Bernārs no Klervo, Jaunavas godināšanā saskatot pretrunu ar Svētā Augustīna doktrīnu par iedzimto grēku.
Daudzo gadsimtu pūliņi, cenšoties līdz galam dievišķot Mariju, ar uzvaru vainagojās tikai 1854. gadā, kad pāvests Pijs IX ar speciālu dekrētu “Ineffabilis Deus” paziņoja nevainīgo ieņemšanu par vienu no kristietības pamatpostulātiem. Pēc šīs doktrīnas, Marijai piedzimstot, uz viņu nepārgāja visas cilvēces iedzimtais grēks, lai gan pati viņas piedzimšana notika dabiskā ceļā.
Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki
Lielāko ieguldījumu Dievmātes kulta radīšanā veica nevis reliģiskie līderi, bet gan vēlākie pāvesti. 1854.gadā Pijs IX paziņoja, ka Jēzus māte ir bezgrēcīga un brīva no baznīcas apgrēcībām. Bet 1950. gadā Pijs XII par dogmu padarīja Marijas debesbraukšanu.
Katoļu svētku izcelsmi skaidro sekojoši: Marijai guļot uz nāves gultas (pēc vienas no versijām, tas it kā noticis 48. gadā), ap viņu sapulcējušies visi svētie apustuļi, izņemot Tomu, kurš ieradās pēc trim dienām. Kad pēc viņa lūguma atvēruši Marijas kapu, tas izrādījies tukšs un no kapa plūdusi svaiga smarža. Pēc katoļu domām, Marija debesīs uzņemta tieši – bez fiziskās nāves. Savukārt pareizticīgo tradīcijā viņa pirms tam iemigusi mūža miegā. Doktrīnu par šo brīnumaino notikumu pieņēma tikai pāvests Pijs XII 1950. gadā ar dekrētu “Munificentissimus Deus”.
Ko par Marijas kultu saka Bībele?
Bībelē Marijas nāves stāsts, kas būtu vīts noslēpumainās parādībās nav atrodams! Turklāt
ja Mariju sauc par Dievmāti, tātad viņa ir dieviete, bet Dieva Vārds saka skaidri, ka ir tikai Viens Dievs un citu dievu nav!: „klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs. „(Marka12: 29) tātad viss, kas ārpus Dieva pielūdzams ir elkdievība, savukārt tas ir grēks!
Vai Kristus godināja Mariju?
Jēzum piemita cilvēcīgā daba un dievišķā. Cilvēcīgā daba nāca no Marijas (cilvēka), bet dievišķā – no Dieva. Marija bija vienkāršs cilvēks – Dieva kalps, kas ir pelnījusi mūsu cieņu, bet nevis godināšanu! “Un Viņam deva ziņu un sacīja: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.” Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.” Šādā veidā Jēzus pateica, ka Marija nav lielāka par citiem Viņa kalpiem. (4.Lūkas 8:20-21) “Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Pēc tam Viņš saka māceklim: “Redzi, tava māte!” No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.” (5.Jāņa 19:26-27)
Jēzus Mariju nenosauca par māti, vai arī atšķirot to no citām sievietēm, kaut kā īpaši, bet vienkārši par sievu, un aiziedams palūdza māceklim parūpēties par Mariju, kas Jēzu bija uzaudzinājusi un bija lielās bēdās par Jēzus nāvi pie Krusta. Jēzus cilvēcīgā formā parūpējās par to, lai Marijai būtu atbalsts pēc Viņa aiziešanas.
Dažādas liecības. Marija parādās trim ganiņiem Fatimā. Kāds šaubas, bet kāds ļoti tic, ka Marija palīdz, ja viņu pielūdz.
Atbildot uz šā jautājuma pirmo daļu: kā jau zināms sātans spēj tikai atdarināt Dieva brīnumu darbus. Sātana mērķis novērst cilvēku uzmanību no 1. baušļa, kas skan: „Tev nebūs citus dievus pielūgt!” Ja cilvēku skats vēršas ticībā pārdabiskajām parādībām, kas viņu sirdis piesaista tās pielūgšanā, bet nevis Dieva Vārdam un Viņa brīnuma darbiem, kas stiprina ticību Dievam, tad diez vai šādas parādības varētu dēvēt par Dieva manifestēšanās brīnumiem. Bībelē teikts: „Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. No tā atzīstiet Dieva Garu: ikviens gars, kas apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu, ir no Dieva. Un ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars.” (1.Jāņa 4:1-3)
Atbildot uz šā jautājuma otro daļu: jāteic īsi, tās ir elkdievības sekas. Cilvēki pielūdzot Mariju labprātīgi sevi dzen lāstā, tā ir ļauno garu pielūgšana. Jo, ja lūgšanās tiek uzrunājam Marija vai citi svētie, tad notiek kontaktēšanās ar mirušo gariem.
Dieva Vārdā teikts: “Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, Tam Kungam ir negantība..” (5.Mozus 18:10)
Ja kādam palīdz Marija tad, lai pielūdz to.
Atbilde: Ja pielūdz Mariju, tad jāzin, ka tā ir elku kalpība! Tā ir negantība Dieva acīs.
Ja negodāsi Jēzus māti, tad tu dari pāri Jēzum.
Atbilde: Ja godāsi un pielūgsi Jēzus māti, tad tu dari pāri Jēzum.
Vai Marija ir uzņemta debesīs (augšāmcēlusies)?
Atbilde: Bībele saka skaidri. Augšāmcēlies ir tikai Jēzus Dieva vienpiedzimušais Dēls.
„Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības. Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu. To mēs jums sakām, balstoties uz mūsu Kunga vārdu: mēs, kas līdz mūsu Kunga atnākšanai paliksim dzīvi, ne ar ko nebūsim priekšā tiem, kas aizmiguši. Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. Iepriecinait cits citu ar šiem vārdiem! „(1.Tes.4: 13-18)
Kā man rīkoties ņemot vērā baznīcu tradīcijas, varbūt to vada Dieva gars, jo katrā sirdī ieskatīties nevar kā Vien Dievs zina.. un dzīvot pēc katoļu katehisma, jo daudzi uzskata, ka ir pareiza…jo katoļi ilgi pastāv.. un pastāvēs, vai tomēr aicināt Sv.Gara vadību ?
Atbilde: Kā jau Jūs arī nojaušat pastāv baznīcas tradīcijas, kas dažkārt veicina pārdomāt un vērtēt, vai svarīgāk ir turēties pie „tradīcijas”, kas dažkārt nesaskan ar Bībelē teikto, vai tomēr turēties pie tā, kas teikts Bībelē, bet ir pretstatā baznīcas iedibinājumiem. Tas, Jums būs jānolemj pašam.
Runājot par Dieva Gara vadību, jāpatur prātā, ka Dieva Svētais Gars vienmēr ir saskaņā ar Bībelē teikto.
Dažkārt mācītāji postulē, ka Dievu ārpus Bībeles „rāmjiem” izņemt nevar. Taču, runājot par to, ka ja kāds vēlas pielūgt Mariju, lai pielūdz, jāpārdomā, vai paši arī nav tādējādi Dievu izņēmuši no Bībeles „rāmjiem”.
Ja kāds runā par garīgām vērtībām, kas nav saskaņā ar Dieva Vārdu, tas viss ir ārpus Dieva Vārda un Dieva Svētā Gara vadības.
„Es apliecinu katram, kas dzird šās grāmatas pravietojuma vārdus: ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kurām rakstīts šinī grāmatā. Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā. Tas, kas visu šo apliecina, saka: “Tiešām, Es nāku drīz. Āmen.” Tiešām, nāc, Kungs Jēzu! (Atklāsmes grāmata 22: 18)
0 komentāri
Uzraksti, ko domā