Raksta autors: Kristena Hovertone (Kristen Howerton)

Kristena ir ģimenes psihoterapeits un četru bērnu mamma. Divas meitiņas ir savas, bet divi zēni adoptēti. Kopš 2006. gada Kristena veic ierakstus blogā „Rage Against the Minivan„, kurā raksta ieteikumus bērnu audzināšanā. Viņa labprāt izsakās arī par adopciju, rasu, reliģijas, politikas, sociālā taisnīguma un citām tēmām. 

Mēs visi parasti piesaistām sev līdzīgus cilvēkus, bet kas būtu, ja mēs paplašinātu robežas?

Daudziem no mums jau ir pagājis skolas laiks, kad ēdnīcā bērni sēž atsevišķās interešu grupiņās. Vieni- piedalās sporta sacensībās, citi mūzikas skolas audzēkņi, bet vēl kādi atšķiras ar stilīgumu.

Kaut arī mēs esam pārdzīvojuši konfrontācijas laikmetu starp metālistiem un reperiem, patiesība ir tāda, ka daudzi no mums vēl joprojām uztur līdzīgu vienveidību draudzībā arī pieaugušā vecumā.

Ja mēs tagad atgrieztos skolā, vai mēs atkal sadalītos interešu grupiņās? Vai tomēr sēdētu kopā „balto apkaklīšu” pārstāvji, jaunās māmiņas un modes industrijas pārzinātāji?

Protams, tā ir mūsu otrā daba – pievilkt sev līdzīgos. Līdzīgs vaļasprieks, vai kāda cita interese. Mums ir tendence iztikt ar cilvēkiem, kuri ir līdzīgi mums – tāds tādu atrod, bet tas ir arī viss.

Paskatieties uz savu tuvu draugu loku. Visi izskatās, runā un domā, kā jūs?

Neskatoties uz to, ir problēma ar negodīgu draudzību, kas ilgst tikai tik ilgi, kamēr starp Jums sakrīt kopējās intereses. Šādas attiecības var būt ļoti ērtas, bet tās ir tikai reālā intimitātes trūkuma maskēšanās. Intimitātē jeb tuvībā balstītajās attiecībās, kopīgām interesēm ir mazāka loma, nekā kopā piedzīvotais un, pats galvenais, lai būtu izaugsmes tieksme. Labāka draudzība veidojas no vēlmes iegūt dziļāku līmeni attiecībās: izaicinot viens otru, lai pieaugtu gan individuāli, gan kolektīvi, un būtu gatavi mācīties vienam no otra.

Tas ir ne tikai skaists priekšstats, bet arī, protams, augstu standartu sasniegšana. Tas nozīmē, ka, ja mēs vēlamies izkļūt no ierastās vides, ir nepieciešams meklēt dziļākas iespējas.

Paskaties uz savu tuvu draugu loku. Visi izskatās, runā un domā, tāpat kā jūs? Ja tā, tad varbūt ir pienācis laiks paplašināt savas robežas. Nav nekļūdīgas formulas, lai izveidotu draudzīgu sabiedrību, bet ir vairāki draudzības veidi, kas var būt trūkst jūsu dzīvē. Dažas no tām.

1. Vecāks un apdomīgāks draugs

Viena lieta, vēlēšanās mainīt ieradumus, kļūt disciplinētākam mainīt savu raksturu. Otra lieta – atrast šīs īpašības, kādā citā personā, kuru jūs zināt un ievērojat, un sekojat viņa modelim reālajā dzīvē. Tas nav draugs, kuru jūs dievināt un apskaužat. Drīzāk, tas ir kāds, kurš ir par vienu vai diviem dzīves posmiem jums priekšā, un var sniegt jums lielisku atgriezenisko saiti.

Draugs-padomdevējs, kā neviens cits var palīdzēt pacelt jūsu līmeni augstāk. Jūs varat nepārstāvēt viņa profesiju vai hobiju, bet viņa raksturs ir jums vēlams.

Labākās attiecības ar mentoriem ir tādas, kas aplūkojamas kopumā: priekšzīmīgas, bet ne bez trūkumiem.

Pajautājiet sev, kuri no esošajiem cilvēkiem iemieso rakstura īpašības, kuras jūs vēlētos redzēt sevī. Jūs vēlaties būt laimīgāks? Vai vēlaties piedzīvot vairāk prieka savā dzīvē? Vai jūs vēlētos būt vairāk pacietīgāks vecāks vai laulātais? Vai vēlaties kļūt garīgi nobriedušāks? Padomājiet par cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus jūsu interešu loka, un apsveriet iespēju piedāvāt viņiem mentora-studenta attiecības.

2. draugs jaunāks par tevi

Ja komunikācija ar mentoru-skolotāju uzlabo jūsu raksturu, tas nozīmē laiks pieņemt vēl vienu izaicinājumu, darīt to pašu, bet no otra gala.

Kad jums apkārt ir cilvēki, kuri tikai māj ar galvu un vienmēr piekrīt visam, tad jūs sākat zaudēt kontaktu ar dažādiem sabiedrības slāņiem.

Nav lielākas motivācijas būt piesardzīgiem savos soļos, esot ar pastāvīgu novērotāju.

Kad draugs ieskatās jūsu dzīvē kā dzīvā piemērā, jums rodas vēlēšanās dzīvot labāku cienījamāku dzīvi.

Psihologs Eriks Eriksons apraksta pieauguša cilvēka attīstības ceļa veicamo uzdevumu, nosaucot to par “ģenerēšana pret stagnāciju.” Viņa teorija nosaka, ka mēs iegūstam no palīdzības citiem, saglabājot savu mērķa izjūtu. Tā ir personīgās izaugsmes neatņemama sastāvdaļa. No otras puses, ja mums nav ieguldījuma citu labā, mēs apturam mūsu personīgo potenciāla augšanu un zaudējam iespēju kādu pozitīvi ietekmēt.

Būtībā, jums ir kaut kas, ko dot citiem. Kā padomdevējs, jums ir iespēja runāt un ietekmēt cita dzīvi, iesakot kā nepielaist kļūdas dzīvē, jo esat pats kādreiz jau tās pieļāvis. Tādā veidā jūs ļaujat mainīties arī pašam sev.

3. draugs no citas kultūras

Viens no veidiem, kā paplašināt savu redzesloku – būt sadraudzībā ar cilvēkiem no citām kultūrām (valsts, garīgā, u.c.)

Starpkultūru draudzība ved ārpus mūsu ierobežotiem uzskatiem, kad mēs cenšamies izprast citu cilvēku unikālās kultūras, vērtības un tradīcijas. Šāda draudzība ir abpusēji izdevīga.

Tas ļauj tiem, kuri ir iegrimuši savas valsts kultūrā, pārskatīt kādas no savām standarta sociālajām normām un vērtībām, un varbūt pat pielāgot dažus jaunus veidus mijiedarbībai ar pasauli.

Tas arī padara mūs jūtīgākus globālajos jautājumos, kad mums ir tādi draugi. Tajā pašā laikā, ceļojot svešā valstī, var saņemt palīdzību no patiesa drauga, kurš var palīdzēt orientēties izmaiņās un radušajās problēmās, kas raksturīgas aklimatizējoties jaunos apstākļos un svešā vietā. Tikpat svarīgi ir godīgi iedziļināties jūtīgās tēmās: rasisms, imigrācijas un kultūras atšķirības, ar mērķi savstarpēju attiecību izzināšanai un dialoga uzlabošanai.

Redaktors un rakstnieks Deirdre Rigs kultivē starpkultūru draudzību ar sieviešu grupu palīdzību, KIP, – tā nozīmē kultūras izpratnes paaugstināšana; šī saīsinājuma atšifrējums: “intensīvās aprūpes nodaļa”. Grupas dalībnieki uzskata, ka šīs problēmas risināšanai ir izšķiroša nozīme, Kristus miesā. Saīsinājums KIP arī nozīmē: “Es tevi redzu.” Papildus tam, šī grupa darbojas kā vienota sistēma draugiem no dažādām kultūrām, vecuma grupām, ideoloģijas un politiskajiem uzskatiem, Rigs saka: “Šīs sievietes  sniedz padomus un kalpo arī man.”

4. draugs ar pretēju viedokli

Mēs, protams, veidojam draudzīgas attiecības ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīga pārliecība, reliģija, politika, morāle, ētika, vai ir saistīti ar jebkuru citu sfēru.

Bet, kad jums līdzās ir draugi, kuri tikai piekrītoši māj ar galvu katrā sarunā, jūs sākat zaudēt saikni ar cilvēkiem no citiem sabiedriskajiem slāņiem.

Viegli veidojas dažādi stereotipiski priekšstati par svešiem, nezināmiem cilvēkiem ar pretējiem viedokļiem, tad arī ir daudz grūtāk pievērt acis uz viņu viedokļiem un idejām.

Ar pretēju viedokļu draugiem, jūs drīzāk nonāksiet pie iedvesmojošām sarunām, kuras nekad nenotiktu ar līdzīgu uzskatu cilvēkiem.

Blogers Davids Hansons, gatavojoties kļūt par bīskapu, pieturas starp reliģiju dialogam, un uzskata, ka ikvienam ir vajadzīgs draugs ateists. Viņš saka: “Tas ir atgādinājums, ka morāle neaprobežojas tikai ar reliģisko sfēru, un tas ir atgādinājums, ka cilvēkiem nav nepieciešama ticība, lai būtu ar augstu morāles līmeni. Tas man vienmēr atgādina par manu pārliecību. Draugi ateisti, ne tikai padara mani par labāku kristieti, tie padara mani arī par labāku cilvēku.”

5. Draugs kaimiņos

Tajā pašā laikā, aizraujoties, meklējot noteikta veida jaunus draugus, neaizmirst arī par potenciālo biedru, kas jau varētu būt jūsu dzīvē. Ar kuru jūs pastāvīgi sazināties katru nedēļu, ja ne katru dienu? Varbūt tas ir kaimiņš jūsu mājā, oficiants Jūsu iemīļotajā restorānā, pastāvīgais pasažieris sabiedriskajā transportā? Padomājat par to, kā jūs varētu nodibināt draudzīgākas attiecības? Sākotnēji jūs varētu domāt, ka vienīgā lieta, kura jūs vieno ir pasta indekss, bet telpiskais tuvums var kļūt par spēcīgu draudzības indikatoru.

Lai gan ir daudz priekšrocības mūsu dažādās draudzīgās attiecībās, svarīgākais ir tas, ka šādas attiecības mūs māca mīlēt citus kā Jēzus mīlēja – bez nosacījumiem. Un, kad mēs mīlam citus, nevis kā “projektus”, potenciālos kristiešus vai augsta sociālā līmeņa draugus, bet Jēzus mīlestībā, mūsu tuvi draugi sāk izskatīties nevis pēc sadalītām grupām skolas ēdnīcā, bet kā Debesu valstībā.