Likums un spēks

Latvija 2015. gada 1. janvārī rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem uzņemsies Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Lai noskaidrotu Latvijas prezidentūras prioritātes, kā arī sekmētu vienošanās panākšanu nacionālajā līmenī par Latvijas prezidentūras ES Padomē darba kārtību, Latvijas Politologu biedrība sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu ir aizsākusi vairāku aktivitāšu ciklu „Atbalsts prezidentūras darba programmas izstrādei.”

Šajā saistībā tiek plānots 2015. gadā organizēt “Europride” Rīgā. Šis pasākums ir pretrunā ar Latvijas Satversmes 110. un 116. pantu, pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumā u.c. normatīvo aktu noteiktās normas un ir cilvēka cieņu aizskarošas un morālo vērtību degradējošas, kā arī apdraud citu cilvēku tiesības un tikumību, ko aizsargā LR spēkā esošā likumdošana, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija.

Ir “Europride” ieinteresētas amatpersonas, kuras grasās veikt attiecīgas „korekcijas” LR likumdošanā, konkrēti, papildināt Krimināllikuma 78. pantu tā, lai nodrošinātu atbalstu seksuālajām minoritātēm gaidāmajā „Europride2015”un ietvertu terminu „naida runa”, tādā veidā radot būtisku pretestību publiskai biblisko principu pasludināšanai, tai skaitā dievkalpojumos draudzēs. Ja tiktu pieņemtas izmaiņas Krimināllikumā vai citos LR likumdošanas aktos, tad Latvijas policijas pienākums šādas demonstrācijas laikā būtu aizturēt jebkuru cilvēku, kurš mēģinātu izteikt kādas nelabvēlīgas piezīmes vai veidotu „dzīvās ķēdes” vai kā savādāk izrādītu pretestību. Uz šādu precedentu pamata būtu iespējams veidot tādu tiesu pieredzi, kas nostiprinātu seksuālo minoritāšu tiesisko aizsardzību Latvijā. Mums ir zināma šāda veida pieredze ASV, Francijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citur.

Tāpēc paredzot Latvijas tautas pretestības apslāpēšanas mēģinājumu, Latvijas tautas vārdā tika savākti 7 458 paraksti, kas tika iesniegti Latvijas valdībai, lai iebilstu pret jebkādu krimināllikumu grozīšanu, „seksuālo minoritāšu” kontekstā. 

Gars un Vārds

Kamēr augstākstāvošās personas apsver atbildi Latvijas tautai, tikmēr ir jaušamas lietas, kuras varētu uzsākt neatkarīgi no valdības atbildes. Jautājums paliek, ko iesākt ar „naida runu”?

Īsumā ieskatīsimies tēmā „naida runa” no divām šķautnēm. Viena no psiholoģiskā un otru no garīgā aspekta.

Kāpēc tiek izteikta „naida runa”?

Visa šī vēršanās pret iepriekšminētajām aktivitātēm ir Latvijas iedzīvotāju aizsardzības reakcija pret svešu un perversu uzskatu uzspiešanu.

Naida noziegumi visbiežāk notiek interneta vidē, dažādos portālos, īpaši komentāru veidā. Medijos sniegtā informācija cilvēkiem rada vēlmi izteikties, bet daudzi nemaz nenojauš, ka it kā tikai sava viedokļa un komentāra izteikšana var radīt sekas. Informācija internetā par neseno notikumu – referendumu par otru valsts valodu – ir spilgts piemērs, kas izvērsa asas diskusijas latviešu un krievu nacionalitāšu starpā (par nacionālā naida izraisīšanu draud kriminālatbildība), atšķirība ir tikai tajā, ka daudzi nezina robežas, kur vajadzētu apstāties.

Kad beidzas argumentu gūzma un prāts ir iekarsis, tad no viedokļu paudēju arsenāla tiek izvilkts cits darba ierocis „personas cieņas aizskārums”. No psiholoģiskā aspekta izriet, ka nedrīkst panākt, ka aizskārējam nevarētu būt taisnība un kā arī nevarētu pieļaut visu atstāt tā, ka nav pateikts pēdējais vārds. Taču var izrādīties, ka „pēdējais vārds” var būt noteicošs, nevis argumentētas domas izteikšanā, bet gan veicinot novirzi no tēmas, līdz ar to pārejot uz citas personas aizvainošanu.

Risinājumi no aizskaramās personas puses:

Ja redzu šo aizskārumu elektroniskā vidē, man ir tādas pašas tiesības vērsties tiesā vai policijā un prasīt aizsargāt manas tiesības – fiksēt pārkāpumu, noskaidrot, kurš ir vainīgais, novērst man nodarīto kaitējumu. Persona var prasīt izdzēst komentāru, prasīt atvainošanos un publicēt atbilstošu informāciju, arī prasīt mantisku kompensāciju.

Vispirms aizskartā persona iesniedz pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu, kura mērķis ir noskaidrot aizskārēju. Kad aizskārējs caur IP adreses izprasīšanu (kuru izpaust tiesa uzliek interneta vietnes turētājam par pienākumu) ir noskaidrots, aizskartā persona ceļ prasību jau pret konkrēto aizskārēju, piemēram, par morālā kaitējuma atlīdzināšanu par aizskarto godu un cieņu. Jo ir tā, ka civilprasību nevar celt, kamēr nav zināma atbildētāja identitāte. Tāpēc ir šī priekšstadija –pieteikumspar pierādījumu nodrošināšanu.

Tiesā jāiesniedzpieteikumspar pierādījumu nodrošināšanu un visa pieejamā informācija par apvainojuma izteicēju – pseidonīmu, interneta vietnes adresi, kurā publicēts apvainojums, un, ja tas pieejams, ekrānšāviņu, kurā redzams aizvainojošais izteikums. Ja tiesa konstatēs, ka ir noticis tiesību aizskārums interneta vidē, no interneta vietnes uzturētāja tiks pieprasīta apvainotāja IP adrese, pēc kuras tiks noskaidrota viņa personība.”

Risinājumi no mediju puses:

Mēdijos komentējamā sadaļā rakstīts, piemēram, ka aicina interneta lietotājus – portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un medijam ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.”

Cits portāls, raksta, ka tas “neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem, kā arī patur tiesības izdzēst neētiskus komentārus, komentārus, kas rakstīti, slēpjoties zem cita cilvēka vārda, komentārus, kas satur ar DEF nesaskaņotu reklāmu, cilvēka godu un cieņu aizskarošus komentārus, rasu un nāciju naidu veicinošus komentārus”.

Savukārt citā portālā teikts: “neatbild par rakstu komentāru saturu un aicina lasītājus būt tolerantiem, iztikt bez rupjībām un saglabāt elementāras pieklājības normas”.

Ko darīt ar “naida runu” no garīgā aspekta?

Raksta autors: Pr. A. Smelters (Monsinjors Antons Smelters – sv. Jēkaba katedrāles prāvests, kūrijas notārs – ekonoms, garīdznieks, Rīgas Garīgā semināra garīgtēvs un mācībspēks un, arī publicists un garīgo izdevumu redaktors.)

“Aci pret aci, zobu pret zobu.”

Tas iet par tālu: “ja tev kāds sit pa labo vaigu, tad pagriez viņam arī kreiso…” Tas viss ir skaisti un labi, bet cik tālu mēs ar šādu dzīves veidu tiksim? Ja mēs sitējam kā pateicību par sišanu vēl pagriezīsim arī otro vaigu, tad mēs esam padoti kura katra uzbrucēja patvaļai. Un beigās pasaulē valdīs haoss, bet ne Dieva valstība. Nē, tā mēs nedrīkstam dzīvot!

Tātad paliksim pie vecvecās sistēmas, ko mūsu senči jau Vecajā Derībā praktizēja: “Aci pret aci, zobu pret zobu.” dots pret dotu. Šajā sistēmā valda skaidrā kārtība. Šeit katrs zina kur viņš stāv. Rodas jautājums, vai vispār var citādā veidā pasaulē ieturēt kārtību? Mūsu pasaulīgajā dzīvē vajag visu un visiem atmaksāt ar tādu pašu naudas gabalu. Kā tu man tā es tev. Ja kāds iedrošināsies nākt man par tuvu, tad tas jutīs manas dūres spēku. Vai to darīt man nav tiesību? Ja viņš mani kaitina, tad es kaitinu viņu. Ja tas uz ceļa brauc nepareizi, tad es viņam parādīšu, kā uz ceļa ir jāuzvedas. Ja viņš mani savos rakstos noķengā, tad es vērsīšu pret viņu kaut ko vēl sliktāku.

Ja mēs tā rīkosimies, tad ātri nokļūsim apburtajā lokā. Sitiens pret sitienu, naids pret naidu, atriebība pret atriebību. Ja viena valsts bruņojas, tad otra dara to pašu. Ja kāds šauj, tad otrs šauj pretī. Ja vienai valstij ir atombumba, tad arī otra steidz tādu sagādāt. Ja kāda valsts šo bumbu metīs pirmā, tad arī otrā darīs to pašu. Atkal uzpeld jautājums, vai tas ir tas, kas pasaulē saglabā mieru., kas apvalda kaislības? Mēs visi jūtam, ka šī sistēma mūs novedīs strupceļā, bet varbūt pat iznīcinās… Vai visam tam tā jāturpinās? Pieņemsim visu to bez kritikas un ļausim “lielajiem” noteikt, kad jāvalda mieram un kad karš? Jēzus saka “Nē”. Ja tev kāds sit pa labo vaigu, tad pagriez viņam arī kreiso. Jēzus kategoriski nostājas pret atriebību un rāda mums jaunu alternatīvu sadzīvē. Jēzus saka, ka var dzīvot arī savādāk…

Jēzus mums nesaka: ” Ja tev kāds sit, tad ļauj viņam mierīgi tālāk sist.” Jeb:” Ja tevi kāds mutiski vai rakstiski apmelo, noķengā, tad ļauj viņam mierīgi to darīt tālāk…” Jēzus nebūt neiestājas par pasīvu nostāju un Viņš nesludina gļēvu morāli. Jēzus nesaka: “Ja tev kāds sit pa labo vaigu, tad panes to pacietīgi un pazemīgi,” bet Viņš saka: “tad pagriez viņam arī otro vaigu. Ar pirmā negaidītā sitiena pieņemšanu vien vēl nav nekas liels darīts.” Ko Jēzus šeit grib panākt, iet vēl tālāk? Viņš aicina uz jaunu neparastu soli, uz jaunu pretinieka negaidītu iniciatīvu, kas izmaina situāciju. Mierīgi uzaicini to, kas tev sita, lai viņš sit tev vēlreiz. Tas nozīmē: draugs, tu mani nepadarīsi par savu ienaidnieku. Es nespēlēju tālāk šo veco spēli: “aci pret aci, zobu pret zobu.” Es nepazemošos tavā līmenī. Ja tu mazgā manu netīro veļu, tā es nebūt nemazgāšu tavējo-ja tu ar vārdiem un rakstiem apmelo mani, tad es neiešu arī tevi nomelnot. Tik tālu es nenolaidīšos… Es ceru, ka mēs visi labas kristīgas gribas cilvēki izjutīsim kaut ko jaunu. Šeit ir kāds kurš drošsirdīgi dzen ķīli velna un varbūt arī cilvēka naida un atriebības lokā.

Parasti dzīvē ir tā, ka uzbrucējs diktē savus personīgos likumus, turpretī aizskartais nedara neko citu, kā tikai paliek mierīgs. Šeit parādās  kaut kas jauns. Aizskartais uzbrucējs neredz nekādu ienaidnieku, bet gan vājas gribas, primitīvu instinktu apveltītu cilvēku. Aizkārtais ar savu stāju iznīcina vecveco drauga un ienaidnieka priekšstatu. Viņš zina, ka otrais, kas naidīgi nostājies pret viņu, tieši šajā situācijā Dieva priekšā netiks atbrīvots no savas atbildības un mīlestības pienākuma. Un tieši aizskartā nostāja un pacietīgā mīlestība pasaka visu, kas ir un kas nav darāms. Un tāpēc viņš ar savu nostāju dod otram labu padomu, lai viņš labāk atsakās no cita aizskāršanas, noķengāšanas un sišanas. Varbūt kāds jautās: “Kāpēc tad tas tā ir!” jaunā nostāja pretī ienaidniekam nāk no paša Dieva. Pats Dievs tā rīkojas: “Viņš ļauj savai saulei spīdēt pāri visiem- sliktiem un labiem- un savam lietum Viņš liek līt pāri taisnīgiem un netaisnīgajiem. Ja mēs Viņu saucam par mūsu Tēvu, ja Viņam ticam un tālāk sludinām, tad mums vajag distancēties arī dzīvē. Mēs nevaram un nedrīkstam skaitīt Tēvreizi ar paslēptu dūri kabatā. Tāpat arī nedrīkstam skaitīt Tēvreizi, bet tajā pat laikā citus nomelnot ar vārdiem vai rakstiem, lai tikai sabiedrībai tos parādītu kā sliktus…” Mēs labi zinām, ka Jēzus vārdi atbilda viņa darbiem. Viņš gāja līdz pēdējam: “Tēvs, piedod viņiem, jo  viņi nezina ko dara.” (Lūk. 23: 43).

Ar Viņu un caur Viņu pasaulē ienāca jaunas vērtīgākas dzīves iespējas. Līdz pat šai dienai starp mums ir tūkstošiem šādu cilvēku, kas cenšas dzīvot   šo jauno Kristus cienīgo dzīvi.

Mārtiņš Luters Kings dzīvoja šādu kristiešu dzīvi. Bezvaras pielietošanu un pretestību ļaunajam mēs nedrīkstam uzskatīt par gļēvulību un mazdūšību. Mārtiņš Luters Kings teica: “Tas, kas pielieto bezvaru, tas negrib savu pretinieku iznīcināt vai pazemot, bet gan grib iegūt tā draudzību, izpratni un pretimnākšanu. Un šis bezvaras cīņas rezultāts ir jauna draudzība un kopība. Mēs ne tikai atsakāmies šaut vai sist, vai rakstīt par savu pretinieku, bet atsakāmies viņu pat ienīst. Dariet ko gribiet ar mums, mēs jūs mīlēsim arī turpmāk!”

Kāda jūdu tautas piederīgā lūgšana koncentrācijas nometnē ir dvēseliskāka, kā daža laba mūsdienu kristieša neiecietīgā izturēšanās pret citādi domājošajiem: “Miers lai ir ar cilvēkiem, kas sevi baro ar ļaunu gribu un ļaunām domām. Kungs, liec ātrāk beigties visām atriebībām, sodīšanai un iznīcināšanai. Visi drausmu darbi un izsmiekls, kas šeit notiek, stāv ārpus visām cilvēcīgā robežām. Mocekļu asiņu ir pārāk daudz. Tāpēc mīļais Dievs, nesver, nemēri taisnīgo ciešanas ar taisnības mēru, kas ir paredzēts nevainīgo slepkavām. Kungs, tad, kad Tu norēķināsies ar šausmu darbu darītājiem, tad lieto citus, savus žēlastības svarus un mērus…Labāk pieskaiti šiem nelaimīgajiem visu to labo, ko daudzi Tavi mocekļi izpelnījušies ar drosmi, goda jūtām un cerībām, neļaudami sevi pieveikt ar ļaunumu. Visu to, mans Dievs pacel augstāk un dari vērtīgāku, bet ne ļauno…Un lai visi mūsu ienaidnieki atceras un redz, ka pie Tevis mēs neesam vairs padoti viņu naidam un viņi nav vairs mūsu lietuvēni. Ļauj, lai mēs esam viņu glābšana un palīdzība, kas viņus attur no viņu trakošanas. Lai ātrāk nāk Tavs miers pār visiem labas gribas cilvēkiem un pāri šai vaidu zemei…”