“Brīvība Kristū” kursa mērķis ir palīdzēt ikvienam kristietim kļūt par auglīgu mācekli. Šo kursu ir izmantojuši tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Kursa autori ir Angļi Nils T. Andersons un Stīvs Goss, taču kursu no Anglijas ir atvedis un adoptējis Latvijai Juris Tuns.
Juris Tuns: Kurss “Brīvība Kristū” domāts kristietības ābeces pārzinējiem, taču iesīkstējušiem kristiešiem. Iesācējiem es labāk ieteiktu „Alfa” kursu.
SPEKTRS: Nedaudz precizēsim. Vai runa ir par tādiem, kuri iet baznīcā daudzus gadus, bet nepieaug Dieva atziņās, neattīstās un kļūst inerti?
Juris: Jā! Beidzot „Alfa” kursu, ja cilvēki iegūtās zināšanas neizmanto, tad ar laiku viņu dzīvēs iestājas individuālā stagnācija vai arī stagnācija draudzē. Iet uz baznīcu rituāla dēļ. Vai dodas uz baznīcu, kā uz satikšanās klubu un tajā apmainās ar ziņām un informāciju. Vai vienkārši gaida dievkalpojuma beigas, lai ietu kopā ar pērējiem „patusēt”. Vai arī notiek arī tā, ka kāds klusi sēž dievkalpojumā, bet dzirdētais viņu neaizkustina un teiktais šķiet neskaidrs un tad domā, ka pats vainīgs, ja nesaprot. Tad mierina sevi ar domu, nu, nekas varbūt nākošo reizi sapratīs. Ar laiku rodas vainas apziņa. Tā viss atkārtojas gadu no gada.
SPEKTRS: Kāpēc tas tā notiek? Vai tāpēc, ka draudzē veidojas, kā Jūs sakāt, satikšanās klubiņš? Varbūt tieši tāpēc mācītāji aicina iesaistīties kalpošanās, lai draudzes locekļi justos piederīgi draudzei, lai pakalpotu draudzei līdz ar to arī Dievam. Veidojas saikne, attīstība un sadraudzība.
Juris: Visas iesaistīšanās ir pozitīvas, ja tās nes labumu. Dažreiz mēs uzņemamies par daudz, aizmirstot savas ģimenes, vai to, ka ģimenē aug tīņi, kuriem arī ir nepieciešama uzmanība. Kalpojot aizmirstas par attiecību sakārtošanu ģimenē.
Mūs kavē Bībeles mācīšanas grupa, vai ziedu kārtošanu pie altāra, uzskatot to par savu pienākumu. It kā Dievs tā licis un Viņa dēļ uzņemas upurēt ar attiecībām ģimenē. Taču kalpošana ir arī savam tuvākajam.
SPEKTRS: Cik man zināms, tad pašlaik “Jēzus baznīca” ir izgājusi kursu “Brīvība Kristū” ar 13 cilvēkiem, kādi ir panākumi?
Juris: „Jēzus draudze” izgājusi pilotprojektu. Tajā piedalījās līderi, draudžu vecākie un mājas grupas vadītāji un daži no citām draudzēm. Tagad kursu atkārto 22 cilvēki, lai pēc tam, to tālāk pasniegtu mājas grupās. Arī no vecās Ģertrūdes baznīcas piedalās 3 cilvēki. Par kursu ieinteresējušies arī Ogres draudze un Sv. Pāvila draudze.
Tāpēc var teikt, ka Latvijā kurss “Brīvība Kristū” ir uzņēmis tempu un iet plašumā. Kursa apgūšanai ir izlaista dalībnieku rokas grāmata, kas domāta praktiskiem ierakstiem, atzīmēm, galveno domu pasvītrošanai. Tā ir apvienota ar vēl vienu teorētisko rokas grāmatu. Praktiski veiksmīgai apguvei jālieto vienlaicīgi abas grāmatas.
Piedaloties kursā, pēc devītās nodarbības notiek praktiskā nodarbība. Aptverto kursa laikā un izprasto, kā arī apzinoties savas problēmas, notiek lūgšana grupās. Tajās atbrīvojas no saistībām. Šādās praktiskās nodarbībās palīdz arī Nila Andersona grāmata „Soļi uz brīvību Kristū”. Grāmatā precīzāk vēstīts, kā atbrīvoties no pagātnes grēkiem, uzliktām važām, stereotipiem, saistībām un t.t.
SPEKTRS: Ieklausoties ko Jūs sakāt gribas teikt, ka ar praktiskām lūgšanām galvenokārt nodarbojas draudžu mācītāji un pilda šādas vai līdzīgas funkcijas. Bet ko darīt ar tādiem, kuri ir brīvi no pagātnes un citiem grēkiem? Redziet, manuprāt, savā veidā arī interešu klubiņi ir noderīgi. Piemēram, ja cilvēkam nav piemērotas kora balss un interesē arī kaut kas baznīcai neierasts, teiksim politika. Bet draudzē nav ar ko šos jautājumus apspriest, bet ja runā, tad viss notiek kā ieprogrammēts. Viss beidzās ar standarta Bībeles citēšanu, piemēram, mēs esam radīti debesīm. Mums jādomā par debesu mājokļiem, jeb debesu Valstību. Mēs neesam radīti zemes lietām, bet debesīm. un t.t. Vai arī, viss beidzās ar kādu asāku vārdu apmaiņu.
Vai nav tā, ka šādus kristiešus ar savādākām un neierastām interesēm dzen kompleksos? Un nu, jau viņiem var šķist, ka ar tiem kaut kas nav kārtībā. Vai arī tie, kuri nesaprot šādus kristiešus, sevi uzskatīdami par cienīgiem kristiešiem, tos „neparaizos” nosoda. Paši sevi iedzen, kā Jūs arī minējāt, stereotipiskos uzskatos. Rezultātā no sevis tikai atgrūž pārējos. Pestīšanu saņēmuši, derība ar Dievu noslēgta, taču uzvedās tā it kā, cenšas derību noslēgt no jauna. Nav saprotams vai noteikumi pa nakti būtu mainījušies? Un nav vairs droši par savu pestīšanu? Manuprāt, daļa kristiešu dažkārt “iestrēgst” savos uzskatos un ierobežo sevi un vēlas, lai arī pārējie būtu attiecīgā līmenī. Aizmirstot, ka dzīvo arī uz zemes. Taču Bībele runā ne tikai par debesu Valstību, bet arī par biznesu, politiku un zinātni, kā arī par jebkuru aktuālu tēmu. Un galu galā Dievs bija noslēdzis nomas līgumu ar Ādamu par Ēdenes dārzu un pavēlējis valdīt un apsargāt savu zemes teritoriju, savu valsti, mūsu gadījumā, savu Latviju. Tad jau arī tiem „nepareizajiem” cilvēkam nav citas iespējas kā apklust un atdalīties no kristīgās sabiedrības, piemēram, sazināties ar politiķiem, tikties ar viņiem un diskutēt par politiku.
Juris: Katram no mums ir Dieva dotas dāvanas. Šī dāvana tā arī izpaužas. Būt vidutājam starp politiķiem. Ejot pie politiķiem jau arī tiek nests Dieva Vārds grib to vai nē. Zemapziņā tas vienalga tiek darīts- ar savu uzvedību, stāju, starojumu, ar savu runas veidu un attieksmi. Vērojot vidutāja dzīvi viņi saskata tās garīgās līdzības. Viņi vēlas uzklausīt, atbild un respektē.
Protams, es tagad neapņemos pravietot, bet ja izietu šo kursu, varbūt tas palīdzētu ignorēt draudzes locekļus, kuri nesaprot. Apzinoties, ka jā, mums ļoti labi kopā dziedāt korī, bet tagad es eju uz politisko misijas lauku un nesīšu Dieva Vārdu tur.
Es domāju, ka kursu derēt iziet arī reizi gadā un veikt sevī tādu kā inventarizāciju. Kursa uzdevums ir ne tikai kristīt, iesvētīt un atbrīvot, bet arī atklāt patiesību pieaugšanas ceļā.
SPEKTRS: Kurss ārvalstīs. Jūs šo kursu un mācību grāmatas esat atvedis no Anglijas. Ir dzirdēts, ka kurss ir iziets tuvu miljonam cilvēku..
Juris: Divus gadus atpakaļ, kad es biju kursa dalībnieks uz grāmatas vāka bija rakstīts 125 tūkstoši. Tagad kustība ir izaugusi ģeometriskā progresijā.
SPEKTRS: Kāda ir kursa augšanas veiksmes atslēga?
Juris: Kurss ir piemērots starpkonfesionālai auditorijai. Kurss ir vienkāršs, tas ir izprotams gan jaunam kristietim, gan arī rūdītam [ilggadējam] kristietim. Kurss palīdz visu zināmo informāciju sakārtot, saliekot visu pa „plauktiņiem”.
SPEKTRS: Acīm redzot, tas arī palīdz attīstīties un progresēt. Progresa laikmetā vairs neder vecās metodes, bet lai spētu sekot laikmeta izaicinājumiem, mums jāaug tai līdzi un ne tikai, bet jāapsteidz un tieši kristiešiem pasaulei jānorāda īstais ceļš. Mēs esam zemes sāls. Mums jāprogresē visādās sfērās un jābūt tiem pirmajiem dažādo augstumu sasniegšanā. Mēs vairs nevaram atļauties būt ierobežoti un slinki nepiestrādājot pie sevis, bet pēc tam pieprasīt augstus rezultātus. Neder uz žurnāla vāka uzlikt, piemēram, krusta simbolu vai aptuveno Jēzus bildi un uzrakstīt „Jēzus Tevi mīl.” Un gaidīt, ka laicīgajā pasaulē esošie sapratīs un pieņems Jēzu par savu Pestītāju. Varbūt kādreiz, tas tā arī nostrādāja, bet ne šajā laikmetā. Tas ir tikai vēstītā sākums, nevis beigas, punkts un Āmen. Turpinājumam taču jāseko.
Juris: Mums vajadzētu tiekties uz to. Mums ir ideāls, kas praktiski nav sasniedzams un visu mūžu varam pēc tā tiekties. Jēzus Kristus. Katram pasaules čempionāta uzvarētājam sasniedzot augstāko līmeni sportā var teikt, ka karjera un ideāls sasniegts. Mērķis piepildīts un vairs nav kur augstāk iet, kā vien atkārtot savus labākos rezultātus. Bet mums ir ļoti grūti sasniegt Kristus sasniegumu.
Joks ir tāds, ka nav teikts, ka mēs vienmēr uzvarēsim. Tas arī ir jāapzinās un jāsaprot. Ja viss būtu tik vienkārši. Pasakot, ka labs ir labs un slikts ir slikts. Ko Jūs izvēlaties? Ja tā padomā, kurš izvēlētos to slikto? Dzīve ir krāsaina un nianšaina. Vajadzētu orientēties šajā pasaulē, bet, lai tā būtu ir vajadzīga zināma piepūle. Es neesmu par tādu bravūrīgu kristīgo uzvaru, bet ja šis kurss palīdz atklāt patiesību un tas palīdz kļūt brīvākiem, tad arī uz lietām iespējams skatīties jau savādāk. Piemēram, ja sētnieks vai pastnieks kaitina, tad izejot kursu un izprotot situāciju, tad viņus varēs uztvert pavisam savādāk. Padomājot, par to, kas ir svarīgākais šajā dzīvē, tad šādiem cilvēkiem var paiet garām mierīgi, noignorējot un nekarojot. Piemēram, mierīgi uztverot kritizētājus un politisko uzskatu apspriedējus draudzē, turpinot pildīt savu misiju.
SPEKTRS: Par tēmu brīvība un vienotība. Ziniet, dažkārt negribas, ka notiek tā, ka viens paliek pie sava, bet otrs pie cita viedokļa. Rodas vēlēšanās vienoties. Nu, kaut vai savstarpēji izplēsties, bet nonākt pie kāda kopsaucēja.
Juris: Nē, jāpasaka savs viedoklis, jāparāda sava nostāja. Jābūt pārliecībai. Pastāvēt uz to, kas ir dārgs, bet pārējo atstāt citu ziņā. Nav iespējams vienmēr uzvarēt. Izvēle paliek viņu ziņā. Negribu minēt piemērus no dzīvnieku pasaules, piemēram, kā tikt galā ar aunu, bet ir jāsaprot, ka ne vienmēr būs tā gaidītā uzvara. Dievs mums ir devis izvēli. Tā ir lielākā brīvība, ka mums ir izvēle. Izvēle cīņā katru dienu ar savu miesu un iegribām. Mēs katru dienu dzīvē izejam kā uz kauju. Šajā kaujā jābūt labi ekipētiem.
SPEKTRS: Kā Jūs domājat kādā veidā būtu sasniedzama vienotība kristiešu starpā vai starp dažādu konfesiju pārstāvjiem?
Juris: Pašlaik šajā ļoti straujā informācijas apmaiņas laikmetā, starp konfesijām šķautnes lielā mērā nonivelējas. Diez vai Jūs man tagad atrastu kādu draudzi, kurā uzņemot jauno kristieti pirms pestīšanas nolasītu kādu uzvedības A kursu. Kā un kurā brīdī jārīkojas. Kurā brīdī jāpaklanās. Kā jāmet krusts. Vai, cik gariem brunčiem jābūt. Par to nerunā. Tās šķautnes tiek izdzēstas.
Mēs visi esam dažādi un tas ir skaisti. Vieniem patīk slavēt Dievu plaukšķinot rokas virs galvas un lēkājot vai dejot kristīgās dejas ar karogiem. Bet citi vēlas pasēdēt klusumā. Piemēram, Anglijā ir klusētāju draudzes. Tajās sanākot kopā uzturas klusumā. Viņus vada lūgšanās mācītājs, bet pārsvarā dievkalpojums norit klusumā.
Iedomājieties, mēs ieliekam tādus diametrāli dažādos kopā, kas notiktu? Skaidrs, ka nekas labs no tā visa nesanākt. Tāpēc galvenais, kas vajadzīgs mums visiem jātiecas uz pirmavotu. Paraugs ir viens- Jēzus Kristus. Mums ir viens skolotājs.
SPEKTRS: Jā, tas arī tādus diametrāli pretējos satuvina un vieno.
Juris: Piemēram, Ja kāds nostājas starp mani un Kristu sakot, ka Kristu es varu sasniegt tikai caur viņu, tad es to uzreiz sāktu apšaubīt. Zinot Bībeli vairs neesmu tā vienkārši ar „pliku roku ņemams.”
SPEKTRS: Nobeigumā Jūsu novēlējums.
Juris: Lai žurnālā SPEKTRS atrastu informāciju ikviens gan karoga dejotājs, gan klusētājs. Esiet patiesi. Nemēģiniet informāciju izskaistināt, vai legalizēt. Un viss notiks!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā